Ciešāka sadarbība starp veselības un sociālo aprūpi pēc stacionāra: Rīgā plāno sākt īpašu pilotprojektu
Augustā Rīgas pašvaldība un Veselības ministrija plāno sākt veselības un sociālās aprūpes pilotprojektu, kura mērķis ir nodrošināt hroniskajiem pacientiem mērķētu un laikus sniegtu atbalstu mājās. Tā būtu ciešāka sadarbība starp sociālo un veselības aprūpes jomu, uzlabojot abu pakalpojumu organizēšanu un koordināciju.
Savlaicīgākai sociālajai un veselības aprūpei mājās Rīgā plāno sākt pilotprojektu
Rīgas dome konstatējusi, ka arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām saņemt laikus sniegtus un savstarpēji koordinētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus. Kā norāda domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, centrā jābūt pacientam, kuram ir gan sociālās, gan veselības aprūpes vajadzības. Un tāpēc vajadzīga integrēta pieeja.
"Bet diemžēl sistēma ir izveidota gadiem tā, ka šīs nozares iet paralēli, bet tās nestrādā kopā īsti. Līdz ar to šis ir stāsts par reāli uz pacientiem centrētu pieeju. Pirmais, ko mēs pilotējam, – tātad integrētais pakalpojums "slimnīca un mājas"," sacīja Kondrāte.
Augustā Rīgā plānots uzsākt izmēģinājuma projektu "Integrēta aprūpe mājās pilngadīgām personām"– ar vienotu aprūpes plānu, koordinētu veselības un sociālo pakalpojumu sniegšanu, regulāru informācijas apmaiņu starp speciālistiem un pacienta stāvokļa uzraudzību.
Projekts paredzēts cilvēkiem ar hroniskām slimībām un funkcionāliem traucējumiem pēc ārstēšanās stacionārā. Plānots iesaistīt 600–700 Rīgā deklarētus iedzīvotājus, vēsta dome.
Nacionālais veselības dienests piemetina, ka precīzu pilotprojekta dalībnieku skaitu iepriekš nevar prognozēt, jo vēl nav datu par to, cik pacientiem pēc izrakstīšanās no slimnīcas ir nepieciešama arī sociālā aprūpe. Mērķis ir nodrošināt ciešāku sadarbību starp veselības un sociālo aprūpi, stāsta dienesta pārstāve Evija Štālberga.
"Abu pakalpojumu saturs un piešķiršanas nosacījumi nemainās, mainās tikai to organizēšanas modelis. Pēc ārstēšanās slimnīcas stacionārā pacienta vajadzības izvērtēs ārstniecības iestāde, un, ja tiks secināts, ka pacientam pēc izrakstīšanās ir nepieciešama gan veselības aprūpe mājās, gan arī sociālā aprūpe, viņš tiks virzīts integrētās aprūpes saņemšanai," teica Štālberga.
Tāpēc ar pacientu jau slimnīcā jāstrādā gan sociālajam darbiniekam, viņu novērtējot, gan arī veselības aprūpes komandai. Lai ir vienota pieeja, ka, nokļūstot mājās, viņam būs pakalpojumi gan veselības, gan sociālajā jomā, skaidro Kondrāte.
"Ne pacientam, ne viņa tuviniekiem nav jādomā, kas notiks, kad viņš atbrauks mājās – kas notiks, kurš viņu aprūpēs un kurš veiks manipulācijas. Tātad principā jau braucot uz mājām, viņam tas viss būs," skaidro Kondrāte.
Rīgas domes Labklājības departamenta vadītājas ieskatā šo abu pakalpojumu nodrošinātājam tā ir laba iespēja sakārtot savu organizatorisko procesu.
"Pie mums tagad ir bijuši tādi kuriozie (gadījumi), kad pacientam vajag abu nozaru aprūpes. Piemēram, pirmais atnāk cilvēks, kas nodrošina ķermeņa aprūpi. Vēl tad ir labi. Bet, ja sanāk otrādi, piemēram, pacientam nav nomainīts pampers un atnāk māsiņa–viņa ir špricētājs. Nu, kaut kā tā nesmuki sanāk, vai ne? Bet tas ietaupīs līdzekļus. Jebkurā gadījumā tas ietaupa līdzekļus,jo darbinieki var braukt kopā,tur ir "entās" lietas," sacīja Kondrāte.
Šobrīd vēl notiek pakalpojumu sniedzēju atlases process, vēsta Štālberga.
"Pilotprojekts tiek īstenots esošā veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumu finansējuma ietvaros. Tātad–izmantojot šo jau pieejamo finansējumu, pārbaudot jaunu pakalpojumu organizēšanas un koordinēšanas modeli," teica Štālberga.
Rīgā aprūpe mājās jau šobrīd ir ļoti pieprasīta – to saņem ap 12 500 cilvēku, un 96 % no tiem ir arī veselības aprūpes vajadzības. Visbiežāk pakalpojumu izmanto sievietes vecumā no 84 līdz 88 gadiem, savukārt vidējais klientu vecums ir ap 75 gadiem. Pašvaldība cer, ka integrēta pieeja samazinās atkārtotas hospitalizācijas un neatliekamās palīdzības izsaukumus, kā arī atvieglos slogu tuviniekiem. Pēc izvērtēšanas modeli varēšot ieviest arī citviet Latvijā.