Ārlietu ministrija rosina aizliegt vairāku rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas

Ārlietu ministrija (ĀM) izstrādājusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, paredzot aizliegumu importēt atsevišķas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces.

Grozījumi patlaban ir saskaņošanas procesā. Ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") pēc valdību veidojošo koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka valdība tos, visticamāk, skatīs nākamajā nedēļā, bet Saeima –ārkārtas sēdē 23. jūlijā.

paredz aizliegt konkrētu rūpniecības preču importu Latvijā gan tieši no Krievijas un Baltkrievijas, gan arī no citām trešajām valstīm, ja šo preču izcelsme ir minētās valstis.

Vienlaikus precīzs aizliegto preču saraksts vēl netiek noteikts likumā – to paredzēts iekļaut Ministru kabineta noteikumos, kur preces tiks identificētas pēc Kombinētās nomenklatūras kodiem.

Ar importu likumprojekta izpratnē tiks saprasta preču laišana brīvā apgrozībā, ievešana pārstrādei vai gala patēriņam ar mērķi tās laist tirgū. Savukārt tranzīta pārvadājumi caur Latviju uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm netiks ierobežoti.

aizliegums attieksies uz tādām rūpniecības precēm, kuras līdz šim nav ietvertas ES sankcijās, tarifu vai citu tirdzniecības ierobežojumu režīmā.

Vienlaikus anotācijā norādīts, ka Latvija ar šo iniciatīvu papildinātu kopējo ES politiku, cenšoties mazināt ekonomiskās saites ar agresorvalstīm un ierobežot to ieņēmumus no eksporta.

Vienas no pirmajām grupām, uz ko varētu attiekties aizliegums, minētas grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbi un apavi. Šo preču imports no Krievijas un Baltkrievijas 2025. gadā veidoja 12,5 miljonus eiro jeb 6,5 % no attiecīgā importa un 0,05 % no kopējā Latvijas importa.

Regulējuma mērķis ir mazināt riskus Latvijas nacionālajai drošībai un veicināt ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Likumprojekta autori to raksturo arī kā signālpolitikas instrumentu, kas apliecina Latvijas nostāju un aicina sabiedrību atteikties no šo valstu precēm.

Vienlaikus anotācijā atzīts, ka praktiskā ietekme var būt ierobežota, jo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces Latvijā var nonākt arī netieši - caur citām ES dalībvalstīm pēc to laišanas brīvā apgrozībā vienotajā tirgū.

Saskaņā ar anotācijas datiem imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā kopš 2022. gada ir būtiski sarucis, 2025. gadā sasniedzot 193 miljonus eiro jeb par 91% mazāk nekā 2022. gadā. Tomēr atlikušajā importā dominē rūpniecības izejvielas un starpprodukti, kas pārsvarā tiek izmantoti ražošanā vai re-eksportēti.

Paredzēts, ka pēc regulējuma ieviešanas Ministru kabinets ik gadu izvērtēs aizlieguma ietekmi uz sabiedrības drošību un nepieciešamības gadījumā lems par tā pagarināšanu.

Likumprojektu plānots virzīt steidzamības kārtā, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu ekonomiskās attiecības ar agresorvalstīm.