LZR: Latvija nedrīkst palaist garām iespēju kļūt par ES kritisko zāļu piegādes ķēdes daļu

“Pirmo reizi ES līmenī zāļu ražošana tiek aplūkota gan kā veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, gan kā stratēģisks veselības sistēmas noturības drošības jautājums. Tas ir būtisks pavērsiens Eiropas politikā, par kuru Latvijā pagaidām tiek runāts pārāk maz. Gan Globālās veselības noturības iniciatīva, gan Kritisko zāļu akts skaidri parāda, ka Eiropa vēlas stiprināt vietējo ražošanu un mazināt atkarību no trešajām valstīm. Latvijai tas ir nozīmīgs iespēju laiks, jo daudzas valstis tikai cenšas atjaunot farmācijas kapacitāti, bet mums šīs kompetences jau ir. Tagad svarīgi tās izmantot kā Latvijas konkurētspējas un noturības priekšrocību. Asociācija cer, ka arī valsts atbildīgās institūcijas saredz šo jautājumu stratēģisko nozīmi, tostarp valsts noturībspējas un drošības stiprināšanā, un ka mums izveidosies konstruktīvs dialogs, pārstāvot Latvijas pozīciju Eiropā, " uzsver Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZR) izpilddirektore Signe Jantone.

Pandēmija un ģeopolitiskā situācija ES līmenī pēdējos gados ir aktualizējusi jautājumus par ES pacientu drošību ārkārtas situācijās, kad ir apdraudēta zāļu pieejamība. Tāpēc ES ir izstrādājusi un sākusi īstenot vairākas būtiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt ES veselības un farmaceitiskas aprūpes sistēmas noturību un neatkarību. Maija vidū Eiropas Komisija pieņēma Globālās veselības noturības iniciatīvu (angliski – Global Health Resilience Initiative), kuras mērķis ir stiprināt bloka spēju reaģēt uz veselības krīzēm, veidot noturīgas veselības sistēmas un dažādot zāļu, vakcīnu un diagnostikas līdzekļu piegādes ķēdes. Viena no piecām iniciatīvas prioritātēm ir stratēģiski svarīgu veselības produktu ražošanas un piegādes ķēžu stiprināšana. Tāpat maijā tika panākta politiska vienošanās par Kritisko zāļu aktu (angliski - Critical Medicines Act), kas paredz atbalstu kritiski svarīgu medikamentu ražošanai Eiropā, piegādes ķēžu stiprināšanai un stratēģiskās atkarības mazināšanai no trešajām valstīm.

LZR uzsver, ka abas iniciatīvas veido vienotu Eiropas veselības drošības politikas virzienu. Ja Globālās veselības noturības iniciatīva fokusējas uz Eiropas spēju aizsargāt sabiedrības veselību globālu krīžu apstākļos, tad Kritisko zāļu akts stiprina Eiropas spēju ražot un nodrošināt kritiski svarīgus medikamentus. Abos gadījumos vietējā farmācijas nozare un zāļu ražošana kļūst par būtisku drošības un noturības infrastruktūras sastāvdaļu.

LZR vērtējumā Kritisko zāļu akts Latvijai sniedz vairākas stratēģiskas iespējas.Viena no tām - Latvija var pretendēt uz Eiropai stratēģiski nozīmīgu farmācijas projektu izvietošanu un attīstību. Akts paredz īpašu "Stratēģisko projektu" statusu, kas var nodrošināt ātrākas administratīvās procedūras, vieglāku piekļuvi finansējumam un koordinētu valsts atbalstu.

Tāpat Latvija var mērķtiecīgi piesaistīt Eiropas un valsts investīcijas kritiski svarīgu medikamentu un to aktīvo farmaceitisko vielu ražošanai, stiprinot vietējo rūpniecību un eksportspēju. Vienlaikus jaunie noteikumi ļauj publiskajos iepirkumos lielāku nozīmi piešķirt piegādes drošībai, noturībai un ražošanas atrašanās vietai Eiropā, nevis tikai zemākajai cenai, kas ne vienmēr garantēs zāļu pieejamību. Tas veicina drošākas un noturīgākas piegādes ķēdes visā Eiropā.

Svarīgs ir arī aspekts, ka kritisko zāļu akts rada priekšnoteikumus Eiropas atkarības mazināšanai no trešajām valstīm un vienlaikus paver iespēju Latvijai kļūt par nozīmīgu partneri Eiropas kritiski svarīgo medikamentu nodrošināšanā. Tāpat jāņem vērā, ka Eiropas Komisijas koordinētie iepirkumi un piegādes drošības iniciatīvas var veidot stabilāku un prognozējamāku pieprasījumu Eiropā ražotiem medikamentiem, stiprinot arī Latvijas farmācijas nozares attīstības perspektīvas.

“Kamēr daudzas Eiropas valstis tikai cenšas atjaunot zāļu ražošanu, Latvijā jau šodien darbojas pieredzējuši augsta līmeņa nozares uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt pilna cikla zāļu izstrādi un ražošanu. Ne Lietuvai, ne Igaunija šāda līmeņa kompetence nav. Tāpēc Latvijai ir jāspēj izmantot šī iespēja un ES jauno iniciatīvu sniegtās iespējas, lai stiprinātu vietējo farmācijas nozari un ekonomiku, mazinātu Latvijas pacientu atkarību no zāļu importa un nostiprinātu mūsu valsts pozīcijas Eiropas kritiski svarīgo medikamentu piegādes ķēdēs. Eiropa šobrīd meklē to, kas Latvijai jau ir. Kamēr citas valstis investēs miljardus, lai atjaunotu farmācijas ražošanu, Latvijā šīs zināšanas, uzņēmumi un eksporta pieredze ir attīstīta gadu desmitiem. Būtu kļūda šo priekšrocību neizmantot,” saka LZR izpilddirektore.

Farmācijas un biomedicīnas nozare ir viena no Latvijas augstākās pievienotās vērtības eksporta nozarēm. Vietējie uzņēmumi eksportē savu produkciju uz desmitiem pasaules valstu, vienlaikus radot augsti kvalificētas darba vietas un investējot pētniecībā, inovācijās un jaunu produktu attīstībā. Turklāt, Latvijas farmācijas nozare jau pašlaik īsteno ambiciozus attīstības plānus. Pagājušajā gadā prezentētā nozares attīstības stratēģija paredz līdz 2035. gadam dubultot tās ieguldījumu Latvijas ekonomikā, sasniedzot 1,5 miljardu eiro apgrozījumu, kā arī stiprināt valsts farmaceitisko drošību un starptautisko konkurētspēju. Vietējie ražotāji tuvākajos gados plāno tirgū ieviest vairāk nekā 100 jaunus produktus, būtiski palielināt investīcijas pētniecībā un attīstībā, kā arī paplašināt eksporta tirgus.

Jaunais Kritisko zāļu akts aptver aptuveni 270 kritiski svarīgus medikamentus, tostarp antibiotikas, insulīnu, vakcīnas un zāles hronisku slimību ārstēšanai. Eiropas mērķis ir veidot noturīgākas piegādes ķēdes un atjaunot stratēģiski svarīgu medikamentu ražošanu Eiropā.