Starp ASV un Irānu turpinās tehniskās sarunas; puses nespēj atrisināt domstarpības

Kataras Ārlietu ministrija pēc tikšanās ar ASV pārstāvjiem paziņoja, ka turpinās būt par starpnieku, lai atrisinātu Vašingtonas un Teherānas konfliktu. Pēc Dohas ārlietu resora runasvīra Madžida al Ansari teiktā, turpinās ASV un Irānas pārstāvju tehniskā līmeņa sarunas, un tuvākajā laikā nav plānotas pušu tiešās sarunas vai arī tikšanās augstu amatpersonu līmenī.

Irānas parlamenta priekšsēdētājs un galvenais Teherānas sarunu vedējs Muhameds Bagers Galibafs paziņojis, ka valsts neiesaistīšoties plašākās sarunās, kamēr netiek izpildīti jūnija vidū noslēgtās vienošanās nosacījumi. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmails Bagaei apliecinājis, ka tuvāko dienu laikā nav plānotas nekādas tikšanās ar ASV pārstāvjiem.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss trešdienas nakts intervijā telekanālam "Fox News" izteicās, ka neatkarīgi no tā, kā risinās sarunas ar Irānu, ASV palikšot spēcīgākā pozīcijā.

Paziņojumi liecina, ka starp Vašingtonu un Teherānu joprojām nav atrisinātas vairākas būtiskas domstarpības, tai skaitā jautājumā par Hormuza šaurumu.

Pušu parakstītais saprašanās memorands paredz atjaunot kuģošanu šajā stratēģiskajā jūras ceļā.

Par to, ka pagaidām Baltajā namā priekšroku dod diplomātiskam ceļam, lai izbeigtu konfliktu ar Irānu, liecina laikraksta "The Wall Street Journal" vēstītais. Kā izdevumam pavēstījušas amatpersonas, ASV prezidents Donalds Tramps ir apsvēris atgriešanos pie pilna mēroga kara ar Irānu. Šajā jautājumā Baltā nama saimnieks ir konsultējies ar aizsardzības ministru Pītu Hegsetu un Apvienoto štābu ģenerāli Denu Keinu. Taču pēc sarunām Tramps ir secinājis, ka kārtējie pilna mēroga uzbrukumi varētu ne tikai izgāzt diplomātiskos pūliņus, bet arī vājināt Vašingtonas izredzes panākt Irānas kodolprogrammas izbeigšanu.

Trampam neesot iebildumu, ja sarunas turpinās arī pēc 18. augusta, kad pusēm būtu jānoslēdz vienošanās par Irānas kodolprogrammas nākotni.

Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februāra, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, ārzemēs iestrēguši tūristi, vērojams naftas cenu kāpums.[Hormuza šauruma blokāde](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.03.2026-lsm-skaidro-hormuza-sauruma-blokade-ietekme-ne-tikai-naftas-cenas-lielakie-parbaudijumi-tikai-prieksa.a639123/)ievērojami apgrūtinājusi starptautisko tirdzniecību.

Tramps bija izvirzījis ultimātu Irānai, draudot iznīcināt irāņu civilizāciju, bet neilgi pirms ultimāta termiņa beigām– naktī uz 8.aprīli–[Tramps paziņoja](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-tramps-atliek-civilizacijas-iznicinasanu-asv-un-irana-vienojas-par-divu-nedelu-pamieru.a642004/), ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru.

Vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu. 15. jūnijā Pakistāna paziņoja, ka[ASV un Irāna panāca vienošanos](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-asv-un-irana-panak-vienosanos-par-karadarbibas-izbeigsanu-taja-skaita-libana.a651432/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin)par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski[parakstījuši pagaidu vienošanos,](https://www.lsm.lv/article-preview/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/)kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm.