«Imantdienas» un «Kalendārā svētki». Kam šovasar gatavojas mūziķi Katrīna Dimanta un Marts Kristiāns Kalniņš?

"Ik reizi, kad mēs radām kaut ko jaunu, apliecinām savu identitāti," par muzicēšanu grupā "Raxtu raxti" teic Marts Kristiāns Kalniņš. Kad īpašais Jāņu vakara koncerts nospēlēts, ansamblim laiks posties "Imantdienām", kas šogad varētu pulcēt īpaši lielu klausītāju skaitu, uzskata mūziķis. Savukārt Katrīnai Dimantai kopā ar grupu "Zeltrači" top programma ar dziesmām svētku reizēm. "Koncertos es gribu atraktīvi darboties ar cilvēkiem," viņa uzsver.

Par vasaras mūziku un abu dziedātāju koncertplāniem saruna raidījumā "Kultūrdeva".

**Henrieta Verhoustinska: Vasaras mūzika – ko jūs katrs ar to saprotat?**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Mums jāņem vērā, ka dzīvojam tādos platuma grādos, kur vasaras sezona ir ļoti, ļoti īsa. Mēs nonākam tādā situācijā, ka ir jāiekļauj ļoti liels daudzums pasākumu, kurus faktiski klausītājiem nav pat iespējams apmeklēt šajos trijos, četros mēnešos. Tā plejāde ir milzīga. Tur ir visas varavīksnes krāsas, es nevaru izdalīt vienu. Man tie ir saulgrieži, tie man ir pirmajā vietā.

**Henrieta Verhoustinska: Tātad saistība ar dabas ciklu tomēr ir arī mūzikai, ko izpilda vasarā.**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Protams, to var ignorēt.(_Smejas._)Ir žanri, kas to ignorē.

**Katrīna Dimanta:**Es domāju, ja tu no rīta vai saulrietā spēlēsi koncertu, tad nebūs šīs _super_ pacilājošās dziesmas, ienāks romantiskāka mūzika. Tai pat laikā, man liekas, vasara nāk ar tādu jaudu, un gribas to izbaudīt, arī mums – mūziķiem. Man noteikti gribas.

Es visu laiku mēģinu apstāties un paskatīties, cik skaista mums ir daba, cik mums ir brīnišķīgas pilsētas. Jāsaka tā: piedāvājums mums – Latvijā – vasarā ir apbrīnojami milzīgs.

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Un vēl arī šīs gaišās naktis, vai ne? Jā, piedāvājums ir milzīgs. Negribas iet gulēt, tu baudi šīs siltās naktis.

**Henrieta Verhoustinska: Man tieši ir jautājums – jūs to izbaudāt vai arī tas ir "darbiņš – darbiņš"?**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Vakar kā reiz biju uz koncertu Kalnciema kvartālā pirmo reizi. Man ļoti, ļoti patika atmosfēra. Tur jau kādus desmit gadus notiek [koncerti]. Pats neesmu tur uzstājies, bet vispār ideja kā tāda...

**Katrīna Dimanta:**Es arī mēģinu apmeklēt, un man liekas skaisti, bet jāsaka tā – mēs ar Martu esam tie mūziķi, kam sirds ir uz skatuves.Man daudzi draugi saka: "Ā, atkal tu Jāņos kaut kur spēlē." Es saku: "Jā, bet man tas patīk!" Man patīk sagādāt prieku cilvēkiem.Man patīk tur būt, jo daļa no svētku svinēšanas ir radīt prieku.

Man liekas, ka Jāņu programmas ir daudziem mūziķiem mīļākās, jo tā mūzika ir maģiska.

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Tajā pašā laikā tāds vienreizējs un ļoti īss ir šis periods, un tad mēs aizejam citā muzikālā gultnē.

**Henrieta Verhoustinska: Katrīn, tava rudens koncertprogramma arī būs par svētkiem, par svētku svinēšanu.Ne velti tie pieminēti jau koncertturnejas nosaukumā – "Kalendārā svētki".**

**Katrīna Dimanta:**Būs ļoti koši! Būs dziesmas par vārdadienu, būs šūpuļdziesmas, albums arī būs.

**Henrieta Verhoustinska: Visiem gadījumiem lietojamas dziesmas.**

**Katrīna Dimanta:**Nuja! Esmu dabūjusi atļauju arī no "Daudz baltu dieniņu" autora mantiniekiem. Koncertos es gribu atraktīvi darboties ar cilvēkiem.

Ja tu atnāksi uz koncertu un jutīsies, ka šodien varētu padarboties ar Katrīnu kopā, būs iespēja atstāt savu vārdu, uzvārdu, koncerta laikā es tevi izsaukšu un mēs mijiedarbosimies.

Varbūt tu dabūsi kādu balviņu, varbūt mēs tev kaut ko padziedāsim, padejosim. Tas būs kopīgs notikums, nevis tikai es atnācu, nodziedāju. Es arī gribu piedzīvot to dienu kopā.

