Zemāka PVN likme radīs 32 miljonu eiro iztrūkumu valsts budžetā. Kā to kompensēt?

Dažādu ražotāju maizes klaipi lielveikala plauktos.

1. jūlijā pamata pārtikas produktiem ievieš samazināto 12 % PVN likmi. To piemēro četrām pamatproduktu grupām jeb tiem produktiem, ko iedzīvotāji iegādājas visbiežāk – visa veida maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām.Kā šīs likmes samazināšana ietekmēs valsts budžetu, ražotājus un pircējus?

* **[No 1. jūlija noteiktiem produktiem ir zemāks PVN.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.07.2026-zemaka-pvn-likme-radis-32-miljonu-eiro-iztrukumu-valsts-budzeta-ka-to-kompenset.a653342/#1)**

* **[Tas ir spēkā gadu – līdz 2027. gada 1. jūlijam.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.07.2026-zemaka-pvn-likme-radis-32-miljonu-eiro-iztrukumu-valsts-budzeta-ka-to-kompenset.a653342/#1)**

* **[Produktu cenas varētu samazināties par 7,4 %.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.07.2026-zemaka-pvn-likme-radis-32-miljonu-eiro-iztrukumu-valsts-budzeta-ka-to-kompenset.a653342/#1)**

* **[Ekonomists uzskata – samazinājums tomēr būs mazāks, ap 5,6 %.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.07.2026-zemaka-pvn-likme-radis-32-miljonu-eiro-iztrukumu-valsts-budzeta-ka-to-kompenset.a653342/#2)**

* **[Valsts budžetā tas radīs 32 miljonu eiro iztrūkumu.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.07.2026-zemaka-pvn-likme-radis-32-miljonu-eiro-iztrukumu-valsts-budzeta-ka-to-kompenset.a653342/#3)**

* **[Ir vairāki varianti, kā to kompensēt.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.07.2026-zemaka-pvn-likme-radis-32-miljonu-eiro-iztrukumu-valsts-budzeta-ka-to-kompenset.a653342/#2)**

Pašlaik 12% PVN likme Latvijā jau tiek piemērota vairākām pārtikas produktu grupām – gan zīdaiņu specializētajai pārtikai, gan svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Ieviešot šo likmi [pamatproduktiem](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.12.2025-maizei-pienam-majputnu-galai-un-olam-no-nakama-gada-vidus-bus-samazinata-12-pvn-likme.a624666/), tiem jākļūst lētākiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs brīdina – samazinot PVN likmi par deviņiem procentpunktiem, cenu samazinājums veikalos būs par 7,4 %.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure vērtē, ka samazinātais PVN amortizēs cenu kāpumu.

"Sevišķi tādēļ, ka PVN samazinājumu uzraudzīs,tas būs pozitīvs ieguldījums ne tikai [veikalu] plauktā, bet visā ķēdē. Tāpēc domāju, ka tas arī ražotājiem ir izdevīgi –

[tas] netiešā veidā slāpēs ģeopolitisko ietekmi, jo principā cenu kāpums Latvijas pārtikas produktiem šajās kategorijās ir lēnāks, nekā kaimiņvalstīs," skaidro Šure.

Jaunā PVN likme būs spēkā vienu gadu –līdz nākamā gada 30. jūnijam. Šure cer, ka to saglabās arī turpmāk un preču klāsts ar zemāku PVN likmi tiks paplašināts.

"Mēs esam par to, lai tās nebūtu tikai šīs četras kategorijas, bet pēc izvērtējuma paplašinātu vēl pamatproduktus tā, kā tas ir citās valstīs. Nav noslēpums, ka samazinātais PVN ir daudz plašāks daudz attīstītākās valstīs – gan Vācijā, gan gandrīz visās Eiropas valstīs," norāda Šure.

Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piekrīt, ka šis ir solis pareizajā virzienā.

"Pārtikai, kā jau tas ir visā Eiropā, izņemot atsevišķas dalībvalstis, un arī pasaulē tomēr tiek piemērots pazemināts PVN. Kā kurā valstī, bet tas ir no nulles līdz dažiem procentiem. Tas, ka Latvijā paredzēti 12 %, nav daudz. Varu pateikt uzreiz, ka tieši šī viena produkta samazinājums PVN likmei būtisku ietekmi piena pārstrādei nedos, taču tas būs kā pilotprojekts un parādīs reālo efektu," vērtē Šolks.

Arī Šolks cer, ka šim pirmajam solim sekos nākamie un tiks paplašināts to produktu skaits, kam piemēros pazemināto PVN.

