Gaidāmo Saeimas vēlēšanu galvenās intrigas

Jau 3. oktobrī Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Ja jums šķiet, ka laika vēl daudz, tad man jāpaziņo, ka līdz tām ir atlikuši vairs tikai trīsarpus mēneši. Tātad ir laiks pamazām sākt gatavoties. Es pastāstīšu, kas jums jau tagad jāzina, kas ir galvenie dalībnieki šajā procesā un uz kādiem jautājumiem vēlēšanas noteikti sniegs atbildes.

15. Saeimas vēlēšanas notiks no 2026. gad 28. septembra līdz 3. oktobrim . Šajās vēlēšanās Latvijas pilsoņi ievēlēs jauno Saeimas sastāvu, kas savukārt ievēlēs jauno valdību. Iespējams, šī valdība nekādi neatšķirsies no pašreizējās, bet varbūt mūs gaida pārmaiņas – par to lasiet tālāk.

Partijām priekšvēlēšanu saraksti jāiesniedz līdz 5. jūlijam , pēc kā mēs uzzināsim, tieši kuri kandidāti pretendēs uz deputātu mandātiem. Dažus vārdus mēs jau zinām, bet par to mazliet vēlāk.

Vēl viens svarīgs periods – no 29. augusta līdz 25. septembrim, tieši tad pilsoņi var reģistrēties balsošanai pa pastu, ja nav iespēju vai vēlmes doties uz vēlēšanu iecirkni. To varēs izdarīt portālā Latvia.gov.lv, izmantojot šo saiti . Šis veids būs noderīgs, piemēram, tiem, kuri vēlēšanu nedēļā dodas atvaļinājumā, vai arī tiem, kuriem pārvietošanās rada zināmas grūtības.

Balsot Saeimas vēlēšanās ir tiesīgs ikviens pilngadīgs Latvijas pilsonis un, atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, jebkurā pieejamā vēlēšanu iecirknī. Taču ir svarīgi saprast, ka katrā vēlēšanu apgabalā ir savi kandidātu saraksti.

Paskaidrošu. Kopumā Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali: Rīga, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Kurzeme. Katrai partijai ir jāizveido saraksts katrā no šiem apgabaliem. Savukārt politiķiem ir tiesības kandidēt tikai vienā no šiem apgabaliem. Piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās partijas “Jaunā Vienotība” Rīgas saraksta līderis bija Edgars Rinkēvičs, Vidzemes – Krišjānis Kariņš, Zemgales – Jānis Reirs, Latgales – Rihards Kozlovskis, bet Kurzemes – Arvils Ašeradens. Tātad, ja, piemēram, jūsu favorīts partijā “Jaunā Vienotība” bija Edgars Rinkēvičs, tad viņam personīgi plusiņu varēja pielikt tikai galvaspilsētas vēlēšanu iecirkņos.

Kopējie rezultāti – kuras partijas ir iekļuvušas parlamentā un cik vietu tās ir ieguvušas – tiek aprēķināti, summējot rezultātus visā Latvijā. Taču rezultāti vēlēšanu apgabalos ietekmē to, kuri konkrēti deputāti tiks ievēlēti parlamentā.

To labi ilustrē partijas “Stabilitātei!” piemērs 2022. gadā. Latgalē “Stabilitātei!” kļuva par neapstrīdamu līderi, iegūstot 18,56% balsu; Rīgā tā ieņēma otro vietu ar 9,15%. Savukārt pārējos vēlēšanu apgabalos “Stabilitātei!” ieguva pa 2–3% balsu. Tādējādi no 11 ievēlētajiem deputātiem četri pārstāvēja Rīgas sarakstu, bet pieci – Latgales sarakstu. Tāpēc, ja vēlaties atbalstīt kādu konkrētu politiķi, pārbaudiet, no kura apgabala saraksta viņš kandidē.

Atgādināšu, kā tiek skaitītas balsis. Viena balsošanas zīme nozīmē vienu balsi par partiju. Turklāt pie katra vārda vēlēšanu zīmē var atdot balsi “par” vai “pret”. “Par” piešķirs šai personai papildu punktu, bet “pret” – šo punktu atņems.

2022. gada vēlēšanās tika ziņots par biļeteniem, kuros pie visiem kandidātiem bija atzīmēta izvēle “pret”. Varētu uzskatīt, ka šādā veidā vēlētāji izteica protestu pret šīm partijām. Taču tas ir muļķīgi, jo pat šāds biļetens piešķir vienu punktu jums netīkamajai partijai. Balsis “par” un “pret” ir jāizmanto vienīgi tam, lai atbalstītu jums īpaši simpātiskus politiķus vai, gluži pretēji, neļautu pie varas nonākt politiķim, kurš jums sevišķi nepatīk.

Pilnu partiju – kandidātu sarakstu mēs uzzināsim 5. jūlijā. Kopš neatkarības atjaunošanas sarakstu skaits Saeimas vēlēšanās svārstījās no 13 līdz 23. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka daļa no tiem reāli nemaz nepretendē uz iekļūšanu Saeimā. Un tieši visus reālos dalībniekus mēs jau zinām, par viņiem arī parunāsim.

