JV premjera kandidāts būs Ašeradens; ekspremjere Siliņa - pirmā Vidzemē
Ašeradena uzdevums būs panākt JV centriski labējā bāzes elektorāta nosargāšanu un apvienības ievešanu nākamajā Saeimā. Pat ja jau tagad ir skaidrs, ka politiskā pārstāvība visticamāk būtiski saruks, galvenais ir nodrošināt pārstāvību parlamentā, kas tiek uztverta kā eksistenciāls priekšnoteikums JV pastāvēšanai vispār. Ašeradens starp vairākiem kandidātiem palika pēdējais, jo tiek uzskatīts par personību, kas vienos JV dažādos spārnus starp kuriem bija izvērtusies cīņa par premjera kandidātu.
Kā JV premjera kandidāti bija apspriesti arī eirokomisārs Valdis Dombrovskis, Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, bijusī izglītības ministre un Saeimas deputāte Anda Čakša, ārlietu ministre Baiba Braže un bijusī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kuri dažādu apsvērumu dēļ no kandidēšanas viens pēc otra atteicās. Šo procesu pavadīja arī no malas ne vienmēr skaidri redzamas iekšējās cīņas par ietekmi partijā.
JV, kas jau tā ar lejupejošiem reitingiem un tikko zaudētu ietekmi valdībā atrodas sarežģītā priekšvēlēšanu situācijā, apzinājās, ka jauna premjera kandidāta nominēšana nedrīkst pārvērsties par ietekmju cīņu, kas uz āru izskatītos kā partijas šķelšanās. Ne Bražei, ne Čakšai, ne Lībiņai-Egnerei nebūtu vienota valdes un domes atbalsta. Braže formāli atteikusies, jo nejūtoties gatava šai lomai pēc tik salīdzinoši neilga perioda partijas rindās un politikā vispār, savukārt Lībiņa-Egnere piekāpusies par labu Ašeradenam kā vienojošai figūrai. Valdē nozīmīgu ietekmi par spīti demisijai saglabājusi Siliņa, kuras favorīte bija Lībiņa-Egnere, nevis Braže vai Čakša. Savukārt Vienotības domē, kas kaut vai formāli, bet pieņem gala lēmumu, liela ietekme ir reģionu pārstāvjiem, kuru vidū dominējis viedoklis, ka par premjera kandidātu jāizvirza kāds, kas diamterāli atšķirtos no Siliņas. Lai gan pieprasījums pēc “vīrieša-premjera” iekšienē neoficiāli tika apspriests jau ilgi pirms Siliņas demisijas, savu ietekmi uz šo noskaņojumu atstājusi arī enerģiskā “tautsaimnieka” Andra Kulberga (AS) kļūšana par valdības vadītāju un pirmās veiksmīgās nedēļas amatā.
Lielāks pārsteigums par jauno premjera kandidātu varētu būt tas, ka, nevis Ašeradens būs JV pirmais numurs Vidzemē, kā tas ir ierasts partiju premjera kandidātiem, bet gan bijusī valdības vadītāja Evika Siliņa. Šāds lēmums tiek skaidrots ar to, ka vienošanās par kandidātu izkārtojumu sarakstos jau bijis panākts līdz Siliņas valdības krišanai, tādēļ neesot saskatīta liela jēga veikt pārbīdes. Ir cits viedoklis, - ka pirmais numurs Vidzemē bijis kompromiss, lai Siliņa piekristu citiem lēmumiem, kas potenciāli mazina viņas ietekmi partijā.
