Ja balsis skaita manuāli, kāpēc vēlēšanām nepieciešamas deviņas IT sistēmas?

15. Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī balsu biļetenus skaitīs ar rokām. Pēc pagājušā gada neveiksmēm ar skenēšanu tas izklausās kā atgriešanās pie vienkāršas papīru procedūras: vēlētājs ierodas, nobalso, komisija saskaita. Bet tā ir tikai daļa no kopainas. TVNET+ noskaidroja, kāpēc manuālai skaitīšanai ir nepieciešamas nevis viena, bet gan deviņas elektroniskās sistēmas.

Vēlēšanas ir ne tikai brīdis, kad tiek skaitītas balsošanas zīmes. Pirms tam partijām ir jāiesniedz kandidātu saraksti. Vēlēšanu iecirknī ir jāpārbauda vēlētājs. Ir jāpārliecinās, ka viņš nebalso divreiz. Pēc tam komisijai ir jāsagatavo protokols, jānodod dati, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai ( CVK ) – jāpublicē rezultāti.

Tieši šim nolūkam ir vajadzīgas elektroniskās sistēmas. To nosaukumi izskatās kā kārtējie birokrātiskie akronīmi: VEL IS, ETVR, SKENIS, VPPS, REFIS, PVS un citi.

TVNET+ lūdza Centrālajai vēlēšanu komisijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA), LMT, Tet un CERT.LV paskaidrot, kas slēpjas aiz šiem burtu salikumiem, kādas sistēmas faktiski tiks izmantotas Saeimas vēlēšanās, kas tās pilnveido un kā tās tiks pārbaudītas.

Balsošanas zīmju skaitīšana notiks manuāli. Tas nozīmē, ka balsis skaitīs vietējās komisijas, nevis skeneri.

Viss pārējais, kas saistīts ar balsu skaitīšanu, arī šoreiz būs digitāls: vēlētāju pārbaude, iecirkņu darbs, protokolu ievadīšana, datu apkopošana un rezultātu publicēšana.

Vienkārši izsakoties, biļetenus skaita ar rokām, taču viss ceļš no vēlēšanu iecirkņa līdz kopējiem rezultātiem tomēr notiek, izmantojot elektroniskās sistēmas.

Tikai visjutīgāko posmu – biļetenu nolasīšanu un skaitīšanu – nolemts vairs neuzticēt digitālajām iekārtām.

Saeimas vēlēšanās vēlētājs balso par partijas sarakstu. Taču ar to vēlēšanu biļetena izmantošana neaprobežojas: sarakstā var atzīmēt atsevišķus kandidātus ar pluszīmi vai svītrot kandidātus.

Tas ir svarīgi ne tikai partijai, bet arī pašiem kandidātiem. Balss par sarakstu ietekmē to, cik vietu partija iegūs. Atzīmes un svītrojumi nosaka to, tieši kuri saraksta kandidāti tiks ievēlēti Saeimā. Komisijām būs jāskaita gan balsis par sarakstiem, gan atzīmes pie kandidātiem.

Tieši šo darba daļu tagad vairs neuzticēs skeneriem.

Pēc balsu saskaitīšanas vēlēšanu iecirknī parādīsies nevis "skenera rezultāts", bet gan komisijas protokols. Šos datus tad arī ievadīs sistēmā, apkopos un publicēs.

CVK TVNET+ uzskaitīja deviņas sistēmas, moduļus un rīkus, kas saistīti ar vēlēšanām. Taču ne visi no tiem ir nepieciešami tieši Saeimas vēlēšanām. Izskaidrosim to pēc iespējas vienkāršāk.

VEL IS – galvenā vēlēšanu darba sistēma.

Tajā tiek apstrādāti kandidātu saraksti, vēlēšanu iecirkņi, protokoli un dati, kas pēc tam tiek iekļauti rezultātos.

ETVR – elektroniskais vēlētāju saraksts.

