Pārsteigti par Latvijas policijas klātbūtni: Harkivā krāpnieku zvanu rīkotāji sēdēs aiz restēm

Turpinot un pabeidzot stāstu par krāpnieku zvanu centru Ukrainā, Harkivā, kas darbojās ar mērķi izkrāpt naudu tieši no Latvijas iedzīvotājiem,tas likvidēts pilnībā. Vispirms [tika aizturēti zvanītāji](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2026-velreiz-apkrapa-jau-cietusus-latvijas-iedzivotajus-ukraina-likvide-krapnieku-zvanu-centru.a652732/), kuri, solot palīdzēt atgūt citu krāpnieku nozagto, no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa vismaz 200 tūkstošus eiro.

Tam sekoja arī šī rūpala organizētāju, patiesā labuma guvēju, aizturēšana Harkivas piepilsētā. Neviltots izbrīns par Latvijas Valsts policijas klātbūtni pēc specvienības ielaušanās viņu mājā un perspektīvā vairāki gadi aiz restēm – par to vēstīja raidījuma "Slazds" šīs sezonas beidzamā sērija.

Krāpniecības organizētāji bija ģimene ar diviem bērniem. Viens no bērniem vēl, šķiet, nav sasniedzis pat gada vecumu.

Policijas skatījumā abi bija organizētās grupas līderi. Krāpšanas organizatori biznesu uzraudzīja no mājām.

Par to liecina īpaši iekārtots darba kabinets. Mājas interjers liecina, ka naudas netrūkst. Moderna tehnika, redzams, ka pie iekārtojuma piestrādājis interjera dizainers.

Pakāpeniski atklājās arī detaļas, kā šie krāpniecības organizētāji ikdienā strādāja. Vīrs, 25 līdz 30 gadus vecs, bija galvenais organizētājs, krāpšanas zvanu centra izveidošanas idejas autors. Sievai svarīga loma nelegālā biznesa vadībā – viņa darbojās kā personāla vadītāja. Tieši viņa meklēja darbiniekus, atlasīja tos, kuri strādās zvanu centrā, un apmācīja topošos krāpniekus. Esot bijusi visai skarba priekšniece, zvanu centru kontrolējusi un vadījusi pat vairāk nekā viņas vīrs. Tieši viņa lika potenciālajiem darbiniekiem kārtot poligrāfa jeb tā saucamā melu detektora testus. Tā bija daļa no darbā pieņemšanas procesa, lai pārliecinātos par cilvēka motivāciju.

"Cilvēku piesaistes speciāliste bija atbildīga par darbinieku piesaisti, bija tiešā komunikācijā ar krāpniekiem par to, kā viņiem būtu jāstrādā.

Cik iedzīvotājus dienā un mēnesī vajag apkrāpt. Izmaksāja algas, arī bonusus krāpniekiem. Arī atskaitīja no algas par uzdevumu neizpildīšanu,

Par drošības sistēmu pašam zvanu centram krāpnieki esot sprieduši kopā. Arī izdomājuši to, ka logi jāaizsit ar finieri, lai no malas izskatītos, ka ēka cietusi Krievijas dronu vai raķešu sprādzienā. Bet tas bija kā aizsegs, lai neviens nevarētu pa logu ieskatīties zvanu centrā un neredzētu, kas tur notiek. Biroja telpās, kur strādāja noalgotie krāpnieki, bija ieviests arī stingrs caurlaižu un piekļuves kontroles režīms, izvietotas gan redzamas, gan paslēptas kameras. Tās – lai vērotu darbiniekus un piefiksētu arī iespējamus policijas darbiniekus.

Krāpnieki vairākkārt brīnījās par Latvijas policijas uzšuvēm un arī Latvijas Televīzijas klātbūtni.

Noziedznieki bija pārliecināti, ka neviens policists nebrauks uz piefrontes pilsētu, lai apturētu krāpniekus.

"Šajā gadījumā drošības nauda ir ļoti liela, ļoti liela. Nav kā parasti– kaut kāda summa. Jo šeit ir organizēta grupa un viņiem ir atsevišķs pants par organizētu grupu," stāstīja policijas pārstāvis.

