Ekonomika

Vai beidzot izdosies? Pirmā patiesi efektīvā vakcīna pret Laimas slimību varētu tapt tieši Latvijā

Delfi 28. jūnijs, 19:00
Vai beidzot izdosies? Pirmā patiesi efektīvā vakcīna pret Laimas slimību varētu tapt tieši Latvijā

Latvijā ar borēlijām – baktērijām, kas izraisa Laimas slimību, – vidēji ir inficēti 20 līdz 70 procenti ērču. Tas nozīmē, ka slimības ierosinātāju var pārnēsāt katra otrā ērce, kas gadījusies pēc pastaigas mežā, pļavā vai pat piemājas dārzā. Statistika liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrēti 359 Laimas slimības gadījumi, tomēr zinātnieks Kalvis Brangulis pieļauj, ka patiesais saslimušo skaits varētu būt krietni lielāks.

Pret Laimas slimību cilvēkiem pieejamas vakcīnas joprojām nav, lai gan pie tās tiek strādāts. Pašlaik vistālāk attīstībā ir "Pfizer" un "Valnevas" vakcīnas kandidāts, taču Brangulis atradis vienkāršāku un potenciāli efektīvāku risinājumu. Vairāk nekā desmit gadu laikā viņš ar komandu izpētījis simtiem borēliju proteīnu, meklējot tādu, ko imūnsistēma spētu labi atpazīt un ko varētu izmantot vakcīnā.

Šajā ilgajā atlasē priekšplānā izvirzījies CspZ – borēlijām raksturīgs proteīns, kas peļu modeļos uzrādījis ļoti augstu aizsardzības līmeni. Brangulis par šo kandidātu runā ar acīmredzamu aizrautību: atšķirībā no pašreiz izstrādātās pieejas CspZ teorētiski varētu ļaut veidot vienkāršāku vakcīnu, kas aptvertu plašāku borēliju loku un prasītu mazāk devu.

Lai gan tēma ir plaša un sabiedriski nozīmīga, pati pētniecības grupa ir neliela. Kopā ar Branguli tajā strādā vēl četri cilvēki – pēcdoktorante, divi bioloģijas bakalaura studenti un viens biomedicīnas maģistra students. Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā tā ir viena no mazākajām pētniecības grupām, tomēr vairāk nekā desmit gadu laikā tās zinātnieki izpētījuši jau vairāk nekā 400 borēliju proteīnu.

Tieši šis ilgstošais darbs ļāvis nonākt līdz vienam no daudzsološākajiem vakcīnas kandidātiem – CspZ proteīnam. Lai to varētu izmantot vakcīnas izstrādē, nepietika tikai ar piemērota borēlijas virsmas proteīna atrašanu; bija jāuzlabo arī tā īpašības. Par šo pētījumu Brangulis publicēja zinātnisku darbu un saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas gada balvu zinātnē.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Lasīt pilno rakstu avotā (Delfi) →