Tas pārbauda, vai personai ir balsstiesības, un atzīmē, ka tā jau ir nobalsojusi. Pateicoties tam, vēlētājs var doties uz sev ērtāko iecirkni, nevis tikai uz vienu iepriekš noteiktu vietu.

E.CVK.lv – elektronisko pakalpojumu portāls.

Saeimas vēlēšanām tas ir nepieciešams, tai skaitā, lai pārvaldītu vēlētāju datus un nodrošinātu balsošanu pa pastu.

Tur tiek publicēta informācija par kandidātiem, vēlētāju aktivitāti un rezultātiem.

Moodle – vēlēšanu komisiju locekļu apmācībai.

Tā nav balsu skaitīšanas sistēma, bet gan apmācību platforma.

Ar tās palīdzību tiek noteikts, kam un ko ir atļauts darīt platformā.

SKENIS – sistēma, kas saistīta ar vēlēšanu biļetenu skenēšanu.

Tieši šī sistēma ir jāpiemin saistībā ar tehnisko kļūmi. Saeimas vēlēšanās to balsu skaitīšanai neizmantos. Tā tiks izmantota tikai ierobežotā apjomā – vēlēšanu biļetenu maketu ģenerēšanai.

Tā attiecas uz pašvaldību referendumiem un elektronisko balsošanu tajos.

Īsumā: vēlēšanu norisei ir nepieciešamas sešas sistēmas, viena sistēma ar skeneriem ir izslēgta no balsu skaitīšanas, bet vēl divas var atstāt ārpus iekavām – tās neattiecas uz parastajām Saeimas vēlēšanām.

Nē. Un tas ir svarīgs precizējums, jo platformas aprakstā ir minēti vārdi "elektroniskā balsošana" un "balsošana internetā". Taču šajā gadījumā tie neattiecas uz parasto balsošanu Saeimas vēlēšanās, bet gan uz citām procedūrām – piemēram, pašvaldību referendumiem. Saeimas vēlēšanās cilvēks balso ar papīra biļetenu.

Vislielākās problēmas rada SKENIS – biļetenu skenēšanas sistēma.

Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām jautājumi radās tieši saistībā ar biļetenu automātisko apstrādi. Un galvenās bažas pēc pagājušā gada problēmām bija saistītas ar to, ka rezultāts varētu būt atkarīgs no tā, kā mašīna nolasījusi papīra biļetenus un tajos esošās atzīmes. Saeimas vēlēšanās šo funkciju digitālajai iekārtai vairs neuztic.

Tiek pilnveidoti nevis skaitīšanas skeneri, bet gan citas platformas daļas.

LMT nodrošina galveno vēlēšanu sistēmu – VEL IS. Tā ietver kandidātu sarakstus, vēlēšanu iecirkņu darbu un rezultātu ievadīšanu pēc manuālas balsu saskaitīšanas.

LMT uzsver: jauno sistēmu neizstrādā no nulles. Tiek izmantota jau esoša platforma, kas tika lietota pašvaldību vēlēšanās, taču iepriekš nebija izmantota tieši Saeimas vēlēšanām.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pabeidz darbu pie ETVR – elektroniskā vēlētāju saraksta. Šī sistēma ļaus balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, neveicot atzīmi pasē.

Tet pārbauda platformas drošību un sākotnējo kodu.

Saskaņā ar VARAM un VDAA sniegto informāciju līgumi ar LMT, Tet un LVM tika noslēgti 8. maijā. Pilnveidošanas izmaksas kopā ar trešā līmeņa atbalstu nedrīkst pārsniegt 583 050 eiro bez PVN. Šajā summā ir iekļauts 30% rezerves fonds neparedzētiem izdevumiem.

Pirmais – kandidātu saraksti. Tā ir sistēmas daļa, caur kuru partijas un kandidāti iesniedz dokumentus dalībai vēlēšanās.

Otrais – vēlēšanu iecirkņu darbība. Sistēmā būs jāievada informācija par to, kas notiek iecirknī: piemēram, par novērotājiem, incidentiem un komisijas darbībām.

