Eiropā joprojām plosās spēcīga tveice; Ukrainā svelme rada papildu slodzi elektrotīklam

Eiropā turpina krist karstuma rekordi. Nedēļas nogalē tādi reģistrēti Čehijā, Vācijā un Polijā, kur gaisa temperatūra svārstījusies no 40 līdz gandrīz 42 grādiem.Karstuma vilnis skāris arī Ukrainu, kur tas rada papildu problēmas Krievijas uzbrukumos daudz cietušajai energoinfrastruktūrai.

Aizvadītajā nedēļā īpaša svelme bija pārņēmusi Rietumeiropu.Daudzviet, krītot karstuma rekordiem, problēmas radās elektrovilcienu satiksmē.

Polijā, kur 28. jūnijā reģistrēta rekordaugsta 40,5 grādu gaisa temperatūra, karstuma dēļ svētdien vien tika reģistrēti vairāk nekā 300 infrastruktūras bojājumu, kas lika atcel daudzus reisus. Galvenokārt karstuma dēļ notika pārslogotu elektrības apakšstaciju atslēgšanās, bet bija vērojama arī sliežu deformācija.

"Mēs joprojām saskaramies ar ļoti dinamisku situāciju ekstremālā karstuma un ekstremālo laikapstākļu dēļ. Piemēram, vakar Lielpolijas vojevodistē redzējām, ka pēc karstuma viļņa sekoja spēcīgs lietus un spēcīgas vētras. Kā infrastruktūras pārvaldītājam mums ir jātiek galā arī ar šiem ekstremālajiem apstākļiem. Vakar konstatētie bojājumi galvenokārt bija saistīti ar elektroapgādi," sacīja Polijas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma "PKP" valdes loceklis Marcins Močockis.

Daudzviet izcēlušies arī mežu ugunsgrēki, tai skaitā Vācijā, kur svētdien arī tika fiksēts jauns nacionālais karstuma rekords – 41,7 grādi. Valsts rietumos Bādkreicnahas kūrortpilsētā Reinzemē-Pfalcā īpašs satraukums par ugunsgrēku mežā, kurā joprojām atrodama nesprāgusi munīcija no Otrā pasaules kara laikiem, tādēļ ugunsdzēsēju darbības iespējas ir ierobežotas.

"Problēma ir, ka mēs nevaram nodzēst ugunsgrēku, jo mums jārēķinās, ka tur ir nesprāgusi munīcija. Līdz ar to mūsu galvenais mērķis šobrīd ir neļaut liesmām izplatīties, aizsargāt apkaimēs dzīvojošos cilvēkus un pagaidām ļaut ugunsgrēkam kontrolēti izdegt, cerot, ka tas galu galā beigsies," teica Bādkreicnahas pašvaldības pārstāve Betīna Dikesa.

Francijā gaisa temperatūra šobrīd sāk pazemināties, taču sinoptiķi prognozē, ka jūlijā gaidāms vēl viens karstuma vilnis.Pasaules Veselības organizācija aplēsusi, ka kopš 21. jūnija, kad sākās šī tveice, Eiropā reģistrēts vairāk nekā 1300 ar karstumu saistītu nāves gadījumu.

Tveice skārusi arī Ukrainu, kuras enerģētikas tīkls šajās dienās ir pārslogots, strauji pieaugot elektrības patēriņam.

Gaisa temperatūra valstī pārsniegusi 36 grādus, un daudzviet ieviesti ārkārtas elektroenerģijas padeves pārtraukumi, lai tā mazinātu slodzi uz tīklu.

Pirmdien paredzēti plānoti atslēgumi vairākās Ukrainas daļās.