"Dieva instruments" – kokle. ASV un Kanādā gatavotas kokles uztur dzīvu latvisko skaņu
Amerikas un Kanādas labākie koklētāji, divu jaunu skaņdarbu pirmatskaņojumi, rapsodija korim un instrumentiem, meditācija ar kokles mūziku – mūziķe un koklētāja Māra Linde stāsta par to, kā tapa unikālais trimdas kokļu koncerts, ko dzirdēsim un redzēsim koncertā "Kokles cauri laiku laikiem" XVI Vispārējos Dziesmu un deju svētkos ASV . "Kokle noteikti ir Latvijas nacionālās muzikalitātes simbols," intervijā uzsver Linde.
Māra Linde ir ASV latviešu diasporas aktīva dalībniece, kuras pašas interese par kokli sākās 2011. gadā pēc pārcelšanās uz Kaliforniju. Redzot, ka trimdas kokles bēniņos vai pie sienas bieži vien gaida aizmirstībā, viņa kopā ar Daci Veinbergu (Toronto) izveidoja projektu "Trimdas kokle", apkopojot informāciju par koklēšanas kustību, koklēm un kokļu darinātājiem, mūziku, koklētājiem un ansambļiem trimdā.
XV Vispārējos dziesmu un deju svētkos ASV Minesotā Māra izveidoja trimdas kokļu izstādi. Viņa vada prezentācijas par kokli latviešu centros ASV un Kanādā, kā arī tiešsaistē. Māra māca koklēt latviešu skolā Sanfrancisko un Zoom tiešsaistes platformā. Tā viņa - sākotnēji it kā nejauši, bet vēlāk gluži mērķtiecīgi kļuvusi par trimdā attīstījušās kokles spēles tradīcijas saglabātāju un šī mūzikas instrumenta mīļotāju loka paplašinātāju.
XVI Vispārējie Dziesmu un deju svētki ASV notiks no 1. līdz 5. jūlijam Grand Rapidos.*
Kokle noteikti ir Latvijas nacionālās muzikalitātes simbols.
Atskatoties pagātnē, kokli ikdienā vairs nespēlēja jau tad, kad Latvijā bija pirmie Dziesmu svētki (1873. gadā), to bija nomainījušas ermoņikas un vijole. Tomēr ik pēc paaudzes interese par kokli atjaunojas, un seko pacēlums kokles mūzikā. Kokles mainās, parādās jauni kokļu paveidi, bet latvieši visu laiku atgriežas pie kokles.
Pēc II pasaules kara latvieši bija ieradušies savās mītnes zemēs, fizisko kokles instrumentu viņiem nebija, tomēr uz katras Dziesmu svētku programmas vāka jau tolaik tika attēlota kokle. Jā, kokle ir instruments, bet tai ir arī milzīga simboliskā vērtība, un ideja par kokli kā latviešu nacionālo instrumentu mūsos ir dzīva.
Līdzīgi instrumenti gan ir arī somiem, igauņiem, lietuviešiem un krieviem, bet būtu vajadzīgs pētījums, vai arī viņu kultūrā kokle ir tik liels nacionālais simbols.
Parasti kokļu koncerts papildināja ASV Jaunatnes Dziesmu svētkus, bet šī ir pirmā reize, kad lielajos Vispārējos Dziesmu svētkos ir kokļu koncerts. Dziesmu svētkos Amerikā un Kanādā nekad vēl nav bijis atsevišķa koncerta koklēm, kas radušās un gatavotas ārpus Latvijas, ko mēs saucam par "trimdas kokli".
Trimdas kokle ir noteikts kokles tips ar trīspadsmit stīgām, kas skaņotas mi mažorā. Šīs kokles prototipu 1961. gadā izstrādāja kokļu meistars Valdis Kārkls ASV, un pārējās kokles latviešu diasporā tika gatavotas līdzīgi. Ik pa laikam rodas arī dažādi jauninājumi. Piemēram, kokļu koka tapiņas ir grūti pagriezt, un septiņdesmitajos gados tās dažkārt nomainīja ar ģitāras vai mandolīnas tapiņām. Dažreiz koka tapiņas nomainītas ar metāla tapiņām, ko vieglāk pagrozīt un kas labāk notur stīgu. Arī Latvijā, kur ļoti izplatīta etnogrāfiskā kokle ar 9 vai 11 stīgām do mažorā, mēs redzam tieši tos pašus mēģinājumus. Tomēr atkal atgriežamies pie pamata kokles ar koka tapiņām, jo skaņa ir samtaināka, un mums patīk dzirdēt tieši šo skaņu.
Ļoti populāra. Koklēšana šobrīd "sit augstu vilni". Etnogrāfiskās kokles spēle Latvijā šobrīd ļoti attīstās. Tiek rakstīta jauna mūzika, ir daudz kokļu skolu.
Ja ģimene izceļojusi pēc II pasaules kara, dzīvojusi trimdā Amerikā, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā un dažviet Anglijā, tad biežāk tiek spēlēta ģimenei piederošā trimdas kokle ar trīspadsmit stīgām. Daudzās latviešu skolās un nometnēs māca koklēšanu, ir radušās vairākas jaunas koklētāju grupas, kā arī atdzimusi interese starp tiem koklētājiem, kuri agrāk koklējuši.
Tie, kas no Latvijas izceļojuši pēdējos trīsdesmit gados, bieži vien izvēlēsies spēlēt etnogrāfisko kokli. Eiropas latviešu diaspora regulāri aicina kokles spēles mūziķus un skolotājus uz savām nodarbībām, un ir vairākas koklētāju mūzikas grupas. Kokli spēlē arī diasporas jauniešu nometnēs vasarā.
