Grūtniecība un dzemdības bez mediķiem. Santa par izglābšanos; ārsti par augstajiem riskiem solo dzemdībās

"Filozofija ir tāda: cilvēki ir dzimuši gadu tūkstošiem. Sievietes ķermenis tam ir paredzēts, un mūsdienu medicīna to apzināti pataisa par bīstamu anomāliju, kura jālikvidē. Klāt vēl nāca ļaunās farmācijas piesaukšana. Baidīšana, ka tā indē, ārsti ir vergi un mūs apzināti nogalina. Vakcīnu tēma un to kaitīgums šajās domubiedru grupās bija populārs. Vai es gribu pakļaut savu bērnu nāves riskam? Protams, nē." Tā saka Santa, 36 gadus veca sieviete, četru bērnu mamma, kura pirms kāda laika bija piepulcējusies kopienai, kurā apvienojušās sievietes – brīvdzemdētājas. Santa, kā arī viņas bērniņš tika izglābts. Slimnīcā, kad mājās, slēpjot no vīra divas diennaktis ilgās dzemdības , situācija bija kļuvusi apdraudoša.

Tagad Santa saprot, ka viņas toreizējie uzskati pakļāva riskam gan viņu, gan mazuli, un visi pārējie viņas bērni pasaulē nāca mediķu uzraudzībā. Jāpiebilst, ka Santas vārds ir mainīts. Viņa izvēlas būt anonīma drošības nolūkos.

Kas ir brīvdzemdības jeb solo dzemdības, kādi ir to riski sievietes un bērna veselībai un pat dzīvībai, portālam "Delfi" skaidro Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja profesore Anna Miskova, savukārt par to, vai vēl nedzimušajam bērnam nav tiesību pasauli ieraudzīt drošā, atbalstošā vidē, komentēs Bērnu aizsardzības centra (BAC) pārstāve Simona Saule. Īsā atbilde – arī nedzimušam mazulim ir noteiktas šādas tiesības. Būs sertificētas dūlas Janas Biezās skatījums. Un, protams, būs Santas stāsts!

Portāls "Delfi" sazinājās arī ar vienas šādas kopienas pārstāvi, kura sarunu atteica. Pēc publicētā sievietes sociālo mediju profilos, var nojaust, ka mediji viņai nepatīk, jo sagrozot informāciju.

Kāpēc aktualizējam šo tematu? Ir vasara, un šādās kopienās tiek plānoti dažādi semināri, nometnes, enerģijas apmaiņas un samīļošanās pasākumi. Un arī tāpēc, ka vērīgākās portāla lasītājas, pašas esot gaidībās un meklējot dažādu sev saistošu informāciju, regulāri uzduroties ierakstiem par brīvdzemdībām, tādēļ viņām radās jautājumi, cik tas ir legāli un izplatīti tepat pie mums, Latvijā.

Santai patlaban ir 36 gadi un četri bērni. Viņa darbojas vairākās nevalstiskās organizācijās un ir mamma un sieva.

Kāds bija jūsu dzemdību scenārijs? Teicāt, ka beigties varēja slikti...

Par spīti visam, slimnīcas uzņemšanā meloju par dzemdību ilgumu. Vecmāte uz mani aizdomīgi skatījās, bet neko neteica. Pateicu, ka gribu dabiskas dzemdības, nekādas zāles, neko. Katetru man ievietoja – par spīti iebildumiem. Pārbaudīja dzemdes kakla atvērumu. Tad mani lika mierā, jo tā vēlējos.

Nākamais, ko atceros, bija vēlme spiest. Galva jau labu laiku sāpēja, miegs nāk, nav vairs spēka. Spiedu un jutu, ka kaut ko izspiedu. Tieši tajā brīdī atgriezās vecmāte. Pateicu viņai, kas notika. Tiku atsegta, lai pārbaudītu progresu. Vecmāte paskatījās un teica, lai palieku guļus. Tālāk viss notika tiešām ātri. Palātā bija vecmāte, kaut kāds vīrietis, kurš man sāka uzdot jautājumus par operācijām. Vēlāk sapratu, ka anesteziologs. Bija arī ginekologs. Kaut ko sāka stāstīt par akūtu "ķeizaru", sliktiem rādītājiem, risku bērnam. Es turpināju teikt, ka gribu pati. Sāku arī vemt. Kaut kādā brīdī ieradās vīrs. Pirmais bērns nāca pasaulē ar akūta "ķeizara" palīdzību. Operācijas laikā zaudēju samaņu. To atguvu, īsi pirms bērns tika izņemts ārā, un dzirdēju pirmo kliedzienu. Par laimi, mazajam viss bija labi. Arī mans atlabšanas process bija salīdzinoši viegls. Atzīšos, ka apzināti daudz ko nestāstīju, jo negribu nemaz to atcerēties.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!