Viņš nevēlējās nopelnīt! Kļuvis zināms, kāds patiesībā bija hakera mērķis, uzbrūkot LVM

Kiberuzbrukumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) veikušā hakera mērķis vairāk bijis sev pievērst uzmanību, nevis nopelnīt, un to viņš ir izdarījis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” apgalvoja kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina.

“Savukārt LVM svarīgākais ir tas, ka ir bijušas rezerves kopijas, kas nav iznīcinātas, pretēji tam, ko daži ir apgalvojuši. Un no šīm rezerves kopijām ir iespējams atkopties,” viņa teica.

Pēc viņas teiktā, lielākā daļa pakalpojumu un sistēmu ir atjaunota.

“Es domāju, ka tas ir pats svarīgākais – ka mēs no šī uzbrukuma esam spējīgi atkopties,” viņa norādīja.

Kaškina atzina, ka vairāki lieli datu apjomi ir nopludināti, bet aizvien notiek darbs, lai saprastu tieši kādi dati.

Viņa arī skaidroja, ka uzbrukumus šādā veidā konkrētais cilvēks vai grupējums realizē jau vairāk nekā gadu. Tie ir vairāk nekā 200 uzbrukumi dažādās valstīs, viņa skaidroja, piebilstot, ka vienmēr tiek ļoti rūpīgi dokumentēts sistēmu uzlaušanas veids un tiek publicēti nopludināti dati. Esot bijuši gadījumi, kad upuris sazinās ar uzbrucēju un, iespējams, pat samaksājis, bet dati tāpat nopludināti.

Kā vēstīts, kiberuzbrukumu LVM īstenojušais hakeris par LVM datu atšifrēšanu sagaida vairāk nekā 600 000 eiro, izriet no kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa kontā vietnē “Youtube” publiskotās informācijas.

Kā video vietnē “Youtube” skaidro Strazdiņš, juridiski tā neskaitās izspiešana, jo hakeris nav pats tieši vērsies LVM un nav prasījis izpirkuma maksu par nošifrētajiem datiem, taču citos komunikācijas kanālos, kuros hakeris ir atklājis informāciju par kiberuzbrukumu, viņš ir aicinājis sazināties ar viņu.

Strazdiņš atzīmē, ka viņš personīgi ir sazinājies ar hakeri un noskaidrojis, ka hakeris par LVM datu atšifrēšanu prasot 0,1% no LVM kopējiem ieņēmumiem. Kā liecina LVM 2025. gada pārskatā pieejamā informācija, pērn LVM kopējie ieņēmumi bija 618,6 miljoni eiro. Attiecīgi summa, ko hakeris vēlas saņemt par datu atšifrēšanu, ir 618 600 eiro.

LVM aģentūrai LETA jau iepriekš pauda, ka uzņēmums neplāno nekādos apstākļos maksāt kādu izpirkuma maksu vai ko tamlīdzīgu, kā arī to, ka visiem failiem, kas glabājas LVM informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmās, ir rezerves kopijas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbildību par šo uzbrukumu uzņēmies ārvalstu finansiāli motivēts izspiedējvīrusu jeb “ransomware” grupējums, kurš līdzīgas darbības veicis arī pret citu valstu uzņēmumiem un valsts iestādēm, aģentūru LETA informēja kiberincidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv”.

LVM IT komanda pakāpeniski un secīgi atjauno uzņēmuma iekšējo IT sistēmu darbību, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, aģentūru LETA piektdien informēja LVM IT infrastruktūras un attīstības direktors Māris Kuzmins.

LVM ir vērsies Valsts policijā saistībā ar piedzīvoto kiberuzbrukumu un policija ir sākusi kriminālprocesu par hakeru kiberuzbrukumu.

LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% – līdz 206,73 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.