LŪSIS KOMENTĒ ⟩ Slavens nenozīmē gudrs jeb kā Gundars Āboliņš atbalstīja viesošanos maskavā

Sākšu ar uzstādījumu: ja 2026. gadā kāds uzskata, ka māksla un sports ir nodalīti no politikas, tad viņš ir vai nu apaļš idiots, vai arī apmaksāts nelietis. Citu variantu nav. Identiski ir ar attieksmi pret krieviju – vai nu cilvēks pilnībā iestājas pret tās pastrādātajiem noziegumiem, vai arī ir pret Ukrainu un Latviju. Šie nav jautājumi, kuros ir kaut kāda “pelēkā zona”.

Nesen pašmāju ģeniālais aktieris Gundars Āboliņš sociālajos tīklos izplatīja paziņojumu:

“LTDS valdei un “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijai.

Ar šo daru zināmu, ka atsakos no “Spēlmaņu nakts” 2026 nominācijas “Gada aktieris” par darbu JRT izrādē “Dons Kihots”. Lūdzu, izņemt mani no oficiālā nominantu saraksta! Uzskatu, ka šis žūrijas komisijas lēmums ir neprofesionāls, gļēvs un politiski motivēts. Ādolfs Šapiro ir viens no maniem skolotājiem šajā profesijā, tāpēc palieku kopā ar savu skolotāju. Ar šo mēs atkārtojām kļūdu, ko jau reiz izdarījām pirms gadiem 30!

P.S. Paldies Ingrīdai Vilkārsei par drosmi nepiedalīties šā lēmuma pieņemšanā!”

Šeit droši vien vispirms skaidrākai bildei vērts iet soli pa solim un pēc kārtas apskatīt, kas īsti šobrīd ir Gundars Āboliņš, kas ir viņa minētā Ingrīda Vilkārse un kas ir Ādolfs Šapiro.