Dziļviltojumi vairs nav tehnoloģiju pasaules kuriozs. Kā tos atpazīt un neuzķerties?

Vēl pirms dažiem gadiem dziļviltojumi jeb "deepfake" šķita drīzāk kā tāds tehnoloģiju pasaules kuriozs, taču šobrīd mākslīgā intelekta rīku straujā attīstība ļauj ļoti reālistiski klonēt cilvēka balsi un seju un radīt pat ļoti ticamu un pārliecinošu saturu, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" pauda "CERT.lv" kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs un privātās izlūkošanas aģentūras "Rossad" direktors Madars Balodis.

* **[Dziļviltojumam pietiek ar 30 sekunžu materiālu](https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/30.06.2026-dzilviltojumi-vairs-nav-tehnologiju-pasaules-kuriozs-ka-tos-atpazit-un-neuzkerties.a651240/#1)**

* **[Katrai platformai savi viltojumi](https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/30.06.2026-dzilviltojumi-vairs-nav-tehnologiju-pasaules-kuriozs-ka-tos-atpazit-un-neuzkerties.a651240/#2)**

* **[Nav universāla atpazīšanas rīka](https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/30.06.2026-dzilviltojumi-vairs-nav-tehnologiju-pasaules-kuriozs-ka-tos-atpazit-un-neuzkerties.a651240/#3)**

* **[Jaunākajām paaudzēm jāizglīto vecāki](https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/30.06.2026-dzilviltojumi-vairs-nav-tehnologiju-pasaules-kuriozs-ka-tos-atpazit-un-neuzkerties.a651240/#4)**

Pāris gadu laikā mākslīgā intelekta dziļviltojumi no izklaides ir pārtapuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu, kas var ietekmēt pat politiskos procesus un vēlēšanas. "Jau pirms diviem, trīs gadiem bija novērojami diezgan aktīvi mēģinājumi izmantot dziļviltojumus, bet, protams, tolaik tās tehnoloģijas ļaundariem vēl nebija tik ļoti pieejamas, kā pašlaik," norādīja Balodis.

Pēdējo pāris gadu laikā būtiski mainījusies dziļviltojumu kvalitāte, kā arī tos iespējams izveidot daudz vieglāk un ātrāk, uzsvēra eksperti. "Sākotnēji šī tehnoloģija ikdienas cilvēkam nebija pieejama, jo prasīja milzīgus resursus un milzīgas zināšanas, kuras bija jāpārvalda, lai spētu radīt šāda veida materiālu. Protams, laikam ejot, tehnoloģijas attīstās un kļūst spējīgākas, un šis barjeras slieksnis paliek arvien vienkāršāks.

Mūsdienās jebkurš ar mobilo telefonu var radīt jau diezgan ticamu materiālu," pauda Vecstaudžs.

Piemēram, ja kādreiz, lai radītu ticamu pāris sekunžu vai minušu video, bija nepieciešams stundām ilgs materiāls, kurā redzama konkrētā cilvēka seja no dažādiem leņķiem un grimases, jaunākie mākslīgā intelekta modeļi to pašu var izdarīt ar 30 sekunžu materiālu.

Tieši tas pats attiecas uz balss atdarināšanu jeb klonēšanu. Nepieciešams tikai pareizais rīks un algoritms, atzina Vecstaudžs:

Jo mums būs spējīgāks algoritms, jo labāku rezultātu mēs varēsim iegūt, un gala rezultātā lietotājam būs daudz grūtāk atšķirt mākslīgi sintezēto balsi no īstās.

Kiberdrošības eksperti norādīja, ka šobrīd tiek manipulēts ar visa veida saturu – tekstu, attēliem, video un audio. Tas, kāds formāts katrā konkrētajā gadījumā tiek izmantots, ir atkarīgs no sociālā tīkla, kuram tas domāts.

Piemēram, ja ļaundaru mērķis ir ievietot dziļviltojumu platformā, kur cilvēki dalās ar īsiem video, tiks radīts īss video, bet visur citur, kur cilvēki dalās ar cita veida saturu, tiks publicēts teksts un bildes. Tieši tik vienkārši, atzina Balodis.

"Gribētos izcelt tieši sociālos tīklus, jo, kā mēs zinām, sociālie tīkli ieņem diezgan būtisku lomu mūsu ikdienā, mēs diezgan daudz laika tur pavadām, un sociālie tīkli balstās uz video un attēliem. Līdz ar to mēs loģiski varam secināt, ka tieši video un attēli ir labākais veids, kā krāpniekiem, radot šos materiālus, sasniegt savu auditoriju," piekrita arī Vecstaudžs.

Dziļviltojumi galvenokārt tiek radīti ar mērķi provocēt vai radīt emocijas, tāpēc labs padoms, saskaroties ar šāda veida saturu, ir paņemt nelielu pauzi, ieelpot un nomierināties, pirms kaut kā reaģēt uz to, uzsvēra eksperti.

Tad var pievērst uzmanību dažādām detaļām, piemēram, vai video nav pārāk monotons, vai fonā nenotiek kaut kas jocīgs. Informāciju par šo saturu vēlams pameklēt arī citos kanālos – oficiālos medijos un ziņu portālos, kur saturs ir uzticams un pārbaudīts.

"Protams, arī sociālie tīkli nu jau ievieš atsevišķas identifikācijas pazīmes – viņi marķē šo saturu pēc artefaktiem, kas tajā parādās. Bet, ja runājam par rīkiem, ar kuriem mēs paši šādu saturu varētu pārbaudīt, nevienu rīku nevaru izcelt. Vismaz manā redzeslokā tāda nav, un tā ir viena no problēmām, ko es redzu, ka šī tehnoloģija attīstās ātrāk nekā viss pārējais, kas dotu cilvēkiem iespēju sevi pasargāt," atzina Balodis.

Arī Vecstaudžs piekrita, ka viena universālā rīka, kas atpazītu visus dziļviltojumus vai visu mākslīgā intelekta veidotu saturu, šobrīd nav, un paļauties uz šādiem rīkiem šobrīd nevaram.

Runājot par šogad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Latvijā, Balodis atzina, ka noteikti varam gaidīt aktīvu satura veidošanu un dezinformācijas kampaņas, tādēļ svarīgi būt uzmanīgiem un informētiem.

Noteikti svarīgi cilvēkiem ir izglītoties un sekot līdzi jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām, jo tas palīdzēs tajā visā orientēties.

Jaunākajām paaudzēm vajadzētu par to runāt un rādīt piemērus arī saviem vecākiem – kā izskatās šie dziļviltojumi. Jaunajiem vajadzētu vairāk iesaistīties arī tajā pašā politiskajā jautājumā, respektīvi pievērst uzmanību un palīdzēt mājās vecāka gada gājuma cilvēkam saprast, kā tas notiek, un parādīt kādu reālu piemēru," viņš ieteica.

Vecstaudžs savukārt ieteica domāt kritiski – tas ir labākais risinājums, kā šobrīd sevi pasargāt. Tāpat noteikti vērts uzstādīt "CERT.lv" [DNS ugunsmūri](https://dnsmuris.lv/)– bezmaksas rīku individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no kiberapdraudējumiem.