ASV un Irāna apmainījušās triecieniem; apsūdz viena otru vienošanās pārkāpšanā

Atbildot uz ASV gaisa triecieniem,Irānas Revolucionārās gvardes korpuss svētdien veica bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus Bahreinā un Kuveitā, kā arī draudēja pilnībā apturēt sarunas par kara Tuvajos Austrumos izbeigšanu, ja Vašingtona turpinās uzbrukumus.

* **[ASV paziņo par uzbrukumiem mērķiem Irānā.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2026-asv-un-irana-apmainijusas-triecieniem-apsudz-viena-otru-vienosanas-parkapsana.a652967/#1)**

* **[Irāna atbildējusi ar triecieniem Bahreinai un Kuveitai.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2026-asv-un-irana-apmainijusas-triecieniem-apsudz-viena-otru-vienosanas-parkapsana.a652967/#2)**

* **[Apdraudēta ASV un Irānas parakstītā vienošanās.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2026-asv-un-irana-apmainijusas-triecieniem-apsudz-viena-otru-vienosanas-parkapsana.a652967/#3)**

Svētdienas rītā ASV armijas Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka tā ir uzbrukusi Irānas militārajai "novērošanas infrastruktūrai, sakaru sistēmām, pretgaisa aizsardzības punktiem, dronu glabātuvēm un mīnu likšanas spējām" pēc uzbrukuma kuģim sestdienas rītā. Tankkuģis "Kiku" ar Panamas karogu pārvadāja Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma jēlnaftu.

Sociālo mediju ierakstā ASV prezidents Donalds Tramps teica, ka ASV "par uguns pārtraukšanas līguma pārkāpumu atkal ir uzbrukušas Irānas raķešu un dronu glabātuvēm, kā arī piekrastes radaru punktiem".

Viņš brīdināja, ka var pienākt brīdis, kad ASV, iespējams, vairs nevarēs būt saprātīgas "un būs spiestas militāri pabeigt darbu".

"Ja tas notiks, Irāna vairs nepastāvēs!" Tramps rakstīja platformā "Truth Social".

Kuģu izsekošanas tīmekļa vietņu dati liecina, ka "Kiku" nedēļas sākumā atstāja Kataras naftas atradni Persijas līča vidū un devās uz Apvienoto Arābu Emirātu ostu, kas atrodas Omānas līcī, otrpus Hormuza šaurumam.

Šķiet, ka kuģis mēģināja izmantot maršrutu, kas izveidots netālu no Omānas krastiem un kalpo kā alternatīva Irānas apstiprinātajam maršrutam, kas ved cauri tās pašas ūdeņiem.

ASV armija paziņoja, ka "Irānai bija iespēja ievērot pamiera vienošanos", bet "izvēlējās to nedarīt", kad tās spēki uzbruka "Kiku".

Irānas Revolucionārās gvardes korpuss paziņoja, ka mērķi atradās ASV gaisa spēku bāzē "Ali Al Salem" Kuveitā un ASV 5. flotes štābā Bahreinā.

Lai ienaidnieks zina, ka pamiera pārkāpšana" novedīs pie "pilnīgas notiekošo procesu apturēšanas", paziņoja gvarde, kas kontrolē Irānas ballistisko raķešu arsenālu un ir pakļauta tikai augstākajam līderim ājatollam Modžtabam Hāmenejī.

Tiek uzskatīts, ka tai tagad ir vēl lielāka ietekme Irānā.

Kuveitas amatpersonas norāda, ka tās ir spējušas notriekt divas Irānas ballistiskās raķetes un līdz ar to nekādi postījumi valstij nav nodarīti.

Bahreinas Ārlietu ministrija nosodīja "bīstamu eskalāciju, kas atklāj, ka Teherānas rīcība nav pārejoša rīcība vai atsevišķs incidents, bet gan apzināta pieeja un sistemātisks atkārtotas agresijas modelis pret karalistes suverenitāti un tās pilsoņu un iedzīvotāju drošību".

Tas bija otrais ASV uzbrukums Irānai kopš abu valstu vienošanās par kara izbeigšanu parakstīšanas šī mēneša sākumā.

