Ievēlēta nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padome

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē ar pilnvaru laiku uz trīs gadiem ievēlēti uzņēmuma padomē jau strādājošie Andrejs Martinovs, Ruta Amtmane un Jurģis Sedlenieks, informēja "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Martinovs, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Sedlenieks.

Martinovs ievēlēts "airBaltic" padomes priekšsēdētāja amatā ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, uzņēmumu un komandas vadībā un iesaistīto pušu vadībā. Martinovs ir pieredzējis finanšu un investīciju vadības profesionālis ar teju 30 gadu pieredzi vietējā kapitāla tirgū aktīvu pārvaldībā, pensiju fondu un privātā kapitāla investīcijās. Pašlaik viņš ieņem "airBaltic" padomes priekšsēdētāja amatu, tāpat viņš ir valdes priekšsēdētājs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībā "IPAS INVL Asset Management", investīciju komitejas loceklis AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" privātā kapitāla fondā un padomes loceklis "INVL atklātajā pensiju fondā". Iepriekš viņš ieņēmis vadošus amatus vairākos finanšu nozares uzņēmumos. Martinovam ir Latvijas Universitātē (LU) iegūts maģistra grāds ekonomikā, banku un finanšu jomā.

Sedlenieks ievēlēts uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā ar kompetenci gaisa pārvadājumu jomā, stratēģiju izstrādes un ieviešanas jomā. Sedleniekam ir plaša pieredze uzņēmējdarbības vadības jomā un aviācijas nozarē. Pašlaik viņš ieņem "airBaltic" padomes locekļa amatu. No 2022. gada līdz 2024. gadam viņš ieņēma komercdirektora amatu Igaunijas uzņēmumā "Nordic Aviation Group". Kopš 2018. gada viņš ir līdzīpašnieks un valdes loceklis uzņēmumā "OTTO Hotel & Sun", kā arī kopš 2009. gada - līdzīpašnieks un valdes loceklis uzņēmumā "Baltic Ad Hoc". Iepriekš Sedlenieks ieņēmis vadošus amatus vairākos uzņēmumos, tostarp no 2008. līdz 2016. gadam bija viceprezidents lidsabiedrībā "Smartlynx Airlines". Viņam ir maģistra grāds e-komercijā un informācijas sistēmu vadībā, kas iegūts ESCP-EAP Paris 2007. gadā, kā arī bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā 2004. gadā.

Amtmane ievēlēta uzņēmuma padomes locekļa amatā ar kompetenci korporatīvās pārvaldības jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā. Amtmanei ir vairāk nekā 20 gadu vadības pieredze juridiskos, atbilstības un korporatīvās pārvaldības amatos banku un finanšu pakalpojumu nozarē. Pašlaik viņš ieņem "airBaltic" padomes locekļa amatu, padomes priekšsēdētājas vietnieces amatu AS "APF Holdings", pirms tam bijusi valdes locekle AS "Industra Bank", AS "Reverta" (iepriekš AS "Parex banka"), SIA "DNB Līzings", ieņēmusi vadošus amatus AS "DNB banka". Amtmanei ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts LU.

Atklātais konkurss uz "airBaltic" padomes locekļu amatiem tika izsludināts 2026. gada 21. janvārī, un tas notika trīs kārtās. Kopumā "airBaltic" padomes locekļu amatiem tika saņemti un izskatīti 31 kandidāta iesniegti 44 pieteikumi. Kandidātu tiešajai uzrunāšanai, pretendentu iesniegtās informācijas izvērtēšanai un padziļinātās vadības kompetenču novērtēšanai tika piesaistīta personāla atlases kompānija SIA "WorkingDay Latvia", kas sadarbojās ar nominācijas komisiju kandidātu atlasē un vērtēšanā.

Darbu "airBaltic" padomē turpina Larss Tūsens un Aleksandrs Feierzengers.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.