Juris Kaža: Par latviešiem, kas veidoja mūsu Ameriku

Daudz ne pārāk jūsmīgu laimes vēlējumu mūsu Amerikai, 4. jūlijā svinot 250 gadu jubileju! Pirms sākas ņemšanās par frāzi "mūsu Amerika", jāsaprot, ka ASV daudzu gadu gaitā bijusi mītnes zeme latviešiem un cilvēkiem no Latvijas, īpaši laikos, kad Latvijai kā tēvzemei bija grūti un bīstami laiki. Pats esmu uzaudzis ASV latviešu bēgļu ģimenē, kā bērns nodevis zvērestu un kopā ar vecākiem saņēmis ASV pilsonību, studējis ASV universitātēs un vēl atceros gatavošanos lielajām 200 gadu svinībām.

Šo saikņu un Latvijas, kā arī latviešu teju 200 gadu kopējās vēstures dēļ uzdrošinājos rakstīt "mūsu Amerika".

Par latviešu klātbūtni izšķirošos ASV dibināšanas brīžos nav skaidru liecību, vienīgi zināms, ka kāds baltvācu dižciltīgais no Igaunijas ieradies britu Ziemeļamerikas kolonijās tieši 1776. gadā un dienējis amerikāņu neatkarības cīnītāju tā sauktajā Kontinentālajā armijā kā kara ķirurgs, un kā tāds piedalījies neviennozīmīgi vērtētajā Valifordžas (Valley Forge) ziemas nometnē. Tajā, no vienas puses, bija savākušās visādas bruņotas vienības no kolonijām, kuras piedzīvoja augstu mirstību, badu un slimības, bet vienlaikus tika saliedētas vienotā topošās ASV armijā.

Pēc konfliktiem par verdzības izplatīšanos ASV, tās teritorijai augot, un citu apstākļu dēļ sākotnējais 1776. gada "Amerikas sapnis" sabruka, un 1861. gada pavasarī sākās asiņainākais karš Amerikas vēsturē starp ASV un neatkarību jeb atdalīšanos proklamējušajiem dienvidu štatiem.

Šajā karā starp dalībniekiem un kritušajiem bija latvietis Mārtiņš Buciņš no Liepājas, kurš sākotnēji dienēja ASV jeb ziemeļnieku sauszemes spēkos, bet tad pārgāja uz kara floti, kur gāja bojā, eksplodējot karakuģa tvaika katlam.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!