Eduards Liniņš: Kam vecais zābaciņš spiež?

Kādu nedēļu prātā un datora ekrānā virpināju burtu un zilbju kombinācijas, liku priekšā kādas desmit versijas, sarīkojām arī vismaz vienu prāta vētru ar kolēģiem no topošā portāla. Taču tad no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kas toreiz bija arī arī Latvijas Radio un Latvijas Televīziju pārvaldošā struktūra, pienāca komanda – platformas nosaukums būs lsm.lv. Tā "augšā" esot izlemts, un nekādi citi ierosinājumi vai iebildumi netikšot pieņemti. (Piebildīšu, šis NEPLP sastāvs bija tas pats, kas centās īstenot pirmo, neveiksmīgo, abu sabiedrisko raidorganizāciju apvienošanas projektu un lika samaksāt Siksnim ar Radio vadītāja amatu par to, ka viņš nepietiekami entuziastiski atbalstīja šo plānu jau pēc tam, kad tas bija strandējis finansiālas neīstenojamības sēklī.)

Tā toreiz apritē nonāca šis zīmolvārds, un šodien šķiet gluži vai likumsakarīgi, ka, savulaik ar priekšniecisku voluntārismu iedēstīts, tas nu uzzēlis par žiperīgu "gaļēdāju", kurš grasās kanibāliski izrīkoties ar saviem "senilajiem sencīšiem" – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmoliem.

Galvot nevaru (un pētīt nav ne vaļas, ne vēlēšanās), bet man ir aizdomas, ka sākotnēji neviens īpaši neanalizēja, cik vispār tirgvediski parocīgs ir nosaukums "Latvijas Sabiedriskais medijs". Un diezgan noteikti netika plaši apspriests variants, ka tas varētu izspiest no aprites abu sabiedrisko raidorganizāciju zīmolvārdus. Tagadējo pārmaiņu viesēji gan uzstāj, ka pētījuši citu valstu pieredzi. Ja tā, tad izpētīto viņi uztvēruši visai selektīvi – tā vismaz šķiet, aplaižot skatu mūsu tuvāko kaimiņu piemēriem. Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija nekad nav tikusi sadalīta divās, un jau kopš 1991. gada tās nosaukums ir Lietuvos nacionalinis radijas ir televizija , saīsināti LRT; ar šādu pašu tīmekļa vietnes nosaukumu, kuru atverot, kā pirmā opcija navigācijas joslā ir ceļš uz trim televīzijas un trim radio kanāliem. Salīdzinoši tuvāks mūsējam ir Igaunijas gadījums, kur līdz ar neatkarības atjaunošanu raidorganizācijas atdalīja un tad atkal apvienoja 2007. gadā ar nosaukumu Eesti Rahvusringhääling – Igaunijas Nacionālā raidorganizācija. Patiešām, jaunajā nosaukumā nav norādes uz radio un televīziju, tomēr ir piesaukta apraide. Un atkal – mājas lapas ERR.ee navigācijas rindā goda vietā ir TV (trīs kanāli) un Raadio (pieci kanāli).

Palūkojoties uz drusku tālākiem kaimiņiem, kuru nacionālās raidsabiedrības pastāvējušas bez pārtraukuma kopš pagājušā gadsimta pirmās puses, Somijas publiskā radītāja Yle zīmolvārda pamatā ir nosaukums Suomen Yleisradio , kuru šī raidorganizācija nes kopš dibināšanas 1926. gadā. Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas zīmolvārds DR ir abreviatūra no Danmarks Radio , kā šī organizācija tika dēvēta kopš 1957. gada. Šķiet, komentāri lieki. (Kā zināms, Polijā un Zviedrijā sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija joprojām ir atsevišķas organizācijas.)

Sastatot piesauktos piemērus ar Latvijas gadījumu, jāsecina, ka mūsu sabiedriskās raidorganizācijas zīmola būvētāji uzskata par nepieciešamu un iespējamu ar saknēm ravēt sasaisti ar raidorganizāciju pagātni. Ne tikai nosaukumā "Latvijas Sabiedriskais medijs" nav pat norādes uz to, ka tā ir raidorganizācija, nevis, teiksim, kāds uz tīmekli migrējis drukāts preses izdevums. Nezinātājs to īsti nevar nojaust, arī atverot esošo LSM portāla vietni, – pirmajā acu uzmetienā tā ne ar ko neatšķiras no kura katra cita tīmekļa ziņu resursa, kā, piemēram, Delfi vai TVNET. Tikai papētot, var pamanīt dažus pagaidām saglabājušos "rudimentus" – TV kanāla logo videoierakstā un atsauces uz Radio un TV žurnālistu statusu pie publikāciju autoru vārdiem. Un, protams, kā ķirsītis uz kūkas – steidzīgā uzrakstu nost raušana no raidorganizāciju ēkām (Latvijas Radio ēkai tā tehniski sarežģītāka, tāpēc vēl nav notikusi – varbūt izdosies nepieļaut.)

