Mazāk atkārtotu sāpīgo dūrienu un stresa – Bērnu slimnīcā ievieš ilgākas lietošanas katetrus

Mazāk atkārtotu dūrienu un arī mazāk stresa bērniem – to paredz inovatīva asinsvadu pieeja Bērnu slimnīcā. Tā nesen izmēģināta pilotprojektā un par daļu ikdienas kļūs jau no 1. jūlija, informē slimnīcā. Tās būs gan savlaicīgāk piemeklētas asinsvadu ierīces, gan arī īpaša palīdzība gadījumos, kad pēkšņi atklājies, ka bērnam ir sarežģīti ievietot katetru. Šīs ir labas ziņas bērniem, kam jāārstējas ilgāku laiku, piemēram, onkoloģijas nodaļas pacientiem.

Mazāk atkārtotu sāpīgo dūrienu - Bērnu slimnīcas ikdienā ievieš inovatīvu asinsvadu pieeju

* **[Sarežģītos gadījumos izmanto ultrasonogrāfijas metodi.](https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/veseliba/29.06.2026-mazak-atkartotu-sapigo-durienu-un-stresa-bernu-slimnica-ievies-ilgakas-lietosanas-katetrus.a653005/#2)**

* **[Eiropas fonda pilotprojekts, par kuru zināms – būs turpinājums par valsts naudu.](https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/veseliba/29.06.2026-mazak-atkartotu-sapigo-durienu-un-stresa-bernu-slimnica-ievies-ilgakas-lietosanas-katetrus.a653005/#3)**

Asinsvadu ierīces jeb katetra ievietošanu slimnīcā piedzīvo daudzi, jo ir jāsaņem terapija, jāievada medikamenti vai jāpaņem asins analīzes. Tomēr nesenajā Eiropas atveseļošanas fonda līdzfinansētajā pilotprojektā uzmanības centrā bija katetri, kuri bērniem izmantojami ilgāku laiku.

"Jo pasaulē un arī Latvijā jau ilgāku laiku ir pieejami ilgtermiņa jeb ilgākas lietošanas katetri, kuru lietošana mums laiku pa laikam ierobežo tas, ka mums viņi nav pieejami, tāpēc, ka mēs esam maza valsts, mums ir maza vajadzība.

Līdz ar to mēs neesam arī interesanti piegādātājiem," sacīja Bērnu slimnīcas aprūpes direktore Linda Frīdenberga.

Katetri nepieciešami bērniem, kas sver no diviem līdz pat 120 kilogramiem,proti, šādam arsenālam slimnīcā jābūt pieejamam. Tāpēc Bērnu slimnīca projektā centās saprast, kādus katetrus visvairāk vajadzētu, kā ātrāk atpazīt pacientus, kam tie būs nepieciešami, un kā vispār ātrāk ievietot katetru.

"Tāds viens no mērķiem bija, ka mēs ievietojam nepieciešamo katetru ar otro reizi. Tas nozīmē, ka tad, kad mēs saprotam, kāda ir pacientam terapija, mēs uzreiz piedāvājam šo katetru, ar ko varēs nodrošināt visu terapiju," teica Frīdenberga.

Pilotprojektā Bērnu slimnīcā izveidota specializēta Asinsvadu komanda, kurā darbojās deviņas māsas un astoņi ārsti.

Pusotra gada laikā ievietotas un dokumentētas 676 ilgtermiņa venozās pieejas, sasniedzot 82-85 % veiksmīgu ievadīšanu jau pirmajā mēģinājumā.

Secināja, ka šī ilgtermiņa asinsvadu pieeja uzlabo bērnu pieredzi un aprūpes kvalitāti.

Lielākie ieguvēji ir pacienti, ja ilgstošajā un sarežģītajā ārstēšanā izmanto tikai vienu ierīci. Tātad mazāk dūrienu un nevajadzīgu sāpju.