**Henrieta Verhoustinska: Savukārt "Raxtu raxti" savā nosaukumā jau nes tradīciju, zīmi, it kā jau noslēgtu struktūru. Kā jums grupā izdodas tradīciju nepārvērst par muzeju, par kaut ko sastingušu, bet padarīto to dzīvu arī mijiedarbībā ar klausītājiem, par ko runāja Katrīna?**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Ļoti neatņemama sastāvdaļa grupas "Raxtu raxti" kontekstā un ne tikai ir dzīvā muzicēšana. Ik reizi, kad mēs radām kaut ko jaunu, apliecinām savu identitāti.Līdz ar to vārds "muzejs"...

**Henrieta Verhoustinska: Muzejs jau nav lamuvārds.**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Muzejs ir ļoti liels un paliekošs, bet tā nav mūsu domāšana.Mūsu domāšana ir attīstība uz priekšu.

**Henrieta Verhoustinska: Katrīn, tev ir arī sava ukuleļu pasaule – "Ukulele Rīga".**

**Katrīna Dimanta:**Man personīgi ir 12.(_Smejas._)Nekad nevar izvēlēties, kuru paņemt līdzi. Es tieši vakar sasmējos, ka man ir virtuvē divas, guļamistabā viena un viesistabā stāv. Tās ir pa rokai, lai es varu paņemt un spēlēt.Jo citreiz man vajag nevis iedvesmu, bet vienkārši paņemt instrumentu rokās.

**Henrieta Verhoustinska: Jūs ar brāli "Ukulelē Rīga" veidojat arī meistarklases. Tur var ne tikai iegādāties šos instrumentus, bet arī izmēģināt.**

**Katrīna Dimanta:**Noteikti! Mēs ar brāli Teni braucam un mācām. Ir ļoti interesanti, jo

viscaur pa Latviju tagad ir tādi ukuleļu klubiņi. Ogres pusē ir viens pensionāru ukuleļu klubiņš, un mēs braucam pie viņiem spēlēt.

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Tā jau tāda meditācija, vai ne?

**Katrīna Dimanta:**Nuja!Viņi savā vecumā izdomājuši, ko tādu varētu darīt – spēlēt ukuleli. Viņi sanāk kopā, spēlē ukuleles un dzied. Man liekas, tas ir skaisti.

**Henrieta Verhoustinska: Mart, kas tev ir mīļākais instruments, ar ko tu vislabprātāk darbojies?**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Nevar nepiekrist Katrīnai – radīšanas procesā kaut kam ir jābūt blakus. Katrīnas gadījumā tā ir ukulele, man tās ir klavieres. Protams, tās nav katrā vietā pieejamas, bet esmu sapratis, cik tas ir nozīmīgi, ka tās ir.

**Henrieta Verhoustinska: Mart, "Raxtu raxti" muzicē arī "Imantdienās". Šīs būs pavisam īpašas "Imantdienas", jo tavam tētim Imantam Kalniņam ir 85 gadu jubilejas gads. Tu ļoti daudz izpildi Imanta Kalniņa dziesmas dažādos sastāvos – gan "Raxtu raxtos", gan "Autobusā debesīs". Kā tu nošķir savu personisko, privāto sajutu, ka tas ir tavs tētis, no tā, ka tas ir viens no Latvijā dižākajiem komponistiem?**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Man tas ir tik organiski, ka es tādās kategorijās nedomāju.

**Henrieta Verhoustinska: Tas tev vienkārši no bērnības tā ir bijis?**

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Tās man ir pašsaprotamas kategorijas.Vienīgā atšķirība ir tā – jo es kļūstu vecāks un viedāks, jo es katru reizi, kad saskaros ar viņa sarakstītu mūziku, ieraugu atkal kaut ko jaunu.Tas, man liekas, vispār ir mākslinieka virsuzdevums un ģenialitāte, ka tu katru reizi, skatoties uz darbu – vai tā ir fotogrāfija, vai glezna –, šajā gadījumā – mūzika, saklausi kaut ko jaunu. Šis gads ir ļoti īpašs.

**Marts Kristiāns Kalniņš:**Tas ir pusgadsimts!

Es uzskatu, ka šis ir absolūti kultūrvēsturisks notikums. Jau cik paaudzes dodas uz šo notikumu – uz Imanta Kalniņa mūzikas svētkiem!

Man ir nelielas aizdomas, ka šogad atkal būs rekordliels skaits apmeklētāju.Runājot par jaunām skaņām un jaunām sajūtām, šis gads būs īpašs ar to, ka kopā ar mums būs arī Vidzemes kamerorķestris. Cēsīm arī šogad ir liela jubileja. Šo visu tādās pasaulīgās skaņās kādam ir jāietērpj. [To darīs] brīnišķīgs komponists, mans draugs Emīls Zilberts – aranžētājs, instrumentētājs, Valmieras teātra muzikālās daļas vadītājs.

**Henrieta Verhoustinska: Paldies jums liels, mīļie, par šo sarunu! Novēlu, lai jums dziedamā vienmēr pietiek****un lai tas sasniedz jūsu klausītājus!**