Latvijā

«Cert.lv»: «E-veselības» vada pārrāvums nedrīkst kavēt zāļu izsniegšanu

LSM 29. jūnijs, 18:38
«Cert.lv»: «E-veselības» vada pārrāvums nedrīkst kavēt zāļu izsniegšanu

Vada pārraušana nedrīkst apturēt medikamentu izsniegšanu, norāda "Cert.lv", analizējot nedēļas nogalē notikušo pārrāvumu "e-veselības" darbībā.

Ziņu dienestā vērsās kāda saslimuša bērna mamma, kura visu dienu nevarēja izņemt bērnam izrakstītās antibiotikas. Pirmo reizi uz aptieku viņa devās īsi pēc plkst.14, atkārtoti mēģināja pirms plkst.15 un vēl pusstundu vēlāk. Vairākkārt saņēma lūgumu nākt vēlāk, kad e-veselības sistēma varbūt strādās.

"Ap plkst.19 pati ierodos aptiekā. Man saka, ka sistēma nupat esot strādājusi. Taču, brīdī, kad man jānopērk zāles, nekas nestrādā. Saku, ka pagaidīšu.

Tirdzniecības centrā ir divas aptiekas. Periodiski eju gan vienā, gan otrā. Vairāk nekā stundu gaidu, medikamentus nevaru nopirkt.

Kad pulkstenis ir pāri astoņiem, sāku nervozēt. Bērns saka, ka nevar norīt ēdienu, kakls ļoti sāp. (..) Izmisumā atceros par pediatru, kas dežūrē BKUS Gaiļezera novietnē. Aptiekā pieraksta manu telefona numuru un saka, ka zvanīs, ja e-receptes sāks darboties. Man sākas mērens izmisums," notikušo atcerējās mamma.

Viņa devās uz Bērnu slimnīcu, kur ieņēma vietu uzņemšanas nodaļā, lai ārsts var izrakstīt papīra recepti. Gaidot rindā, pēc plkst.20 viņa saņēma zvanu no aptiekas, ka var dotie pakaļ zālēm. Tās viņa saņēma ap plkst.20.45. Aptiekās bija daudz šādu gadījumu.

"Apotheka" aptiekas vadītāja, sertificēta farmaceite Alīna Fleišmane stāstīja: "Mēs cenšamies nomierināt cilvēkus, aicinām atnākt pēc 15 līdz 20 minūtēm, bet diemžēl "e-veselība" nestrādāja. Un tas bija ilgstoši, vairākas stundas pēc kārtas. Ja nemaldos, varētu būt trīs līdz četras stundas." Fleišmane pastāstīja, ka aptuveni 50 cilvēku nav varējuši saņemt zāles viņas vadītajā aptiekas filiālē.

"E-veselības" platformas uzturētājs ir Latvijas Digitālās veselības centrs. Tajā apstiprināja, ka platformā bijusi traucēta datu apmaiņa vairākas stundas, sākot no plkst.11.28. Būvdarbu laikā pie Mūkusalas apļa tika bojāti divi maģistrālie["Tet" optikas kabeļi](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2026-e-veselibas-kibeles-piektdien-bija-saistitas-ar-bojatiem-kabeliem-sistemas-darbiba-atjaunota.a652938/), tādējādi ietekmējot arī "E-veselības" darbības nepārtrauktību.

"Tet" skaidroja, ka arī Digitālajam veselības centram tiek nodrošināta alternatīva. "Tiek nodrošināts otrs, neatkarīgs ceļš (pieslēgums), kur optika bija darba spējīga. Pašam klientam uz to pārslēdzoties, pakalpojumus bija iespējams nodrošināt bez pārtraukumiem. Tomēr pārslēgšanās starp šiem maršrutiem bija jāveic pašam klientam," vēstulē skaidroja "Tet".

Latvijas Digitālās veselības centrs rakstiskā atbildē norādīja, ka traucējumi bijuši laika periodos no 11.30 līdz 15.20 un vēlāk no 19.20 līdz 20.15. Esot ieviests pagaidu tehnisks risinājums, kas ļāva atjaunot datu apmaiņu. Nav konstatētas pazīmes par pacientu datu kompromitēšanu vai nesankcionētu piekļuvi e-veselībai.

"Cert.lv" skaidroja, ka viss bijis vēl sarežģītāk. Piektdien lielāko dienas daļu pats "e-veselības" portāls patiesībā strādāja, bet pēc optiskā vada pārrāvuma pārtrūcis "e-veselības" savienojums ar trešo pušu programmām, kuras izmanto ārsti un aptiekas.

"Gan ārsti, gan aptiekas savai darbībai lieto vairākas speciālas programmas, kurās šī "e-veselība" ir ieintegrēta caur papildu savienojumiem. Tas ir "Ārsta birojs" un daudzas citas," skaidroja "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Pārāvums bijis tieši e-veselības sistēmas saziņā ar šīm programmām.

Mālkalnietis norādīja: "Labā prakse prasa taisīt ar dublējošiem kanāliem, vēl arvien jāpiekrīt, ka "e-veselības" pusē ir jāpārbauda, kāpēc nenotika šī automātiskā pārslēgšanās, kāpēc tas datu kanāls nepacēlās."

"Cert.lv" rosina, ka jābūt veidam, kā šādos brīžos aptiekām un ārstiem izmantot "e-veselību" pa tiešo – bez starpniekiem, jo pašu "e-veselības" platformas darbību dažādās situācijās atjaunos pirmo. "Cert.lv" arī aicināja domāt par to, ka starpsavienojumiem jābūt drošiem, ar rezerves datu apmaiņu kanāliem.

Lasīt pilno rakstu avotā (LSM) →