Aktīvākās partijas Saeimā – «Jaunā Vienotība» un «Apvienotais saraksts»

Viens uzstājies gandrīz 400 reižu, cits - nevienu. Tik atšķirīga ir Saeimas deputātu aktivitāte šī sasaukuma darbības laikā. Rudenī vēlēsim jaunu parlamentu, tāpēc "Panorāma" apkopoja, cik darbīgi un aktīvi ir bijuši vēl esošās Saeimas deputāti. Apkopoti gan biežākie runātāji, gan iniciatīvu iesniedzēji.

* **[Uzstāšanās līderis Butāns no NA.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.06.2026-aktivakas-partijas-saeima-jauna-vienotiba-un-apvienotais-saraksts.a652925/#1)**

* **[Ne reizi nav uzstājusies Gintere no ZZS.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.06.2026-aktivakas-partijas-saeima-jauna-vienotiba-un-apvienotais-saraksts.a652925/#2)**

* **[Iniciatīvu iesniegšanā aktīvākais "Apvienotais saraksts".](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.06.2026-aktivakas-partijas-saeima-jauna-vienotiba-un-apvienotais-saraksts.a652925/#3)**

* **[Ko saka aktīvākie deputāti?](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.06.2026-aktivakas-partijas-saeima-jauna-vienotiba-un-apvienotais-saraksts.a652925/#4)**

* **[Kuri kopumā ir mazāk aktīvie deputāti?](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.06.2026-aktivakas-partijas-saeima-jauna-vienotiba-un-apvienotais-saraksts.a652925/#5)**

"Panorāma"atlasījusi TOP 10 aktīvākos runātājus šajā Saeimā. Dati ir par laiku līdz 10. jūnijam, tagad šie skaitļi varētu būt nedaudz auguši, taču ainu tie parāda.

Absolūts līderis uzstāšanās ziņā ir Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības (NA)– viņš kāpis tribīnē 381 reizi. Taču viņam uz papēžiem min ārpusfrakciju deputāte Viktorija Pleškāne –arī viņa bijusi aktīva ar 366 uzstāšanās reizēm.

Tālāk seko Edmunds Zivtiņš no "Latvija pirmajā vietā" - viņš uzstājies 329 reizes. Viņa partijas biedri ir visai aktīvi runātāji - šajā topā ir arī Ainārs Šlesers, kurš jau gadu vairs nav Saeimā, arī Linda Liepiņa un Ramona Petraviča.

Tā kā jaunā valdība Andra Kulberga vadībā darbu sāka vien maija beigās un līdz tam gan "Apvienotais saraksts", gan NA bija opozīcijā, tad jāsecina, ka visaktīvākie runātāji ir bijuši tieši opozīcijas pārstāvji. No iepriekšējās valdības koalīcijas partijām tikai viens deputāts bieži kāpa tribīnē un pārstāvēja koalīcijas nostāju - tas bija Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem". Viņš uzstājies 234 reizes.

Bet kuri ir vismazāk runājuši? Jāpiemin, ka šajā sarakstā nav iekļauti tie, kuri Saeimas deputāta amatā pavadījuši vienu mēnesi vai mazāk. Taču no tiem, kuri Saeimā pavadījuši ilgāku laiku, Ligita Gintere no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) analizētajā periodā nav uzstājusies ne reizi, lai gan strādā Saeimā 32 mēnešus.

Tikai trīs reizes runājuši ir Arnolds Jātnieks no NA, Viktors Pučka no "Stabilitātei!" un ārpusfrakciju deputāts Jefimijs Klementjevs. Viņi Saeimā darbojušies attiecīgi 17, 34 un 43 mēnešus. Un šo topu noslēdz Arturs Krišjānis Kariņš ar septiņām uzstāšanās reizēm, viņš deputāta krēslā bija vien piecus mēnešus. "Panorāma" aptaujāja dažus no šiem deputātiem:

"Es neesmu bijusi aktīva runātāja. Vairāk vērtējusi to, kas ir runāts, un, es uzskatu, ka vairākreiz atkārtot to pašu, kas jau ir pateikts, nav nekāda nepieciešamība. Runai jābūt ir ar jēgu. Bez tam koalīcija vienojas par visiem lēmumiem, un to tad tā īpaši runāt ķeksīša pēc, lai izrādītos. Es neesmu uzskatījusi par vajadzīgu," skaidroja Gintere.

Man nepatīk to darīt. Man ir devīze "mazāk runāt, vairāk darīt". Tā es darīju. Tāpēc es negribu iet tribīnē," teica Klementjevs.

"Bieži es neeju uz tribīnes, bet kā Saeimas deputāts izpildīju savu darbu godīgi. Es nevienu dienu nebiju slims."

"Man nebija pilns sasaukums. Es ienācu Saeimā drusku vēlāk, bet tik un tā esmu apmierināts ar to, kas ir paveikts šobrīd," sacīja Saeimas deputāts Jānis Dinevičs (ZZS).

