"Jautājums vairs nav, vai saslimsi ar vēzi, bet gan – ar kādu un kad," uzsver Igaunijas vadošā pētniece

Gēnu nozīme vēža attīstībā ir pārspīlēta. Pētnieki uzskata, ka vairāk nekā pusē gadījumu slimības cēlonis ir vienkārši neveiksme, bet ievērojama daļa ir saistīta ar dzīvesveidu un infekcijām. Norvēģijas Vēža reģistra zinātniskā direktore igauniete Mari Kīnsa Nīgorda norāda, ka ikviens solis pretim veselīgākam dzīvesveidam ir būtisks, lai aizkavētu saslimšanu ar vēzi. Rūpēties par savu veselību ir vērts jebkurā vecumā.

Noteikti. Vēzis ir slimība, kas atņem cilvēkiem daudzus dzīves gadus. Dažas vēža formas var kontrolēt ar ārstēšanu, būtiski nemazinot dzīves kvalitāti. Dažas var novērst, mainot un pielāgojot dzīvesveidu. Tas viss ir jāapzinās, jo mūsdienās jautājums "Vai es saslimšu ar vēzi?" ir mazāk aktuāls par to, ar kādu vēzi saslimšu un cik tālu tas būs attīstījies diagnozes noteikšanas brīdī. Tāpēc katrs raksts sniedz vielu pārdomām.

Cik lielā mērā vēža attīstību ietekmē gēni, cik dzīvesveids un cik nejaušība?

Es teiktu, ka gēnu ietekme varētu būt ap 50 procentiem.

Runājot par vēzi, gēnu nozīme ir krietni pārspīlēta. Patiesībā vēzi 5–10 procentos gadījumu izraisa gēni, aptuveni 35 procentos dzīvesveids un infekcijas, bet pārējais ir vienkārši neveiksme. Vismaz šobrīd tas tā ir.

Patiesībā nemaz nav tik daudz. No evolūcijas skatpunkta cilvēks pēc 40 gadu vecuma vairs nav vajadzīgs. Gadi, kurus mēs dzīvojam pēc menopauzes, ir dāvana.

Ko var darīt cilvēki 40, 50 un 60 gadu vecumā, lai aizkavētu saslimšanu? Vai vispār ir vērts pūlēties?

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!