Mediji: sprādzienā Monako ukraiņu oligarha Jermolajeva sievai norautas kājas

Sprādzienā Monako sankciju sarakstā iekļautā ukraiņu oligarha Vadima Jermolajeva sieva zaudēja abas kājas. Pats Jermolajevs ir ievainots, taču viņa dzīvībai nekas nedraud, savukārt viņa 13 gadus vecais dēls guva vieglas traumas, ziņo “Ukrainskaja Pravda”.

Jau ziņots, ka 29. jūnija vakarā netālu no de Mūlena laukuma Montekarlo notika sprādziens: kāds cilvēks, kura identitāte pagaidām nav zināma, dzīvojamās mājas vestibilā atstāja somu ar sprāgstvielu un aizbēga Francijas virzienā.

Oficiāla versija par iespējamā atentāta pret Jermolajevu ģimeni motīviem pagaidām nav pieejama, taču Ukrainas medijos un Telegram kanālos jau ir parādījušās vairākas neoficiālas versijas, kas vēl būu jāpārbauda.

Vietējā prese ziņo, ka Vadims Jermolajevs guvis apdegumus un ievainojumus no spridzekļa šķembām. Viņš tika nofotografēts pie pilnas apziņas, kad tika evakuēts uz slimnīcu Nicā.

Daudz kritiskākā stāvoklī atrodas Jermolajeva sieva. Viņai daļēji tika norautas abas kājas. Viņa tika steidzami nogādāta slimnīcā Nicā, kur tika veikta amputācija, ziņo prese.

Trešo cietušo, kurš tika hospitalizēts slimnīcā Nicā, plašsaziņas līdzekļos dēvē par “jaunu vīrieti, kura identitāte pirmdienas vakarā vēl nebija noskaidrota”. Tiek ziņots, ka viņu skāris trieciena vilnis, un viņš guvis apdegumus un sasitumus.

Glābēji sniedza palīdzību vēl diviem cilvēkiem, kuri atradās šoka stāvoklī.

Vietējie plašsaziņas līdzekļi, balstoties uz aculiecinieku liecībām, raksta, ka aizdomās turētais vīrietis bija tērpies tumšā jakā un cepurē. Viņu fiksēja Bosolejas pilsētas videonovērošanas kameras, taču policija zaudēja viņa pēdas nomaļā, šaurā ieliņā. Naktī no pirmdienas uz otrdienu viņu aktīvi meklēja, izmantojot Francijas žandarmērijas helikopteru.

Vadims Jermolajevs ir korporācijas “Alef” dibinātājs un viens no pazīstamākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem un rūpniekiem Ukrainā. Viņa biznesa intereses aptver nekustamo īpašumu, celtniecības materiālu ražošanu, lauksaimniecības nozari, derīgo izrakteņu ieguvi, loģistiku un alkoholisko dzērienu ražošanu.

Jermolajevs dzimis Dņepropetrovskā 1968. gadā. 1990. gados viņš dibināja uzņēmumu grupu “Alef”, kas vēlāk kļuva par vienu no lielākajiem privātajiem holdingiem reģionā.

Dažādos gados tās aktīvus veidoja nekustamā īpašuma attīstības projekti, tirdzniecības un biznesa centri, celtniecības materiālu ražotnes, lauksaimniecības un ieguves uzņēmumi. Nozares žurnāls “Landlord” 2017. gadā ierindoja “Alef-Vinal” 13. vietā, neņemot vērā tā aktīvus Krimā.

Igaunijā Jermolajevs mēģināja nodarboties ar finanšu biznesu, iegādājoties “Versobank AS”. Tomēr bankai tika atsaukta licence, un tā tika slēgta. Viņš jau sen vairs nav Ukrainas pilsonis – kopš 2017. gada Jermolajevam ir tikai Kipras pilsonība.

Vadims Jermolajevs – Artūra Jermolajeva tēvs, nesen Igaunijā tika atzīts par vainīgu plaša mēroga krāpšanas tīkla organizēšanā.

30. aprīlī Harju apgabaltiesa izlīguma procedūras ietvaros atzina Arturu Jermolajevu par vainīgu noziedzīgas organizācijas izveidošanā un vadīšanā. Organizācija specializējās telefonkrāpniecībā.

Jermolajevs tika apsūdzēts par to, ka kopš 2017. gada viņš kopā ar trim citiem vīriešiem izveidoja un vadīja biroju tīklu dažādās Ukrainas pilsētās, kas specializējās krāpnieciskos telefona zvanos. Jermolajeva loma bija uzņēmumu izveide un finansēšana, kā arī zvanu centru darbības organizēšana.

Viņa vadītie uzņēmumi piedāvāja biroju telpas un citus pakalpojumus, kurus laika posmā no 2017. līdz 2022. gadam izmantoja krāpniecisko shēmu īstenošanai.

Cietušajiem pa tālruni tika piedāvātas neeksistējošas investīciju iespējas, un tādējādi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam no cilvēkiem tika izkrāpti vairāk nekā simts miljoni eiro, no kuriem, pēc aptuvenām aplēsēm, 5,4 miljoni eiro tika iegūti no Igaunijas iedzīvotājiem.

Kā sodu tiesa apstiprināja iepriekš saskaņotos piecus brīvības atņemšanas gadus, no kuriem četri mēneši un 26 dienas bija jāizcieš nekavējoties, bet atlikusī soda daļa (četri gadi, septiņi mēneši un četras dienas) netiks piemēroti, ja piecu gadu pārbaudes laikā Jermolajevs neizdarīs jaunu noziegumu un nepārkāps iebraukšanas aizliegumu. Jermolajevs atradās apcietinājumā Igaunijā kopš pagājušā gada 4. decembra.

Pēc tam Jermonlajevs no Igaunijas deportēts un viņam ir noteikts desmit gadu iebraukšanas aizliegums, kas ir maksimālais termiņš šāda veida papildu sodam.

Nosakot sodu, prokuratūra ņēma vērā to, ka apsūdzētais jau pirms vienošanās noslēgšanas piekrita iemaksāt astoņus ar pusi miljonus eiro prokuratūras depozīta kontā kā konfiskācijas aizstājēju. Un, lai gan formāli to nevar uzskatīt par sodu, tam tomēr ir sodam līdzīga ietekme.

Jermolajeva samaksātie līdzekļi tiks novirzīti cietušajiem Igaunijā, kuri cieta zaudējumus viņa izveidotās noziedzīgās organizācijas darbības rezultātā.