Treškārt – rezultāti. Pat ja vēlēšanu biļetenus skaita ar rokām, galīgie dati joprojām ir jāievada sistēmā, jāapkopo un jāpublicē.

Tieši šeit manuālais un digitālais process atkal saplūst: cilvēki skaita biļetenus, bet rezultāti pēc tam tiek apstrādāti elektroniskajā sistēmā.

ETVR izstrāde sākās 8. maijā. Pirmā piegāde ir plānota 15. jūnijā, bet pēdējā – līdz 30. jūnijam.

Saskaņā ar VEL IS datiem, kandidātu sarakstu iesniegšanas rezerves variantam, izmantojot Excel, bija jābūt gatavam līdz 20. maijam. Darba versija kandidātu sarakstiem tika publicēta 8. jūnijā. Kandidātu saraksti tiek iesniegti no 20. jūnija līdz 5. jūlijam.

Vēlēšanu norises žurnāla, balsu skaitīšanas protokolu, Dati.CVK.lv un ar to saistīto funkciju pilnveidošana jāpabeidz līdz 21. jūnijam.

Šī cikla pilnīga testēšana ir plānota no 8. līdz 26. jūnijam. Pēdējā piegāde ir paredzēta 30. jūnijā.

Pārbaudes sākās 11. maijā un turpināsies līdz 30. jūnijam. Pilnīga drošības un veiktspējas pārbaude ir plānota jūlijā un augustā.

Tas nozīmē, ka līdz jūnija beigām galvenajiem uzlabojumiem jābūt pabeigtiem, bet vasara ir atvēlēta pārbaudēm.

Pēc atteikšanās no automātiskās balsu skaitīšanas galvenais risks saistībā ar skeneriem ir novērsts: Saeimas vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu būt atkarīgiem no tā, kā mašīna nolasījusi biļetenus.

Taču tas nenozīmē, ka digitālie riski vairs nepastāv.

Saglabājas elektroniskais vēlētāju saraksts. Tas ir nepieciešams, lai pārbaudītu balsstiesības un nepieļautu atkārtotu balsošanu.

Saglabājas protokola ievadīšanas sistēma. Pēc manuālas skaitīšanas komisijai rezultāti jāievada elektroniskajā sistēmā.

Saglabājas piekļuves tiesības. Ir jāizprot, kam ir atļauts piekļūt sistēmai, ko šie lietotāji drīkst mainīt un kā šīs darbības tiek reģistrētas.

Paliek vēl arī datu publicēšana. Rezultātiem jābūt ne tikai aprēķinātiem, bet arī pareizi atspoguļotiem publiskajā lapā. Tāpēc tiek pārbaudīti ne tikai "skeneri", bet visa ar vēlēšanām saistītā platforma.

Tet pārbauda ne tikai pašu kodu. Tiek pārbaudīts arī tas, kā šis kods nonāk sistēmā.

Citiem vārdiem sakot, tiek pārbaudīts: kas var veikt izmaiņas, kā šīs izmaiņas tiek reģistrētas, vai nav kādu slēptu funkciju, lieku piekļuves tiesību vai iespēju nemanāmi iejaukties platformas darbībā.

Pēc tam ir jāveic jaunā koda pārbaude un uzlaušanas testi. Tas nav īsts uzlaušanas mēģinājums, bet gan kontrolēta pārbaude: speciālisti cenšas atrast sistēmas vājās vietas, pirms tā tiek nodota ekspluatācijā.

Pārbaudēs piedalās Tet un CERT.LV piesaistītie eksperti.

CERT.LV atsevišķi precizē: tas nelemj par to, vai viss kopumā ir vēlēšanām gatavs. Tā uzdevums ir novērtēt kiberdrošību. Pilnīgu sistēmas darbības pārbaudi organizē VDAA.

CERT.LV skaidro, ka kibertestu rezultāti, secinājumi un ieteikumi parasti tiek uzskatīti par konfidenciālu informāciju. Tie tiek nosūtīti iestādēm, izstrādātājiem un drošības dienestiem, taču tehniskie sīkumi netiek publiskoti.

