«Spēlmaņu nakts» nomināciju svītrošana aktualizē jautājumu par mākslinieku izvēlēm un atbildību kara apstākļos

Latvijas teātra vide pieskaņojusies laikapstākļiem un piedāvā karstu kaislību drāmu. Šoreiz gan ne uz skatuves. Aktualizējies vērtību un morāles jautājums par sadarbību ar māksliniekiem, kuri kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā turpina profesionāli sadarboties ar agresorvalsti.

Pirms dažām dienām no "Spēlmaņu nakts" balvas nominantu saraksta žūrija svītroja Ādolfa Šapiro vārdu, jo šomēnes viņš piedalījās pasākumā Antona Čehova Maskavas Dailes teātrī. Tomēr šis nav vienīgais notikums Krievijā, kurā kopš pilna mēroga kara sākuma režisors piedalījies.

Krievijas interneta resursi liecina, ka 2022. gada septembrī Šapiro Maskavas Lielā teātra Bēthovena zālē saņēmis apbalvojumu "Zelta maska". Tā paša gada rudenī režisors vadījis Krievijas Teātra darbinieku savienības organizētu laboratoriju bērniem un jauniešiem. Šādas teātra laboratorijas atkārtojās arī divus nākamos gadus. Vēl 2023. gadā režisors Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskajā muzikālajā teātrī iestudējis operu "Norma", kā arī sniedzis meistarklasi projektā, ko atbalsta Krievijas prezidenta kultūras iniciatīvu fonds. Pirms diviem gadiem Šapiro strādājis Krievijas kultūras ministrijas finansētā mazo pilsētu teātru festivāla žūrijā.

"Es esmu sagatavojis vēstuli Valsts drošības dienestam, lai pārbaudītu, cik šie visi informācijas avoti ir ticami un cik šī informācija, kas klejo apkārt sociālajos tīklos, ir patiesa vai juridiski korekta.

Tā informācija būtu precīzi jānoskaidro, pirms mēs runājam tālāk par sadarbību ar pašu režisoru," telefona sarunā norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Šī gada 3. februārī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi Ādolfa Šapiro dramatizējumā un režijā piedzīvoja "Dona Kihota" iestudējums. Teātra valdes locekle Gundega Palma šodien interviju Latvijas Televīzijai sniegt nevēlējās un teātra nostāju skaidroja rakstiski.

Cieņas izrādīšana režisoram, novērtējums viņa ieguldījumam Latvijas kultūrā, 2014. gadā parakstīta vēstule pret Krimas okupāciju – tie ir trīs no kopumā pieciem uzskaitītajiem iemesliem, kāpēc JRT uz sadarbību aicināja Šapiro. Teātris pats Šapiro darbību Krievijā nepārbaudīja, paļāvās uz režisora teikto.

Pēdējos gados Šapiro Latvijā sadarbojies arī ar Dailes teātri, tostarp piedaloties Dailes teātra kursa aktieru izglītošanā. Dailes teātrim ir iecere nākošajā sezonā sadarboties ar Ādolfu Šapiro Bertolda Brehta pretkara lugas "Kuražas māte" iestudējumā. "Esam sākuši sagatavošanās procesu. Ja parādīsies ticami, konkrēti un neapstrīdami fakti par mums nepieņemamu Ādolfa Šapiro profesionālo māksliniecisko darbību Krievijā pēc kara sākuma, mums būs jāizvērtē sadarbības turpināšana," norādīja teātrī.

Citu kultūras institūciju vadītāji atklāj, ka mākslinieku radošos ceļus un sadarbības kara laikā pārbauda īpaši rūpīgi, tostarp arī "Latvijas Koncertu" valdes loceklis Timurs Tomsons: "Šis jautājums Latvijas sabiedrībā nav viennozīmīgs, līdz ar to, vienkārši skatoties no menedžmenta perspektīvas, mēs labi, skaidri sapratām, ka tie ir gan reputācijas riski, gan arī finansiālie riski, kas mums ir. Tāpēc mēs vienkārši šajā laikā esam izvairījušies no māksliniekiem, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar Krieviju."

Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs, atklāj:"Visos līgumos mums ir iestrādātas klauzulas, proti, par to, ka,

ja mēs uzzinām šādu informāciju, tad mums ir tiesības no savas puses atkāpties no līguma, nekompensējot pilnīgi neko.

Nozares pārstāvji aicina nemainīt normatīvo regulējumu un lēmumus par sadarbības veidošanu un mākslinieku saiknēm ar agresorvalstīm atstāt nozares ziņā.

"Es kā vadītājs, protams, atbildu par savu kapitālsabiedrību. Un es pats gribu izvērtēt šos riskus – gan finanšu, gan reputācijas riskus, lai varētu pieņemt lēmumu. Man nav īsti nepieciešams Kultūras ministrijas diktāts tādā ziņā," uzskata Timurs Tomsons.

Līdzīgās domās ir arī Sandis Voldiņš: "Jebkāda veida normatīvie regulējumi, kuri iejaucas tādā vai citādā mērā kultūras saturā, ilgtermiņā var izrādīties ļoti bīstami. Tā ir katra pasākuma rīkotāja, katra vadītāja personīgā, cita starpā, atbildība.

Un, manuprāt, tas, ko atbildība, cita starpā, līdzi nes, ir arī spēja atklāti paskaidrot sabiedrībai, kāpēc lēmums ir bijis tāds vai citāds, spēja arī to savu viedokli aizstāvēt.