Karš Ukrainā fotogrāfu acīm. 2026. gada 28. jūnijs

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 28. jūnija fotogrāfijas.

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās[2022. gada 24. februārī](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/). Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot[Harkivas apgabalu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sala-zeme-harkivas-atbrivosana--ltv-zinu-dienesta-filma-par-krievijas-kara-plosito-ukrainu.a477237/)un daļu[Hersonas apgabala](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-mes-esam-atguvusi-hersonu.a482245/), vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica[iebrukumu](https://www.lsm.lv/article-preview/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/)Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu[Ziemeļkorejas karavīru](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2024-izluki-ziemelkoreja-grib-nosutit-12-000-karaviru-uz-karu-ukraina-dalu-jau-apmaca-krievija.a573077/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin)skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis[pavēstīja](https://www.lsm.lv/article-preview/zinas/arzemes/05.08.2025-zelenskis-ukrainas-austrumos-krievijas-armija-karo-algotni-no-kinas-un-pakistanas.a609234/), ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.

Lai gan līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.