Piektdien ASV paziņoja, ka ir veikušas gaisa triecienus Irānas raķešu un bezpilota lidaparātu glabātuvēm, kā arī piekrastes radaru punktiem, reaģējot uz ceturtdien notikušo bezpilota lidaparātu uzbrukumu komerciālam kuģim Hormuza šaurumā, kurā Vašingtona vainoja Teherānu.

Saspīlējumu reģionā palielināja centieni bez tiešas Irānas uzraudzības atvērt Hormuza šaurumu, caur kuru pirms kara pārvadāja piekto daļu no pasaules naftas un dabasgāzes.

Daudznacionāla jūras spēku organizācija, kuru pārrauga ASV Jūras spēki, sestdien paziņoja, ka paplašinās maršrutu netālu no Omānas Hormuza šaurumā, lai nodrošinātu gan ienākošo, gan izejošo satiksmi.

Irāna uzstāj, ka pēc kara tai vienīgajai ir jāpārvalda šaurums, atsakoties no gadu desmitiem pastāvējušā uzskata, ka šaurums ir starptautiski ūdeņi, kas brīvi pieejami visiem, neskatoties uz to, ka tas atrodas Irānas un Omānas teritoriālajos ūdeņos. Teherāna pēdējās dienās divas reizes ir uzbrukusi kuģiem, kas šķērso Omānas maršrutu, ko atbalsta ANO.

Uzbrukumus joprojām veic arī Izraēlas armija. Par spīti piektdien Vašingtonā parakstītajam līgumam starp ASV, Izraēlu un Libānu par miera nosacījumiem, Izraēla turpina apšaudīt dažādus objektu Libānā.

Tāpat Izraēla ir nogalinājusi arī bruņotus kaujiniekus Sīrijas dienvidos. Telaviva saka, ka tās bruņotie spēki turpinās veikt operācijas šajā reģionā, lai neitralizētu jebkādus draudus savai valstij.

Irāna brīdina ASV neatkāpties no saprašanās memoranda nosacījumiem un nemēģināt atvērt citus kuģošanas ceļus Hormuza šaurumā, svētdien preses konferencē Irākā paziņoja Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.

Svētdien apmeklējot kaimiņos esošo Irāku, Aragči brīdināja ASV neatkāpties no saprašanās memoranda nosacījumiem. Aragči uzsvēra, ka par Hormuza šauruma atvēršanu ir atbildīga Irāna.

"Saskaņā ar Irānas un Amerikas parakstīto saprašanās memorandu jebkāda iejaukšanās šajā jautājumā, jebkādi mēģinājumi noslēgt jaunas vai atšķirīgas vienošanās no tām, ko īsteno Irānas Islāma Republika, tikai sarežģīs situāciju, aizkavēs Hormuza šauruma atkalatvēršanu un palielinās spriedzi. Tāpat kā pēdējo divu nakšu laikā mēs bijām liecinieki incidentiem Hormuza šaurumā, kas izraisīja eskalāciju un sadursmes," sacīja Aragči.

Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja[Hormuza šaurumu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.03.2026-lsm-skaidro-hormuza-sauruma-blokade-ietekme-ne-tikai-naftas-cenas-lielakie-parbaudijumi-tikai-prieksa.a639123/), kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.

Naktī uz 8.aprīli[Tramps paziņoja](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-tramps-atliek-civilizacijas-iznicinasanu-asv-un-irana-vienojas-par-divu-nedelu-pamieru.a642004/), ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.

15. jūnijā[ASV un Irāna panāca vienošanos](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-asv-un-irana-panak-vienosanos-par-karadarbibas-izbeigsanu-taja-skaita-libana.a651432/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin)par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski[parakstījuši pagaidu vienošanos,](https://www.lsm.lv/article-preview/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/)kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20.jūnijā[paziņoja, ka atkal to slēdz](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2026-irana-atkal-sledz-hormuza-saurumu-bet-tas-delegacija-dodas-uz-sveici-uz-sarunam-ar-asv.a652347/), jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam "Hizbullāh" Libānā pārkāpj vienošanos.