Latvijā strauji attīstās dronu industrija; pieaug pieprasījums pēc jauniem pilotiem

Turpina augt pieprasījums pēc bezpilota tehnoloģijām ne tikai militārajā, bet arī civilajā sektorā. Pašlaik Latvijā dronu industrijā tiek attīstītas ne tikai gaisa bezpilota sistēmas, bet arī autonomās platformas jūrai, sauszemei un pat zemūdens vajadzībām. Tāpēc nozarē aizvien vairāk tiek uzsvērta nepieciešamība apmācīt un gatavot arī jaunus dronu pilotus.

Uģis Ieviņš dronu nozarē darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Sākotnēji interese par bezpilota lidaparātiem bijusi hobija līmenī, taču vēlāk tā pāraugusi profesionālā darbībā. Pirms gada viņš sāka izstrādāt un ražot arī savus dronus Latvijā, un šobrīd uzņēmums attīsta vairākus dronu risinājumus.

"Ar ko tas ir īpašs?Apakšējā daļā ir optiskā šķiedra. Šeit iekšā ir 30 kilometri optiskās šķiedras kabeļa. Principā drons var lidot un pārsūtīt datus pa šo optiskās šķiedras kabeli un pilnībā neizdala radio signālus. [..]Šim dronam ir iespēja nest papildu kravu. Tā papildu krava var būt jebkas – medicīnas lietas, lādiņš," stāstīja uzņēmuma"Baltic Unmanned Solutions"vadītājs Uģis Ieviņš.

Pirms dronu ražošanas uzņēmums nodarbojās ar citu ražotāju produkcijas piegādi, apkopi un pilotu apmācību. Ieviņš stāsta, ka jūt pieprasījumu pēc droniem gan civilajā, gan militārajā nozarē.

"Tā atšķirība starp civilajiem un militārajiem droniem patiesībā nav tik liela. Mums pielāgot savus risinājumus no civilā pielietojuma aizsardzības sektoram paredzētiem risinājumiem nav tik sarežģīti, un patiesībā mēs to jau šobrīd darām," stāstīja Ieviņš.

Pieaugot interesei par dronu tehnoloģijām, palielinās arī pieprasījums pēc pilotiem.

Mēs gribētu palīdzēt veidot lokālus dronu kompetences centrus pašvaldību, dažādu institūciju, skolu un augstskolu līmenī," pauda uzņēmuma vadītājs.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas norāda, ka valstī militārajā sektorā jau darbojas aptuveni 20 starptautiski atzīti dronu ražotāji.

"Latvijā šobrīd ražojam autonomās sistēmas gan gaisam, gan jūrai, gan sauszemes, gan arī zemūdens platformām. Attīstība notiek ļoti strauji, jo pati karadarbība ir mainījusies. Arvien vairāk nepieciešams šīs platformas ieviest arī mūsu Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Izmantojot Ukrainas pieredzi, ir svarīgi, lai šīs tehnoloģijas nepaliktu tikai izstādēs, bet tiktu pielietotas arī kaujas laukā," teica Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Latvijā izstrādātās dronu tehnoloģijas nonāk ne tikai vietējā tirgū un Ukrainā, bet piesaista arvien lielāku interesi arī citviet pasaulē. Nozarē prognozē, ka tuvākajos gados turpinās pieaugt gan dronu ražotāju skaits, gan pieprasījums pēc to produkcijas.