"Mēs kopā ar mazumtirgotājiem esam apņēmušies viens otru uzraudzīt, lai mēs cenas nepaaugstinātu nepamatoti. Lai mazumtirgotāji šo te 9 % starpību neizmantotu sev par labu, lai tas paredzētais efekts – cenas samazinājums uz PVN likmes samazināšanās rēķina – tomēr tiktu līdz gala patērētājam. Esam pārliecināti, ka tas tā arī notiks," pauž Šolks.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda – PVN likmes samazināšana radīs iztrūkumu valsts budžetā, tā ieņēmumus samazinot par 32 miljoniem eiro (Finanšu ministrijas aprēķini).Līdz ar to nāksies domāt, kā šo iztrūkumu kompensēt.

Piemēram, pirmais veids būtu palielināt PVN likmi nepārtikas precēm. Šajā gadījumā es paredzu lielu pretestību no uzņēmumu puses.

Jo vairāk mums ir produktu ir ar samazināto PVN, jo grūtāk mums ir paskaidrot sabiedrībai un uzņēmumiem, kāpēc konkrētai precei vai pakalpojumiem nav samazinātais PVN, piemēram, kā sabiedriskajā ēdināšanā," norāda ekonomists.

Viņš min vēl vairākus variantus iztrūkuma kompensēšanai, tostarp celt citus nodokļus:"Ja notiek plašs patēriņa nodokļu samazinājums, tad diez vai mēs varam iztikt bez darbaspēka nodokļu paaugstināšanas. Bet to es noteikti neatbalstu, jo tas gan palielinātu aplokšņu algu jeb ēnu ekonomikas īpatsvaru, gan visvairāk tiešā veidā mazinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, salīdzinot ar ārvalstu ražotājiem."

Tāpat būtu iespējams samazināt valdības izdevumus vai palielināt valsts budžeta deficītu.

samazinātās PVN likmes dēļ produktu cenas samazināsies nevis par 7,4 %, kā tiek solīts, bet mazāk – par 5,6 %.

Viņš velk paralēles ar 2018. gadu, kad dažiem pārtikas produktiem samazināja PVN likmi:"Kas notika 2018. gadā? Pirms 1. janvāra bija solījumi, ka cenu samazinājums būs pilnā apmērā un to pilnībā uzraudzīs, un tā tālāk. Pēc 1. janvāra izrādījās, ka pircējiem jābūt pateicīgiem par simbolisku cenu samazinājumu."

Viņš domā, ka PVN likmes pārmaiņu ietekme vairāk tomēr saistīta ar mikroekonomikas likumiem, nevis tirgotāju godīgumu.

Tāpat esot jāņem vērā lēmuma pieņemšanas laiks – vairāki mēneši pirms Saeimas vēlēšanām. Vai šāds solis atbalstīs mazturīgos, Krasnopjorovs uzskata: "Īsti nē. Ja mēs paskatāmies izlietotās naudas apjomu eiro izteiksmē, tad iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem pārtikas produktiem iztērē divreiz lielāku naudas summu nekā iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Tāpēc no zemākas PVN likmes iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem iegūtu pat vairāk, nekā iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Līdz ar to samazinātā PVN likme pārtikai nav efektīvs ierocis cīņā ar ienākumu nevienlīdzību.

Tam būtu jāvelta citi ieroči – īstermiņā – sociālie pabalsti trūcīgākajiem, bet ilgtermiņā – vienādu iespēju nodrošināšana visiem.

No 1.jūlija uz gadu[pilotprojektā](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.12.2025-maizei-pienam-majputnu-galai-un-olam-no-nakama-gada-vidus-bus-samazinata-12-pvn-likme.a624666/)samazinās PVN likmi daļai pārtikas produktu. Samazinātā 12% PVN likme noteikta rudzu, kviešu, jauktu miltu, bezglutēna maizei; svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam; svaigai un atdzesētai mājputnu – vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu – gaļai; svaigām mājputnu olām čaumalās.

PVN samazinātā likme attieksies arī uz akcijas produktiem, ja tie ietilpst noteiktajās produktu grupās.

Jaunā likme neattieksies, piemēram, uz smalkmaizītēm, kūkām, desām, auzu un mandeļu dzērieniem, ko nereti dēvē par pienu, un citiem produktiem. Tāpat tā neattieksies uz saldētu vistas gaļu.

Uzlīme "Godīgs PVN samazinātājs"palīdzēs pircējiem atpazīt tos tirgotājus, kuri PVN likmes samazinājumu godprātīgi atspoguļo cenās. Ja kāds to nedarīs, saņems "sarkano kartīti" un tikšot publiski "kārts pie lielā zvana".