Olimpiskais aukstais karš?
Tieši Jāņu laikā – 24. un 25. jūnijā – Lozannā Šveicē notika Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesija. Tās gaitā, kā vēsta SOK interneta vietnē publiskotā informācija, rosināts grozīt arī Olimpisko hartu. Grozījumu mērķis oficiāli ir nodrošināt pašas komitejas, olimpisko spēļu un kopumā sporta neitralitāti un pasargāt sportu un sportistus no dažādu veidu spiediena. Taču grozījumu kritiķi uzsver: šādas ieceres apstiprināšana ļaus pilnvērtīgi atgriezties sporta apritē Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kā arī samazinās dažādu sporta veidu federāciju un asociāciju pilnvaras, vienlaikus palielinot SOK varu pār olimpisko sportu un kustību.
Žurnāla nodošanas brīdī SOK sesija Lozannā gan vēl nebija notikusi, tāpēc, iespējams, līdz SestDienas iznākšanai viss jau būs attīstījies vēl citā virzienā. Taču būtiskākais – jau ideja par šādiem grozījumiem Olimpiskajā hartā un augstu stāvošu sporta funkcionāru atbalsts tiem nozīmē, ka pārmaiņas diemžēl jebkurā gadījumā var būt tikai laika jautājums.
SOK sesija, jāatgādina, ir visas olimpiskās kustības augstākā lēmējinstitūcija, sava veida olimpiskais parlaments, kurš kopā parasti sanāk ne biežāk kā reizi gadā (bet gana bieži pat vēl retāk). Sesijās piedalās un par to lēmumiem balso tikai SOK locekļi jeb pastāvīgie biedri, kuru kopskaits saskaņā ar Olimpisko hartu nedrīkst pārsniegt 115 cilvēkus. SOK pati piesaista un ievēl savus pastāvīgos biedrus, starp kuriem ir ne tikai esošie un bijušie sporta funkcionāri un sportisti, bet arī karaļnamu pārstāvji, esošie un bijušie politiķi, uzņēmēji ar nopelniem SOK labā u. c. Tieši šie cilvēki SOK sesijās tad arī pieņem lēmumus, kāda izskatās un kur dodas olimpiskā kustība, par pārmaiņām Olimpiskajā hartā, kur notiks kārtējās olimpiskās spēles un kādi sporta veidi būs vai nebūs tajās pārstāvēti. Visas pārējās SOK un olimpiskā sporta struktūras jau ir pakārtotas šiem lēmumiem.
Kopš organizācijas pirmsākumiem pastāvošā jaunu locekļu izraudzīšanas mehānisma dēļ SOK pastāvīgo biedru korpuss ir būtībā slēgts elitārs klubs, kurā dalībnieki tiek izraudzīti pēc stingri noteiktām kvotām, lai nodrošinātu organizācijas ietekmi visos globālā sporta un politikas līmeņos. Saskaņā ar pastāvošo kārtību starp šiem nedaudz vairāk kā 100 aktīvajiem biedriem ir jābūt noteiktam skaitam esošo vai bijušo olimpiešu (kuri pārstāv Sportistu komisiju), starptautisko sporta federāciju vadītāju, kā arī nacionālo olimpisko komiteju prezidentu. Tomēr lielāko daļu joprojām veido tā dēvētie individuālie biedri – cilvēki, kuri nereti neieņem pat vispār nekādus amatus, taču ir ļoti ietekmīgi dažādās aprindās.
