Ukrainas armijas virspavēlnieks brīdina par Krievijas uzbrukumu Ukrainai no Brjanskas

Krievija varētu īstenot iebrukumu Ukrainas Čerņihivas apgabalā no Brjanskas apgabala. Par to intervijā medijiem pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis.

Sirskis informēja, ka Krievijas Ģenerālštābs patlaban izstrādājot vairākus uzbrukuma variantus, un ofensīva ziemeļos esot reāli iespējama. Tāpēc Ukrainas armija šādam notikumu attīstības scenārijam frontē gatavojoties. Virspavēlnieks uzsvēra, ka ienaidnieka mērķis nav galvaspilsēta Kijiva, bet Čerņihivas apgabala ieņemšana.

Sagrābjot teritoriju un virzoties uz iekšējiem rajoniem, Krievija mēģināšot izstiept fronti un piespiest Ukrainu atvilkt daļu karaspēka no galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem.

Sirskis pieminēja arī Maskavas plānus iesaistīt karā Baltkrieviju. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins esot uzdevis Ģenerālštābam izvērtēt dažādas iespējas ofensīvas operācijas veikšanai, tai skaitā no Baltkrievijas teritorijas. Šāda iespēja ir maz ticama, taču izslēgt to nevar.

To, ka Krievija cenšas veikt operācijas dažādos virzienos, pierāda aktivitātes arī Harkivas apgabalā. Okupantiem šeit nesen izdevās ielauzties Ukrainas teritorijā pāris kilometru dziļumā.

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās[2022. gada 24. februārī](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/). Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot[Harkivas apgabalu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sala-zeme-harkivas-atbrivosana--ltv-zinu-dienesta-filma-par-krievijas-kara-plosito-ukrainu.a477237/)un daļu[Hersonas apgabala](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-mes-esam-atguvusi-hersonu.a482245/), vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.Jau vairākus gadus frontē turpinās[pozīciju karš](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/)ar nogurdinošām kaujām.

Lai gan pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.