Mūsu koncertā būs apmēram četrdesmit koklētāji. Plaši pārstāvēta vidējā paaudze, ir jaunieši un bērni. Tomēr daudzus jaunos koklētājus mums ir "nosmēlis" jaundeju koncerts, jo jauniešiem patīk dejot un visu nevar paspēt. Lielākais prieks, ka pie kokles atgriezušies tie, kas savulaik spēlēja kokli Jaunatnes Dziesmu svētkos ASV. Koncertā skanēs Amerikā un Kanādā gatavotas kokles.
Ņūdžersijas latviešu skolas kokļu ansamblis.
Kokļu koncerts skan pēc liela pārtraukuma, un mēs centāmies atrast mīļāko, skaistāko mūziku, kas rakstīta trimdas koklei. Repertuārā mēģinām arī parādīt kokles mūzikas attīstību cauri laiku laikiem. Mēs visi esam sākuši ar vienkāršām un mīļām pirmajām dziesmām, piemēram, "Es ar sauli saderēju" un "Es karā’i aiziedams". Protams, būs arī "Ziedi, ziedi rudzu vārpa", ko publika bieži vien dzied arī līdzi. Tomēr programmas veidošanā visvairāk pievērsāmies mūzikai, kas rakstīta tieši kokļu ansambļiem.
Viens no jautājumiem, veidojot kokļu koncerta programmu, bija – kā attīstās, kurp virzās kokles mūzika pašreiz? Īpaši priecājamies, ka bija iespējams koncertā iekļaut divus jaunus skaņdarbus. Klausītāji koncertā dzirdēs ASV dzīvojošās latviešu komponistes Daces Aperānes jauno skaņdarbu "Teika par Vīķu ezeru", kas rakstīts tieši XVI Vispārējos Dziesmu un deju svētkos ASV kokļu koncertam. Šajā darbā kokļu mūziku papildina solists, teicējs. Otrs jaundarbs atceļojis no Latvijas. Koklētāja Zane Sniķere apdarinājusi latviešu tautasdziesmu "Jūrā gāju naudu sēt"i", izmantojot jaunas kokles spēles tehnikas.
Kokļu dienas ap sešdesmito gadu vidu. Iespējams, Filadelfijā.
Vēl gribu minēt, ka mūsdienās attīstījies jauns kokļu mūzikas novirziens – meditatīvā mūzika. Koklētāja Inga Karpiča, jau desmit gadus Latvijā vada kokles meditatīvās mūzikas un dziedāšanas apļus. Kokļu koncertā viņa ļaus mums visiem piedzīvot kokli meditatīvā un pašatklāsmes līmenī. Senos laikos kokle tika dēvēta par Dieva instrumentu, zelta stīgām. Varu no savas pieredzes teikt – kad "aizkoklējies" savam priekam, tad prāts nomierinās un dvēsele atveldzējas.
Viens no "krāsainākajiem" darbiem, kurā koklēm atvēlēta liela loma, ir rapsodija "Ganiņš bija", ko sarakstījis Bruno Skulte un aranžējis Andrejs Jansons. Daudzslāņains darbs, kurā skan ne tikai kokles, bet arī citi instrumenti, piedalās arī solisti un koris. Paldies par atsaucību diriģentei Laurai Padegai-Zamurai un korim "Ņujorkas koris un draugi", kas papildinās šo un vēl citus skaņdarbus. Bruno Skultes "Ganiņš bija" ir viena no mūsu koncerta pērlēm.
Koncertu "Kokles cauri laiku laikiem" veidojam kā mīlestības apliecinājumu kokles mūzikai, iesaistot ne tikai pieredzējušus, bet arī iesācējus koklētājus, kam vēl nav lielas koncertu pieredzes.
Mēģinājums Bruno Skultes rapsodijai "Ganiņš Bija"
Vēl ir biļetes, un ļoti priecāsimies par klausītājiem.
Kokļu koncerta programmu veidojām kopā ar Andru Prātiņu un Sarmu Dindzāni van Santu. Gribu pateikt lielu paldies visiem, kas uzticējās mūsu idejai veidot atsevišķu kokļu koncertu. Paldies visiem koklētājiem, dziedātājiem, solistiem, diriģentiem, visiem mūziķiem, kas strādāja ar lielu iedvesmu, lai XVI Vispārējos Dziesmu un deju svētkos ASV būtu kokļu koncerts!
XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV norisināsies Grand Rapidos, Mičiganā, no 2026. gada 1. līdz 5. jūlijam. Svētki pulcēs ap 4000 latviešu un viesu no ASV, Latvijas, Kanādas un citām diasporas kopienām. Svētku programmā ir koru, deju, kokļu, garīgās mūzikas un populārās mūzikas koncerti, svētku gājiens un zaļumballe, piedaloties 23 koriem, 37 deju grupām, gandrīz 800 dejotājiem un ap 400 kopkora dziedātājiem. Nozīmīgāko notikumu vidū būs kopkora koncerts "Senču takas ved uz nākotni", deju lieluzvedums "Skaista mana tēvu zeme", deju ansambļa "Daiļrade" jubilejas uzvedums, kā arī grupu "Rikši", "Apvedceļš", "Bermudu Divstūris" un "Gingersnap" uzstāšanās.
*"Delfi" ASV pilsētas Grandrepidsas (Grand Rapids) nosaukuma atveidē respektēja raksta autoru lūgumu saglabāt pasākuma kontekstā publiski jau izskanējušo versiju – Grand Rapidi.
Projektu " Strādā Latvijai – diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā" līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild " Latviesi.com ".
Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!