"Bet lielākais ieguvums un lielākais mērķis bija šie te pacienti, kuriem terapija ir, piemēram, divas nedēļas. Onkoloģijas pacienti, kuriem mēdz būt terapijas pusgadu un ilgāk. Mums tāds labākais piemērs šobrīd, kas ir noslēdzis terapiju ar vienu ierīci, ir 16 mēneši. Un 16 mēnešu periodā bērnam ir bijušas arī plānveida operācijas un atkārtota analīžu paņemšanas vajadzība. Un tas nozīmē, ka šos 16 mēneši viņam papildus neviens arī nedūra," skaidroja Frīdenberga.

Bērnu slimnīca arī izveidoja rīku, kā atpazīt tos pacientus, kuriem, iespējams, nebūs viegli ievietot katetru ar pirmo reizi. Un sarežģītos gadījumos arī izmantos ultrasonogrāfijas metodi katetru ievietošanā. Tā nodrošinās precīzāku un drošāku manipulāciju.

"Mēs zinām, ka bērniem gan anatomiski šie te asinsvadi ir smalkāki un reizēm novietoti netipiski. Un ļoti palīdzoša šinīs situācijās ir vizualizācija. Nu, mēs parasti zinām, ka var apskatīties, kas notiek lācītim vēderā ar sonogrāfijas metodi. Un analoģiski ar sonogrāfijas metodi var redzēt asinsvadus arī rokās, kājās, nu, kur nu tas nepieciešams," teica Frīdenberga.

Tāpat bija zināms, ka daudzās valstīs īpaši apmācītas māsas spēj izvērtēt asinsvadus gan pieaugušajiem, gan bērniem, pirms vispār durt. Tāpēc Bērnu slimnīcai bija vēl viens mērķis - ieviest šo metodi Latvijā, lai varētu veikt sava veida skrīningu. Apmācītas arī māsas.

"Ja mēs saprotam jau pēc anatomiskajiem marķieriem, iepriekšējās pieredzes, pēc pacienta stāvokļa, ka tur varētu būt sarežģīti, tad tiek pieaicināta māsa, kura ir apmācīta ievietot šos te asinsvadu ierīces ar sonogrāfu. Un šis arī ir veids, kā tiek ievietoti ilgtermiņa katetri," sacīja Frīdenberga.

Bērnu slimnīcā arī uzsver – noteikti nebūs tā, ka nu katram pacientam katetrs tiks ievietots ar ultrasonogrāfijas palīdzību. Noskaidrots, ka šāda palīdzība varētu būt nepieciešama mazāk nekā piektdaļai pacientu.

Turklāt ilgtermiņa katetrus ievieto mazāk nekā 10 %pacientu.

"Kur, jau mēs redzam "jā, ir šis papildus finansējums nepieciešams." Tas pakalpojums, tā intervence ir pierādīta, efektīva, un jau šī gada budžeta sagatavošanas laikā ir atsevišķs finansējums bijis piešķirts," sacīja Nacionālā Veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.

Šīs inovatīvās asinsvadu pieejas pakalpojuma ieviešanai no šī gada 1. jūlija piešķirti aptuveni 290 tūkstoši eiro no valsts naudas un tikpat arī nākamajos divos gados.

Taču kāpēc asinsvadi vispār ir tik svarīgi? Frīdenberga norāda, ka katram cilvēkam piedzimstot, ir savs asinsvadu kapitāls.

"Tas ir zināms, cik viņam un kādi asinsvadi ir. Un tas mūsu galvenais uzdevums šobrīd, jebkura terapiju uzsākot, vienalga, ko darot, ir rēķināties, ka tas ir resurss, kas ir ar, ar, nu, zināmu ne termiņu, bet tādu ierobežots viņš ir, viņu nevar atjaunot. Kādreiz bija teiciens, nervu šūnas neatjaunojās, šobrīd ir skaidrs, ka kaut kas no tā tomēr nav taisnība un atjaunojās, bet no asinsvadu kapitāla digitāls visdrīzāk tādā apmērā, kā bija, neatjaunojās," skaidroja Frīdenberga.

Tāpēc uz asinsvadiem ārsti aicina raudzīties kā uz dārgu resursu, pret ko nedrīkst izturēties nesaprātīgi.