Vai atvaļinājumā var iet, kad vēlas? Darbinieku tiesības uz atpūtu

Lai gan atvaļinājums ir neatņemama darba attiecību sastāvdaļa, reizēm var rasties domstarpības par tā piešķiršanas kārtību un apmaksu. Kādas ir darbinieku tiesības un kādi pienākumi gulstas uz darba devēju, Latvijas Televīzijai skaidroja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) jurists Kaspars Rācenājs.

Katram darbiniekam ik gadu ir tiesības uz četrām kalendāra nedēļām atvaļinājuma – tas attiecas gan uz pilnā, gan nepilnā slodzē strādājošiem, taču atšķiras apmaksas kārtība: "Ja strādā, piemēram, 20 stundas nedēļā jeb tā saucamo pusslodzi, tas nenozīmē, ka darba devējam ir jāmaksā par visām četrām kalendāra nedēļām, par visām [atvaļinājuma] dienām. Darba devējs atvaļinājumu apmaksā atbilstoši tam dienu skaitam, ko darbiniekam būtu bijis jāstrādā, ja viņš nebūtu atvaļinājumā. Vienkāršiem vārdiem, ja tev ir četras kalendāra nedēļas un pilna slodze, tās būs 20 apmaksātas dienas. Savukārt, ja darbiniekam ir pusslodze, tad loģiski, ka tās būs atbilstoši proporcionāli mazāk."

Nereti rodas diskusijas, vai darbinieks var ņemt atvaļinājumu tieši tajās dienās, kad viņš vēlas. Likums paredz, ka atvaļinājums tiek piešķirts vienojoties vai saskaņā ar darba grafiku, norādīja Rācenājs:

Darba devējam, izstrādājot grafikus, ir pēc iespējas jāņem vērā darbinieku vēlmes.

Tas, protams, automātiski nenozīmē, ka darbinieks pasaka, kurā laikā ir jāpiešķir, bet darba devējam, ja viņš neņem vērā šīs vēlmes, tas ir jāspēj objektīvi pamatot."

Ir daži izņēmumi, kuros darba devējam atvaļinājuma piešķiršanā primāri ir jāņem vērā darbinieka vēlmes: "Jaunieši līdz 18 gadiem vai darbinieki, kuriem ir bērns līdz 18 gadiem ar invaliditāti, vai kuriem ir bērns līdz trīs gadu vecumam – tiem ir īpašas tiesības pieprasīt atvaļinājumu vasarā vai jebkurā citā laikā."

Atvaļinājuma laikā darbiniekam tiek maksāta vidējā izpeļņa, ko rēķina par pēdējiem sešiem kalendārajiem mēnešiem. "Tas nozīmē, ka vidējā izpeļņa būs mainīga atkarībā no tā, kurā brīdī darbinieks dodas atvaļinājumā. Šeit dažreiz ieslēdzas arī pušu viltības, kur darbinieki izvērtē un cenšas atvaļinājumus pieprasīt sev izdevīgākos periodos, zinot, ka šajos periodos viņiem ir lielāka vidējā izpeļņa – to rēķina no darba algas, piemaksām, prēmijām."

Atvaļinājumā netiek ieskaitītas svētku dienas. Tāpēc daļa cilvēku nereti cenšas atvaļinājumu paņemt brīdī, kad ir svētku laiks, jo tādā veidā var iztērēt mazāk brīvo dienu vai nedaudz savu atvaļinājumu it kā pagarināt.