Varētu mīkstināt prasības par minimālo skolēnu skaitu klasēs no nākamā mācību gada

Jaunā skolu finansēšanas modeļa["Programma skolā"](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2026-skolu-finansesana-paries-uz-jaunu-modeli-pilnam-valsts-atbalstam-bus-janodrosina-noteikts-skolenu-skaits.a642878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme) ieviešana un ar to saistītās izmaiņas skolotāju algošanā bija jautājums, kas visvairāk interesēja pašvaldību pārstāvjus,tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība). Pašvaldības joprojām cer, ka tām pašām nebūs jāmaksā pedagogu algas tajās skolās, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits, bet ministrija solījusi meklēt elastīgus risinājumus, lai izmaiņas tik krasi neiedragātu pašvaldību budžetu.

Konceptuāli vienojas mīkstināt prasības skolām par skolēnu skaitu no nākamā mācību gadā

Gaidot nākamo mācību gadu, pašvaldības aktīvi kārtojušas skolu tīklu, jo tām pašām būs daļēji vai pilnībā jāmaksā pedagogu algas nepiepildītajās klasēs, ja skolēnu būs mazāk, nekā prasīts. Daļa vietvaru dažādu apsvērumu dēļ lēmušas nākamajā mācību gadā pašas maksāt skolotāju algas daļā skolu.

Starp šīm pašvaldībām ir, piemēram, Bauskas novads, kas atlicis sešu skolu reorganizāciju, tāpēc nākamgad skolotāju algām novadam var nākties tērēt pat gandrīz pusmiljonu eiro.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri ("Jaunā Vienotība") pēc ikgadējām Pašvaldību savienības un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunām pauda cerību, ka tomēr vēl var mainīties nosacījumi par skolu finansēšanu nākamajā mācību gadā:

"Mēs esam sagatavojuši vēstuli ministrijai, ko, visticamāk, šodien arī nosūtīsim, ar skaidrojumu un aicinājumu saglabāt 100% finansējumu no valsts šīm skolām. Mēs ļoti ceram, ka ministrijas atbildīgās amatpersonas patiešām pēc būtības iedziļināsies šajos jautājumos, jo nav noslēpums, ka mēs nepiekrītam visai šai DEGURBA [urbanizācijas pakāpes –red.]klasifikācijai, kas ir attiecināta uz mūsu skolām. Ir vietas, kur tā vienkārši ir negodīga tāpēc, ka neatbilst reālajai situācijai."

Piemēram, Bauskas pilsētai prasīts tikpat liels skolēnu skaits klasēs kā Mārupei Pierīgā.

Indriksone pirmdienas tikšanās laikā deva zināmas cerības pašvaldībām, ka skolēnu skaita prasības varētu mīkstināt, ņemot vērā gan attālumus starp skolām, gan citus apsvērumus. Arī pieminētajā DEGURBA sistēmā, pēc kuras rēķina, cik lielām klasēm katrā no skolām ir jābūt, iespējamas izmaiņas, skaidroja ministre:

"Tāpēc jāskatās kompleksi. Mēs vienojāmies, ka mēs meklējam elastīgus risinājumu šim pārejas periodam, lai nebūtu situācijas, ka viena vai divu bērnu iztrūkums klasē vai klašu komplektā pārliek uz pašvaldībām pilnu atbildību par mācību procesa nodrošināšanu un pedagogu atalgojumu."

Šobrīd, pat ja trūkst viena skolēna vidusskolas klasē, pašvaldībām attiecīgajā klašu grupā pilnībā jāfinansē pedagogu algas.

Pašvaldību un arī Indriksones ieskatā tas ir nesamērīgi.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis pauda cerību, ka pirmdien panāktās konceptuālās vienošanās būs spēkā arī pēc Saeimas vēlēšanām un jaunas valdības izveidošanas.

Pašvaldības paudušas satraukumu arī par iespējamo valsts finansējuma [samazināšanu mācību līdzekļu iegādei](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.06.2026-daudzgadu-budzets-paredz-samazinat-finansejumu-macibu-lidzekliem-jauna-ministre-sola-planu-parskatit.a649795/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme) no 35 eiro uz 28 eiro vienam skolēnam, kā paredz daudzgadu budžeta plāns. Pašvaldības un ministrija uz sarunām par nākamā gada valsts budžetu došoties ar vienotu pozīciju par to, ka finansējums mācību līdzekļiem jāatstāj vismaz šā gada līmenī.

Ministre Indriksone norādīja, ka šo jautājumu liks uz galda budžeta sarunu laikā:

"Arī esam vienojušies, ka pašvaldībām tas ir tikpat svarīgi kā mums, kā ministrijai, – šo finansējumu atgriezt, šo iztrūkumu, kas faktiski daudzgadu budžetā plānots. Noteikti arī rūpīgi jāvērtē mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība, līdzsvarojot digitālos mācību līdzekļus ar analogajiem. Mums arī grāmatas un darba burtnīcas noteikti sākumskolas klasēs ir ļoti, ļoti svarīgas, un mācību līdzekļu kvalitāte, manuprāt, arī ir jāuzlabo. Un mums arī ir piedāvājumi un risinājumi, kā izdevniecībām panākt labāku rezultātu."

Būtisks jautājums šajās sarunās bija arī skolu rīcība apdraudējuma situācijā, nodrošinot izglītības nepārtrauktību. Tāpēc līdz septembrim jāprecizē regulējums attālinātām un kombinētām mācībām, kā arī jāizvērtē, vai ir viss nepieciešamais aprīkojums attālinātām mācībām.

Turklāt augustā plānotas mācības skolām, lai tās sagatavotos darbībai apdraudējuma situācijā, teica ministre.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldībām strādā[pie skolu tīkla reformas](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2024-skolu-reforma-vietvaras-un-izm-vel-precizes-skolenu-skaitu-vidusskola-prasis-valdibai-papildu-naudu.a564385/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme). Tā paredz jaunus kritērijus, kas iekļauj klašu posma piepildījumu, attālumu starp izglītības iestādēm, izglītojamā ceļā pavadīto laiku, materiāltehnisko nodrošinājumu un pedagogu pieejamību.

2026. gada 14. aprīlī valdība[apstiprināja nosacījumus](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2026-skolu-finansesana-paries-uz-jaunu-modeli-pilnam-valsts-atbalstam-bus-janodrosina-noteikts-skolenu-skaits.a642878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme), ar kādiem valsts finansēs skolas, sākot ar jauno mācību gadu.Paredzams, ka no jaunā mācību gada pilnībā stāsies spēkā skolu finansēšanas modelis "Programma skolā", kas aizvadītajā mācību gadā attiecās tikai uz algu maksāšanu atbalsta personālam.

Turpmāk finansējumu aprēķinās, ņemot vērā to,cik izmaksā izglītības programmas īstenošana.Tā apmērs gan būs atkarīgs no klašu lieluma, un, lai skola saņemtu pilnu valsts finansējumu pedagogu algām, tai būs jāsasniedz noteikts skolēnu skaits.