Pašlaik koalīciju veido četras partijas: “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība , “Jaunā Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība ( ZZS ).

“Apvienotais saraksts” jau ir paziņojis savu premjerministra amata kandidātu. Loģiski un visai paredzami tas ir pašreizējais premjerministrs Andris Kulbergs. Partija uzsver, ka tā ir “profesionāļu komanda” un pārstāv uzņēmējus, mazos un vidējos uzņēmumus. Taču nedrīkst aizmirst arī par tās ciešo saikni ar Nacionālo apvienību.

Nacionālās apvienības līdere vēlēšanās faktiski būs izglītības ministre Ilze Indriksone. Pati partija liek uzsvaru uz “latvisku Latviju”. Cīņu pret krievu valodu publiskajā telpā un pret nelegālo (kā arī legālo) imigrāciju.

Partija “Jaunā Vienotība” pagaidām vēl nav izvēlējusies savu vēlēšanu līderi. Iepriekš “Jaunā Vienotība” pozicionēja sevi kā stūrmani, kas spēj apvienot un vadīt dažādu uzskatu politiskos spēkus. Taču pēc vairākiem skandāliem ap bijušajiem premjerministriem Krišjāni Kariņu un Eviku Siliņu, kā arī divām izjukušām valdībām, tas vairs neizklausās tik pārliecinoši.

ZZS līderis ir ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Ilgu laiku “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība nevēlējās sadarboties ar ZZS, jo šī politiskā partija bija saistīta ar Aivaru Lembergu. Taču laiks iet, un tagad šāda sadarbība ir iespējama. ZZS parasti rūpējas par reģioniem un jo īpaši par lauksaimniecības uzņēmumu īpašniekiem.

Pašlaik opozīcijā ir trīs partijas, no kurām viena, protams, ir pārstāvēta ar tik nelielu cilvēku skaitu, ka to pat nevar uzskatīt par frakciju.

“Latvija pirmajā vietā” par savu premjerministra kandidātu, protams, izvirza Aināru Šleseru. Viņš pat gadu nebija paspējis nosēdēt Rīgas domē, kad jau nolēma atkal pārcelties uz parlamentu. Praktiski visa “Latvija pirmajā vietā” priekšvēlēšanu kampaņa balstās uz pašreizējās valdības kritiku, kā arī uz Šlesera solījumiem “pacelt Latviju”.

„Progresīvo” partijas pirmais numurs ir Andris Šuvajevs. “Progresīvie” pavisam nesen bija valdībā, bet zaudēja šo vietu. Šī partija visvairāk izceļas sociālajā jomā: LGBTK+ aizstāvība, cīņa par Stambulas konvenciju – tieši pateicoties viņiem, beidzot tika legalizētas partnerattiecības.

Partija “Stabilitātei!” pagaidām nav atklājusi, kurš viņu sarakstā ieņems pirmo vietu. Bijušais partijas līderis Aleksejs Rosļikovs ir aizbēdzis uz Baltkrieviju. Pašlaik partijas faktiskā vadītāja ir Svetlana Čulkova, taču viņa pagaidām nav apgalvojusi, ka būs partijas kandidāte premjerministra amatam. Partijas “Stabilitātei!” galvenais virziens ir cīņa pret pašreizējo valdību, kā arī izteikta vēlme sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju, ignorējot karu, kas plosās Ukrainā.

Vērts pieminēt arī divas partijas, kuras nav un nekad arī nav bijušas pārstāvētas parlamentā, taču tagad tām ir reālas izredzes tur iekļūt.

“Suverēnā vara” jau ir ieguvusi vietas Rīgas domē, atņemot balsis popularitāti zaudējošajai partijai “Stabilitātei!”. Arī viņi savu retoriku balsta uz pašreizējās varas kritizēšanu, taču pievērš uzmanību reālām, nevis ideoloģiskām problēmām, – piemēram, koku izciršanai. Tajā pašā laikā “Suverēnā vara”, tāpat kā “Stabilitātei!”, nespēj atbildēt uz jautājumu – kurš ir atbildīgs par karu Ukrainā.

Alvis Hermanis ar savu iniciatīvu “Mēs mainām noteikumus” cer mainīt balsošanas sistēmu Latvijā, sekojot nosacītam Īrijas piemēram. Tieši to Hermanis nosauca par galveno problēmu, kuras atrisināšana fundamentāli mainītu pieeju politikai Latvijā, kas savukārt atrisinātu visus pārējos jautājumus.

Šis teksts nebūtu pilnīgs, ja neminētu vēl divas partijas, kuras bija pārstāvētas 13. Saeimā, bet sensacionāli neiekļuva 14. Saeimā. Saskaņā ar jaunākajiem reitingiem šīs partijas ir mazāk populāras nekā visas iepriekš minētās, taču tās joprojām ir nozīmīgi spēlētāji, kuri noteikti vēlēsies mēģināt atgriezties lielajā politikā.

Partija “Latvijas attīstībai” bija nozīmīga daļa no Kariņa pirmās valdības, kas vadīja valsti pandēmijas laikā un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pašā sākumā. Taču iekļūt 14. Saeimā tai neizdevās, turklāt tai pietrūka tikai 0,03% balsu. Kopš tā laika partijas reitings nepielūdzami krītas. Tomēr Ivars Ījabs šo partiju pārstāv Eiropas Parlamentā, kā arī tā ir klātesoša 17 Latvijas pašvaldībās, no kurām sešās “Latvijas attīstībai” darbojas valdošajā koalīcijā.

“Saskaņas centrs” ir atguvis savu iepriekšējo nosaukumu, un partijas līderis atkal ir Jānis Urbanovičs. “Saskaņai” līdz iekļūšanai parlamentā pietrūka 0,19% balsu, un tagad to Eiropas Parlamentā pārstāv bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Turklāt trīs pašvaldību domēs – Jūrmalas, Līvānu un Ludzas novados – ir pa vienam “Saskaņas” deputātam.

Pēc tam, kad esam parunājuši par galvenajiem dalībniekiem, pieminēsim arī galvenās tēmas, kurām būtu vērts pievērst uzmanību nākamajos 3–4 mēnešos.

Kā jau minēts iepriekš, pašlaik koalīciju veido četras partijas: “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un ZZS. Var droši teikt, ka šī ir viena no konservatīvākajām valdībām, kādas mums ir bijušas.

Tehniski “Jaunā Vienotība” un ZZS ir centristu partijas, taču faktiski ZZS jau sen dreifē konservatīvākā virzienā, ko, piemēram, apliecināja tās vēlme denonsēt Stambulas konvenciju. Tādējādi vienīgais spēks, kas kaut cik pretstata sevi koalīcijas konservatīvismam, ir un paliek “Jaunā Vienotība”. Turklāt “Jaunā Vienotība” jau ir paspējusi iekulties konfliktos ar visām trim koalīcijas partijām gan Kariņa, gan Siliņas valdību laikā. Tāpēc būtu pilnīgi loģiski uzskatīt, ka “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība un ZZS dotu priekšroku tikai “trīs partiju” koalīcijas izveidei.

Taču, lai tas izdotos, šim trijniekam parlamentā būtu jāiegūst vairāk nekā 50 vietas. Vēlams pat ar nelielu rezervi.

Latvijā kopš šīs partijas dibināšanas nav bijusi neviena koalīcija bez „Jaunās Vienotības“ vai vienkārši „Vienotības“, tāpēc intriga par to, vai tas vispār ir iespējams, ir ļoti liela.

Saskaņā ar priekšvēlēšanu reitingiem šī ir vispopulārākā partija. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kā arī 2025. gada galvaspilsētas vēlēšanās faktiskie rezultāti bija mazāk iespaidīgi, taču “Latvija pirmajā vietā” joprojām pretendē uz līderpozīcijām. Taču tālāk rodas interesanta pretruna.

No vienas puses, partijas līderis Ainārs Šlesers atklāti paziņoja, ka nesadarbosies ar “Stabilitātei!”, “Suverēno varu”, “Jauno Vienotību” un “Progresīvajiem”. No otras puses, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” partiju “Latvija pirmajā vietā” dēvēja par prokrievisku partiju, kā arī atgādināja Šleseram par viņa iepriekšējo iesaistīšanos politikā, tostarp par oligarhu skandālu.

Rezultātā var izveidoties situācija, kurā partija “Latvija pirmajā vietā” iegūs daudz vietu parlamentā, bet neatradīs nevienu, ar ko spētu vienoties par sadarbību. Tāds gadījums Latvijas vēsturē jau ir bijis ne reizi vien – atceramies, piemēram, partiju “Saskaņa”, kas, ieņemot 31 vietu parlamentā, tomēr nonāca 11. Saeimas opozīcijā. Taču Šlesers jau labu laiku iepriekš strādā pie tā, lai tomēr izveidotu sadarbību ar Nacionālo apvienību, “Apvienoto sarakstu” un ZZS. Vai tas izdosies?

Sižets Nr . 3: Premjerministre no partijas “Jaunā Vienotība”

Mēs joprojām nezinām, kurš būs partijas “Jaunās Vienotība” saraksta līderis. Iepriekšējais pirmais numurs, Krišjānis Kariņš, ir aizgājis no politikas. Edgars Rinkēvičs kļuva par prezidentu un izstājās no partijas. Evika Siliņa bija iepriekšējā premjerministre, taču pēc skandāla un valdības izjukšanas viņas kandidatūra šķiet diezgan apšaubāma.

Ir “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Saeimā un partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, kuram ir tikai 33 gadi. Bet ir arī, piemēram, daudz pieredzējušākais bijušais ekonomikas un bijušais finanšu ministrs, piecu Saeimas sasaukumu deputāts Arvils Ašeradens.

Kuluāros klīst baumas, ka saraksta galvgalī varētu atrasties pat Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kurš, lai glābtu savas partijas reputāciju, esot gatavs atgriezties no Briseles.

Kopumā partijā “Jaunā Vienotība” ir daudz pieredzējušu politiķu. Taču ir jāizdara konkrēta izvēle, un tā lielā mērā parādīs virzienu, kurā šis politiskais spēks plāno darboties nākotnē.