Loģika šeit ir skaidra: ja detalizēti publiskotu, tieši kur bija sistēmas vājākā vieta, to varētu izmantot ne tikai žurnālisti un vēlētāji, bet arī tie, kuri vēlētos sistēmai uzbrukt.

Vienlaikus CERT.LV uzskata, ka ar sabiedrību tomēr ir jārunā. Par to, ko konkrēti var atklāt, jālemj Centrālajai vēlēšanu komisijai (CIK) un VDAA.

Galvenais noteikums ir šāds: sistēmu nedrīkst nodot ekspluatācijā, ja tā nav pārbaudīta vai ja tajā joprojām ir nopietnas ievainojamības.

Ir jāpārbauda vairākas lietas: drošība, sistēmas darbība, atbilstība procedūrām un gatavība reālajai balsošanas dienai.

Pilns tehniskais audits par problēmām pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām netika publiskots.

CVK norāda, ka ziņojumam ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Lai ar to iepazītos, ir jāiesniedz pamatots pieprasījums VDAA.

VARAM un VDAA TVNET+ informēja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām nav pieejams publisks tehniskā audita kopsavilkums par platformas problēmām.

Citiem vārdiem sakot, sabiedrība pagaidām neredz pilnu ainu par to, kas tieši ir nogājis greizi. Tāpēc tagad ir īpaši svarīgi, kā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts datu aizsardzības aģentūra (VDAA) izskaidros, kas ir mainījies un kādi riski ir novērsti.

Ja ETVR – Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs – pirms vēlēšanām vai balsošanas dienā nedarbosies, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) plāno izmantot reģistrācijas aploksnes.

CVK apgalvo, ka vēlētāji pat šādā gadījumā varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Tas apgrūtinās komisiju darbu un var palēnināt datu apstrādi. Tomēr, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem, tam nevajadzētu liegt cilvēkiem iespēju balsot.

Tātad rezerves plāns ir šāds: ja vēlētāju digitālā pārbaude nedarbosies, balsošana netiks pārtraukta, bet notiks pāreja uz nedaudz apgrūtinošāku papīra formāta procedūru.

Iestāžu atbildēs nav norādīts precīzs laiks.

Procedūra ir šāda: vispirms komisijas manuāli saskaita biļetenus. Pēc tam tiek sastādīti protokoli. Tad dati tiek ievadīti sistēmā. Pēc tam rezultāti tiek apkopoti un publicēti vietnē Dati.CVK.lv.

Tā kā skaitīšana notiek manuāli, process var noritēt lēnāk nekā gadījumā, ja automātiskā skenēšana darbotos nevainojami. It īpaši tādēļ, ka jāskaita ne tikai balsis par partiju sarakstiem, bet arī atzīmes pašos sarakstos.

Tātad galvenais jautājums tagad ir ne tikai tas, vai vēlēšanas būs drošas. Jautājums ir arī par to, cik ātri komisijas tiks galā ar manuālo balsu skaitīšanu un cik stabili darbosies sistēmas, kas pieņem un publicē datus.

No vēlētāja redzesloka gandrīz nekas nemainīsies.

Viņš ierodas vēlēšanu iecirknī, tiek pārbaudīts, saņem vēlēšanu zīmes, balso un iemet aploksni ar vēlēšanu zīmi urnā. 3. oktobrī vēlēšanu iecirkņiem jāstrādā no plkst. 8.00 līdz 20.00, un balsot var jebkurā iecirknī Latvijā vai ārzemēs bez iepriekšējas reģistrācijas.

Galvenās pārmaiņas sākas pēc tam. Balsu skaitīšanu veiks cilvēki. Savukārt digitālās sistēmas darbosies tajās jomās, kurās mūsdienu vēlēšanas vairs nav iedomājamas bez tām: kandidātu sarakstos, vēlētāju pārbaudē, piekļuves tiesībās, protokolos un rezultātu publicēšanā.