Kāpēc karalis Čārlzs III nedzīvos Bakingemas pilī?

Lielbritānijas karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla arī pēc vērienīgās Bakingemas pils renovācijas pabeigšanas neplāno tajā dzīvot, liecina jaunākais Lielbritānijas karaļnama finanšu pārskats.

Pēc gandrīz desmit gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem, kurus plānots pabeigt 2027. gadā, Bakingemas pils saglabāsies kā britu monarhijas administratīvais un ceremoniju centrs, taču par karaļa pastāvīgo Londonas rezidenci arī turpmāk kalpos Klārensa nams (Clarence House).

Lēmums nozīmē atkāpšanos no vairāk nekā 180 gadus ilgas tradīcijas. Kopš karalienes Viktorijas valdīšanas laika 1837. gadā Bakingemas pils bija valdošā monarha oficiālā dzīvesvieta Londonā.

Karaļnama pārstāvji norāda, ka Čārlzs III un Kamilla augstu vērtē Bakingemas pili, tomēr uzskata, ka tās galvenajam uzdevumam turpmāk jābūt valsts reprezentācijas funkciju pildīšanai un plašākai pieejamībai sabiedrībai.

Pēc renovācijas pilī paredzēts paplašināt ekskursiju un publisko pasākumu iespējas, vienlaikus saglabājot to kā vietu valsts vizītēm, oficiālām pieņemšanām un citiem karaļnama pasākumiem.

Renovācijas programma sākās 2017. gadā, lai nomainītu novecojušās elektroinstalācijas, cauruļvadus un citas inženierkomunikācijas, kuru daļa nebija atjaunota kopš pagājušā gadsimta vidus. Projekta kopējās izmaksas lēstas aptuveni 369 miljonu mārciņu (≈ 431 miljons eiro) apmērā.

Vienlaikus publicētajā karaļnama finanšu pārskatā atklāts, ka valsts finansējums monarhijas darbības nodrošināšanai 2026.–2027. finanšu gadā sasniegs 137,9 miljonus mārciņu (161 miljons eiro). Lielākā daļa papildu finansējuma paredzēta tieši Bakingemas pils renovācijas noslēdzošajam posmam, savukārt pēc darbu pabeigšanas finansējumu plānots samazināt.

Pārskatā pirmo reizi publiskota arī informācija par karaļa personīgi samaksātajiem nodokļiem.

Kopš stāšanās tronī 2022. gadā Čārlzs III brīvprātīgi nodokļos samaksājis vairāk nekā 30 miljonus sterliņu mārciņu (35 miljoni eiro), tostarp ienākuma un kapitāla pieauguma nodokli par privātajiem ienākumiem.

Šāds solis tiek uzskatīts par līdz šim nepieredzētu britu monarhijas finanšu caurskatāmības jomā.