Kas par iemeslu šādam hunveibiniskam entuziasmam? Viens noteikti ir portāla lsm.lv darbības pozitīvie rezultāti. Var tikai uzteikt kolēģu veikumu, iekarojot stabilu pozīciju gana blīvajā tīmekļa resursu vidē. Process noticis paralēli lielā mērā neizbēgamajam sabiedrisko raidorganizāciju auditorijas kvantitatīvajam sarukumam (gan mediju patēriņa paradumu izmaiņu, gan tīri demogrāfisku faktoru ietekmē; papildu faktors ir arī atteikšanās no satura krievu valodā). Šis apstāklis vienotā sabiedriskā medija veidotājus, acīmredzot, iedvesmojis izjūtai par tīmekļa vidi kā nākotnes progresa avotu un lineāro apraidi kā retrogrādām grabažām, kas šai gaišās nākotnes celtniecības procesā tikai maisās pa kājām. Tas, ka šāda ierasto zīmolu amputācija var atgrūst vēl kādu daļu no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai uzticamās auditorijas, laikam nešķiet svarīgi – tie tāpat drīz pārcelsies uz mūža mājām. "Vecais zābaciņš nepanesami spiež," nesen notikušajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Māras Zālītes radīto metaforu uz savas argumentācijas ekstremitātes stiepa SEPLP loceklis Andris Saulītis. Censonis un viņa domubiedri laikam jau nav pamanījuši, ka iekāpuši Indrānu Edvarta zābakos: "Ej un zāģē klēts galā tos ošus nost. – Vai visus? – Visus no vietas."

Īstens zīmols ir kas daudz vairāk par preču zīmi – patērniecisko izvēļu orientieri. Ar zīmolu izvēli un uzticību tiem indivīds definē daļu savas identitātes. Šai ziņā zīmoluzticība saskaras un saplūst ar mūsu estētiskajām, idejiskajām un emocionālajām prerogatīvām; ar visu to mūsu apziņas sfēru, uz kuru vairāk vai mazāk attiecināms nojēgums "mīlēt" – tai skaitā domu un mākslu, savu valodu un tautu, dzimto pusi un dzimto zemi, dzīvi galu galā. Un raidošo mediju zīmolu nozīme to patērētājiem šai ziņā ir īpaša, jo tieši tie lielā mērā nodrošina šīs "dzejas vielas" piegādi viņu ikdienas patēriņam.

Bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vieta mūsu sabiedrības apziņā ir nozīmīga arī ar savu būtisko piesaisti nācijas likteņa līkločiem aizvadītajā gadu simtā – no Rīgas Radiofona kā pirmā regulārā raidītāja Baltijā, cauri karam ar nacistu karaspēka nopostīto Radio pirmo mājvietu kanālmalā, cauri padomju okupācijas desmitgadēm, kad, propagandas mašinērijas funkcijai piejūgtām, toreizējām raidorganizācijām tomēr izdevās dot savu artavu tautas identitātes un pašapziņas stiprināšanā, līdz Trešajai atmodai ar ļaudīm ielās un uz Janvāra barikādēm ar tranzistoruztvērējiem pie auss un visu Latviju pie televizoriem "Labvakara" raidlaikā, un, galu galā, arī "Rīdzenes sarunām", kuru figurantiem tā arī nav izdevies "sakārtot". Kā savā vēstulē precīzi definē Latvijas Zinātņu akadēmija: "Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio nosaukumi [..] ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa un sabiedrības kopīga vērtība, kuras nozīme pārsniedz atsevišķas institūcijas organizatoriskās un pārvaldības pārmaiņas." Diemžēl pašreizējās sabiedriskā medija vadības un tās noalgoto zīmolvežu izpratnei šī izpratne, šķiet, gājusi secen. Tāpēc jau piesauktajā Saeimas komisijas sēdē izskanējusī doma par šo nosaukumu (un varbūt vēl kādu citu līdzīgu) saglabāšanas nostiprināšanu likuma līmenī nemaz nešķiet slikta – ja sociālpolitiskā apziņa izrādās pairusi, tad nākas lāpīt ar juridiskiem diegiem.

Dīvaini šķiet arī tas, ka sabiedriskā medija vadība, kā rādās, nav apsvērusi vienlīdz to, cik nozīmīgi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmoli ir mums – šo mediju satura veidotājiem. Mēs esam šos zīmolus būvējuši diendienā ar savu darbu gadiem, daudzos gadījumos gadu desmitiem ilgi. Tajos kā ķieģelīši iemūrētas mūsu veiksmes un gandarījums, un arī, kas varbūt vēl būtiskāk, šaubas, piespiešanās, nogurums un izdegšana. Tā ir daļa no mūsu patības – profesionālās un cilvēciskās, daļa no mūsu pašapziņas.

Un pašapziņa – tas ir mūsu darba instruments. Bez tās mēs nevarētu uzdot neērtus jautājumus politiķiem un klerkiem, nevarētu ar pārliecību paust savu viedokli sabiedrībai. Tā mums ļauj vien grīni pasmīkņāt par tīmekļa ķengātāju pūļa zumēšanu. Arī tas, kā šķiet, paslīdējis radikālo lēmumu pieņēmēju fokusam secen. Vai varbūt tomēr nē? Varbūt arī šī mūsu pašapziņa ir tāds "vecais zābaciņš", kuru vēlams pēc iespējas ātri aizspert stūrī, lai nepinas pa kājām?

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!