Bet deputātu aktivitāte izpaužas ne tikai runājot, debatējot par vai pret kādiem jautājumiem, bet arī iesniedzot dažādas iniciatīvas - likumprojektus, lēmumprojektus, jautājumus un pieprasījumus. Šajā lauciņā aktīvākā partija ar krietnu atrāvienu ir "Apvienotais saraksts". Kopā iesniegtas 1816 iniciatīvas. Tālāk seko NA ar 1538 iniciatīvām, bet nedaudz mazāk - 1510 - ir iesniegusi "Latvija pirmajā vietā". Vismazāk aktīvā šajā ziņā ir partija "Stabilitātei!" - iesniegtas 177 iniciatīvas jeb 10 reižu mazāk nekā "Apvienotais saraksts".

Arī uzstāšanos ziņā šī partija ir nav bijusi sevišķi aktīva. "Stabilitātei!" deputāti tribīnē kopā kāpuši 199 reizes. Ar uzstāšanām aktīvākā ir bijusi "Jaunā Vienotība" ar 1893 runāšanas reizēm kopā. Daudz neatpaliek "Apvienotais saraksts", kura deputāti kopā runājuši 1872 reizes. Aktīvi runātāji ir arī NA biedri - kopā runājuši 1840 reizes.

Sasummējot kopā aktivitāti gan tribīnē, gan iesniedzot dažādas iniciatīvas, visaktīvākā ir bijusi ārpusfrakciju deputāte Viktorija Pleškāne. Otrs aktīvākais ir Artūrs Butāns no NA, bet trešais - Edmunds Zivtiņš no "Latvija pirmajā vietā".

Šajos datos galvenokārt atspoguļota deputātu darbība pirms Andra Kulberga valdības, kad NA un "Apvienotais saraksts" bija opozīcijā. Attiecīgi, vērtējot iepriekšējās valdības koalīcijas partneru darbu, atkal jāizceļ Andra Šuvajeva aktivitāte. Viņš ir bijis visaktīvākais no koalīcijas partiju deputātiem laikā, kad valdībā bija partija "Progresīvie".

"Visvairāk, protams, aizstāvējusi Latgales intereses, attīstību. Latgales attīstības intereses biju sniegusi ļoti daudz priekšlikumus gan pie budžeta pēdējā un pārsvarā tie 80% no visiem priekšlikumiem ir par atbalstu Latgalei," teica Pleškāne.

"Droši vien skaitliski visvairāk sanāk budžeta jautājumi, jo strādāju Budžeta komisijā, finanses, nodokļi un tā tālāk, bet Tautsaimniecības komisijā bieži nākas aizstāvēt savus priekšlikumus. Ir arī ar drošību saistītus," atzina Butāns.

"Žēl, ka tik maz ir atbalstīti mani priekšlikumi, jo es centos domāt ārpus politiskiem rāmjiem, lai visiem būtu labi, bet, kā sanāca, tā sanāca. Vienīgais, tā teikt, jūtamais pienesums, ko atbalstīja Saeima, ir saistībā ar autoceļu fondu atjaunošanu. Man liekas, ka tas ir arī viens no tādiem fundamentāliem jautājumiem, kas nākotnē mums ļaus attīstīt ceļus, novirzot 80% no akcīzes nodokļa," sacīja Zivtiņš.

"Esmu iesniegusi vairāk nekā simts lēmumu projektus vai grozījumus likumprojektos. Priekšlikumus, uzdevusi jautājumus, aicinājusi uz pieprasījumiem atbildēt ministriem. Esmu rosinājusi dažādu nodokļu samazināšanu, pret vēja parkiem iestājusies un tamlīdzīgi. Kā arī esmu bijusi tā, kas atbalsta, lai otro pensiju līmeni varētu izņemt," norādīja Petraviča.

Man žēl to dzirdēt, ka no koalīcijas kopumā tā aktivitāte ir zema. Tam tā nevajadzētu būt. Es domāju, ka koalīcijai ir tomēr pienākums iet un atbildēt opozīcijai un izteikt savas nostājas.

Varbūt viens daļējs skaidrojums ir tam, ka bieži vien tās sarunas un diskusijas par lēmumiem notiek nepubliski vai tās notiek koalīcijas sanāksmēs vai komisijās, kas patiesībā ir publiskas, bet jebkurā gadījumā ne tādas, kur plašākā sabiedrība redz. Un, iespējams, ka koalīcijas deputātiem bieži vien šķiet, ka viņi jau ir izrunājušies šajos visos citos formātos," klāstīja Šuvajevs.

Savukārt šie ir mazāk aktīvie deputāti kopsummā, ņemot vērā gan uzstāšanās, gan iniciatīvu iesniegšanu. Te gan jāņem vērā, ka viņi Saeimā nav pavadījuši visu laiku - piemēram, Vilis Sruoģis amatā bijis tikai 11 mēnešus, Viesturs Zariņš - 21 mēnesi un Saeimā vairs nestrādā.

Dinēvičs nostrādājis tikai septiņus mēnešus, tāpēc viņa zemais kopējais rādītājs daļēji skaidrojams ar īso deputāta mandāta periodu. Savukārt vairāki deputāti ar zemu aktivitāti amatā bijuši ievērojami ilgāk. Piemēram, Alīna Gendele no "Jaunās Vienotības", deputāta pienākumus pildījusi jau 32 mēnešus. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz ilgu darba laiku Saeimā, viņas kopējā aktivitāte saglabājusies salīdzinoši zema.