Palīgā aizturētajiem ieradās advokāti, un kratīšana notika viņu klātbūtnē. Lai palīdzētu pieskatīt bērnus, tiek sazvanīta bērnu [vecmāmiņa](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.06.2026-parsteigti-par-latvijas-policijas-klatbutni-harkiva-krapnieku-zvanu-rikotaji-sedes-aiz-restem.a652826/). Viņa bija pārsteigta, ka ģimenes māja pilna ar policistiem un specvienības darbiniekiem.

Policijai jāpiekļūst organizētāju telefoniem, datoriem, bankas kontiem, kriptovalūtas makiem, sarakstēm ar darbiniekiem.

Situācija šķiet mazliet sirreāla. Viesistabā uz dīvāna princešu kleita, bet blakus istabā kriptovalūtas maki ar naudu, kas izkrāpta no Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas policijai bija ziņas par vismaz 50 cietušajiem.

"Apstiprināsim iegūtās ziņas no informācijas, kuru ieguvām no zvanu centriem.Iegūsim, visticamāk, informāciju par vēl potenciālajiem cietušajiem," teica Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.

Jāpiebilst, ka cietušie ļoti bieži mēdz neziņot par apkrāpšanu. Un tas ir ļoti izdevīgi krāpniekiem – ja neviens neuzzina, ka krāpšana notikusi, neviens zvanu centru un uzņēmīgus nozieguma organizētājus pat nemeklēs. Šajā gadījumā patiesais cietušo skaits tikai tagad lēnām top skaidrs – tas pieaug.

Par šī zvanu centra eksistenci pirmos trauksmes zvanus Ukrainas policija saņēma no Latvijas Valsts policijas – jo gaismā nāca nodarītais Latvijā. Aizturot organizētājus un piekļūstot visiem viņu datoriem un telefoniem, cietušo skaits pieaug.Apkrāpti ir arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, tāpēc tiks veidota apvienota izmeklēšanas grupa.

Sieviete no apcietinājuma izvairījās, jo advokāti pamatoja izmeklētājiem, ka viņa vēl jaunāko bērnu baro ar krūti un viņai neesot motivācijas kaut kur pirms tiesas mukt.

Šis ir pirmais solis, lai cietušie varētu kaut ko no zaudētā atgūt. Nākamie policijas soļi ir pierādīt, ka izkrāptā nauda izmantota, lai iegādātos īpašumus, arī grezno mājokli, luksusa klases auto, kas reģistrēti uz krāpniecības organizētāju vārda. 14 kratīšanās daudz īpašumu jau arestēti, tajā skaitā luksusa klases auto "Lexus".

No šī zvanu centra cietušajiem gan vēl būs jāapbruņojas ar pacietību. Pierādīt, ka īpašumi un mašīnas pirktas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ir tikai viens no veicamajiem darbiem. Pēc tam tie jāpārdod izsolē. Un tikai tad nauda var sākt ceļu uz Latviju.

"Tas ir atkarīgs no katras konkrētās valsts tiesvedības sistēmas," par šo darbību termiņiem piebilda Valsts policijas pārstāvis.

Sodi būšot bargi, teica Ukrainas policijas pārstāvis.

Abi organizētāji, vīrs un sieva, pēc tiesas, visticamāk, sēdēs cietumā. Arī vēl trīs citi bijuši piesaistīti tieši krāpniecības organizēšanā – viņiem arī draud cietums.

Arī kratīšanas laikā sāka skanēt gaisa trauksme par iespējamu spārnoto raķešu uzbrukumu. Atšķirībā no trauksmēm par dronu uzbrukumiem šī satrauca arī vietējos policijas darbiniekus.

"Emocionālais virpulis. No vienas puses, gandarījums, no otras puses, bailes. No trešās – domas par savu ģimeni, veselību un dzīvību. Tā ka– ir šeit par ko padomāt," atzina Valsts policijas operatīvais darbinieks.

**[Vairāk par krāpnieku shēmām. "Slazds":](https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/2436/slazds-krapnieku-metodes/)**