Krievija deg, bet Putins balto karogu vēl neizkārs, spriež CNN
Pēdējā mēneša laikā Ukrainas tālās darbības triecienu kampaņa ir sasniegusi plašus mērogus, un pirmo reizi vairāk nekā četru gadu laikā skarbo kara realitāti uz savas ādas sākuši izjust parastie krievi. Taču Krievijas diktatora Vladimira Putina plānus tas, domājams, īpaši neietekmēs, spriež raidsabiedrība CNN.
Ukrainas triecienu kampaņas mērķis ir novājināt Krievijas kara ekonomiku, palielinot Kremlim ekonomiskās un politiskās izmaksas par kara turpināšanu. Mērķi tiek izvēlēti rūpīgi: naftas pārstrādes rūpnīcas, naftas termināļi, karakuģi un ieroču ražošanas rūpnīcas dziļi Krievijas teritorijā.
Visā Krievijā mediji dokumentē arvien garākas automašīnu rindas pie degvielas uzpildes stacijām degvielas deficīta dēļ. Pat Kremlim, kas bieži vien cenšas mazināt savu sāpīgo neveiksmju nozīmi, kļūst grūti ignorēt skarbo realitāti.
Putins pagājušajā nedēļas nogalē atzina, ka degvielas rezerves ir sarukušas. Viņš arī pavēstīja, ka tiek izskatīts jautājums par pilnīgu dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, lai gan pirms tam premjerministra vietnieks žurnālistiem bija norādījis, ka šāds aizliegums nav nepieciešams.
Putins uzsvēra, ka līdz minimumam ir jāsamazina "teroristu uzbrukumu ietekme uz mūsu civilajiem objektiem un infrastruktūru". Medijs atgādina, ka iepriekš diktators Ukrainas dronu uzbrukumus Krievijai bija dēvējis par nenozīmīgiem.
Things aren’t looking great for Russia pic.twitter.com/smL83BGzpI
Ironiski, ka iepriekš sistemātiska Ukrainas enerģētikas infrastruktūras iznīcināšana bija viena no Krievijas mērķtiecīgākajām militārajām stratēģijām, atzīmē CNN. Tagad Ukraina, šķiet, šo loģiku ir pavērsusi pret pašu Krieviju, un Krievijas iedzīvotāji sāk izjust šīs stratēģijas sekas, secina medijs.
Tas vieš cerības Rietumu amatpersonās un ekspertos, kuri norāda, ka situācija Ukrainai mainās, jo Ukrainas kampaņa apgrūtina Krievijas degvielas un militārā aprīkojuma piegādes, bremzējot Maskavas virzību kaujas laukā.
Tomēr būtu kļūdaini uzskatīt, ka pašreizējās Krievijas problēmas piespiedīs Kremli piekāpties, uzskata izdevums. Vismaz ne tuvākajā laikā.
"Gadu desmitu laikā Putins ir izveidojis sev salīdzinoši trauslu bezkompromisa līdera tēlu — fakts, kas kapitulāciju, atkāpšanos vai pat kompromisu Ukrainā viņam padara neticami maz ticamu un sarežģītu," raksta CNN.
Saskaņā ar optimistiskākajām Rietumu aplēsēm Krievijas iebrukuma rezultātā nogalināti un ievainoti vairāk nekā miljons cilvēku, taču Krievija joprojām pilnībā nekontrolē četrus Ukrainas reģionus, uz kuriem tā pretendē.
"Jebkāds noregulējums, ko Maskavā nevar pasniegt kā izšķirošu uzvaru, riskē izraisīt nopietnas iekšpolitiskas domstarpības," uzsver raidsabiedrība.
Tāpēc, lai gan pašreizējais degvielas deficīts valstī ir sāpīga realitāte, to nevajadzētu uztvert kā izkārtu balto karogu, rezumē medijs.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt karš kopumā ilgst kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.
Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
