Nekādu striktu robežu starp emocijām nav: izstādē «Kā tu šodien jūties?» par mākslu un veselību

No kreisās: izstādes "Kā tu šodien jūties" kuratores Una Meistere un Daiga Rudzāte

"Kā tu šodien jūties?" – par šo vienkāršo, bet ļoti būtisko jautājumu aicinās aizdomāties izstāde ar šādu nosaukumu, ko 2. jūlijā atklās Rīgā, Laikmetīgās mākslas telpā. Izstāde veltīta pagājušajā gadā [mūžībā aizgājušajai ārstei Ilzei Aizsilniecei](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.05.2025-muziba-devusies-arstu-biedribas-vaditaja-ilze-aizsilniece.a598556/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)un ir kā turpinājums viņas savulaik aizsāktajam diskusiju ciklam par emociju nozīmi cilvēka dzīvē.

Izstāde "Kā tu šodien jūties?" Rīgas laikmetīgās mākslas telpā

Izstādes stāstu veidos 28 mākslinieku darbi. To papildinās arī plaša publiskā programma – diskusijas, sarunas, performances un citi notikumi.

Izstādes aizsākums ir ārstes Ilzes Aizsilnieces un kultūras žurnālistes Unas Meisteres savulaik organizētās diskusijas "Veselīga Latvija", kas analizēja emociju ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību. Tajās daudz tika runāts arī par mākslas lomu emociju atpazīšanā, izprašanā un pieņemšanā.

Izstāde "Kā tu šodien jūties" būs kā cikla turpinājums, un arī tās uzmanības centrā būs sešas ciklā apskatītās pamatemocijas – bailes, dusmas, prieks, skumjas, riebums un pārsteigums.

Izstādes kuratores Una Meistere un Daiga Rudzāte tai atlasījušas 55 darbus, kas pārstāv dažādu paaudžu 28 māksliniekus.

Lai arī sešas pamatemocijas ir izstādes pamats, izstādē ļoti uzskatāmi varēs redzēt, ka nekādu striktu robežu tām, protams, nav.

"Mēs skatījāmies, lai darbi nevis skatītājā izsauktu šīs emocijas, bet liktu par tām aizdomāties. Kā arī sajust to, cik emocijas ļoti viena ar otru pārklājas un cik niansētas tās ir. Protams, nepastāv šis striktais dalījums. Arī viena emocija, piemēram, prieks, kas ir izteikti pozitīva, sevī ietver daudz citu un dziļāku slāņu. Tā ir viena no pamatidejām, ko mēs gribējām, lai cilvēks to sajūt un par to aizdomājas," stāstīja Meistere.

Izrādās, tieši prieks bija tā emocija, ar kuru, kuratorēm izvēloties darbus, gāja visgrūtāk, savukārt ļoti viegli bija ar skumjām.

"Tas, protams, liecina arī par ziemeļu reģionu, kurā mēs dzīvojam, un arī tām mentālajām un garīgajām problēmām, ar ko cilvēki šeit saskaras gaismas trūkuma dēļ gada tumšākajā laikā. Jo nākamā izstāde Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā būs veltīta grieķu mākslai, un tur tas emociju spektrs atkal ir pilnīgi cits," turpināja Meistere.

Viena no māksliniecēm, kas izstādē tomēr pārstāv prieku, ir Helēna Heinrihsone ar saviem darbiem raksturīgo zīmi – rozēm. Tomēr,kā saka Rudzāte,tas ir kuratoru subjektīvais viedoklis, un arī darbos, kas raksturo prieku, emociju robežas, protams, ir izplūdušas.

"Blakus priekam tikpat labi var būt bailes, un blakus dusmām var būt prieks, jo Kristiānas Dimiteres "Šaušana pa mušmirēm" sevī iemieso prieku, bet vienlaikus var iemiesot tikpat labi arī dusmas. Droši vien, ka Annas Ceipes objekts "Meža zemenes" gan, es domāju, ir tāda pārliecinoša prieka un laimes manifestācija. Tāpat arī, ieraugot Amandas Ziemeles lielo "Vilni", man liekas, ir šis lielais enerģētiskais uzrāviens, kad šķiet, tas vilnis tevi var arī aprīt. Tas vilnis atrodas pa vidu starp drusku tā kā bailēm un prieku," teica Rudzāte.

Ļoti grūti gājis arī ar vēl vienu pamatemociju – riebumu, bet beigu beigās gana trāpīgi paraugi tomēr atrasti, viens no tiem būs Kristiāna Brektes darbs, kas vēsta par cilvēka sarežģītajām attiecībām ar sava ķermeņa šķidrumiem.

Izstādi papildinās vēl daudz dažādi citi notikumi, klajā nāks pamatemocijām veltītas grāmatiņas, notiks lekcijas, diskusijas un performances.

Izstāde kļuvusi arī par daļu no Jeila universitātes pētījuma. Prestižā ASV augstskola tieši šobrīd veic pētījumu par to, kā māksla mijiedarbojas ar mūsu emocionālo pasauli, un Latvijas izstāde ir viena vietām, kas pētījumā iekļauta.

Šai saistībā ļoti svarīgs būs skatītāju viedoklis, ko viņi varēs izteikt, aizpildot anketu.

"Tas ir kā ļoti personisks, patiesībā intīms papildu uzdevums skatītājam – atrast to darbu, kas viņu visā izstādē emocionāli uzrunā visvairāk, kas liek kaut kam viņā ietrīsēties, un tad ieiet dziļāk šajās attiecībās ar šo darbu. Man liekas, tas ir ārkārtīgi būtiski – nevis paiet garām, bet vērot detaļas, krāsu, faktūru, formu," sacīja Meistere.

Izstādi pavada arī notikumi pilsētvidē. Jau kopš aprīļa Kristas Vindbergas-Auznieces darbs pievērš garāmgājēju uzmanību nama skatlogos Amata ielā 4. Bet šonedēļ Doma laukumā, Reformācijas laukumā un laukumos pie Nacionālā mākslas muzeja un Mākslas akadēmijas parādīsies Paula Rietuma veidotie soliņi, arī aicinot padomāt par jautājumu "Kā tu šodien jūties?"