Izraēla turpinās militāro operāciju Libānā

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pavēlējis armijai pilnībā iznīcināt Irānas atbalstītā šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbullāh"infrastruktūru Libānas dienvidos. Karavīriem arī esot tiesības aktīvi reaģēt, ja apdraudēta viņu dzīvība.

Vizītes laikā armijas daļā Netanjahu pieminēja visu virszemes un pazemes infrastruktūru, ko "Hizbullāh"izmantojis uzbrukumiem Izraēlai, tai skaitā tuneļus. Rīkojums esot neko neatstāt aiz sevis. Viņš arī noraidīja vienību atvilkšanas iespēju no pierobežas rajona, līdz grupējums būs pilnībā atbruņots un vairs neradīs draudus.

Netanjahu kaujiniekus nodēvēja par vissvarīgāko Irānas sabiedroto, kura rīcībā bijuši 150 000 raķešu un šāviņu, un kuru rīcībā patlaban esot apmēram 8%no tiem.

Izraēla nogalinājusi apmēram 9000 teroristu, bet vissvarīgākais pasākums bijis izveidot bufera un drošības zonas starp grupējumu un Izraēlas ziemeļu daļu.

Savukārt Libānas mediji atgādina, ka Izraēlas kontrolētā zona ir apmēram 620 kvadrātkilometrus plaša.

Intervijā sev labvēlīgi noskaņotajam televīzijas 14. kanālam Netanjahu paziņoja, ka viņa pūliņi panākt pilnīgu uzvaru pār Irānu un tās sabiedrotajiem nekad nebeigsies. Intervijā politiķis uzsvēra Izraēlas panākumus, tai skaitā, likvidējot teroristu grupējuma "Hamās"vadību. Netanjahu arī pārliecinoši raugās noslēgt vienošanos par mieru ar citām Izraēlas kaimiņvalstīm.

Pagājušajā piektdienā Izraēlas un Libānas pārstāvji Vašingtonā ASV valsts sekretāra Marko Rubio klātbūtnē [parakstīja vienošanos](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2026-asv-izraela-un-libana-paraksta-trispuseju-vienosanos.a652921/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme), kas paredz armijas izvešanu no šī teritorijas, bet nav skaidrs, kad tas varētu notikt.

ANO mēģina panākt, lai tās miera uzturēšanas misija Libānas dienvidos turpinātos arī pēc šī gada beigām, kad beidzas tās pilnvaru termiņš. Tas, neskatoties uz Izraēlas iebildumiem. Tā otrdienas vakarā ziņojis Izraēlas televīzijas 12. kanāls.

Raidsabiedrība vēsta, ka ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs ar Francijas atbalstu mēģina pierunāt ASV un ANO Drošības padomi atbalstīt 5000 karavīru liela spēka un 500 novērotāju nosūtīšanu uz Libānas dienvidiem. Parīzē pieaug bažas par arvien lielāku Vašingtonas lomu Izraēlas-Libānas pamiera uzraudzīšanā.

Izraēla iebilst turpmākai ANO spēku klātbūtnei, apgalvojot, ka miera uzturētāji neesot spējuši novērst Irānas atbalstītā grupējuma "Hizbullāh"militārā spēka palielināšanu. Kāda amatpersona Izraēlas telekanālam apgalvo, ka miera uzturētāji nespēj radīt atturēšanu vai samazināt esakalāciju karadarbības laikā.

Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februāra, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, ārzemēs iestrēguši tūristi, vērojams naftas cenu kāpums.[Hormuza šauruma blokāde](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.03.2026-lsm-skaidro-hormuza-sauruma-blokade-ietekme-ne-tikai-naftas-cenas-lielakie-parbaudijumi-tikai-prieksa.a639123/)ievērojami apgrūtinājusi starptautisko tirdzniecību.

Tramps bija izvirzījis ultimātu Irānai, draudot iznīcināt irāņu civilizāciju, bet neilgi pirms ultimāta termiņa beigām– naktī uz 8.aprīli–[Tramps paziņoja](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-tramps-atliek-civilizacijas-iznicinasanu-asv-un-irana-vienojas-par-divu-nedelu-pamieru.a642004/), ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru.

Vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu. 15. jūnijā Pakistāna paziņoja, ka[ASV un Irāna panāca vienošanos](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-asv-un-irana-panak-vienosanos-par-karadarbibas-izbeigsanu-taja-skaita-libana.a651432/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin)par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski[parakstījuši pagaidu vienošanos,](https://www.lsm.lv/article-preview/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/)kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm.