Rekordliela saules enerģijas ražošana neaptur elektrības cenu kāpumu

Neraugoties uz Latvijas saules elektrostaciju rekordaugsto ražošanas apjomu – 228 GWh, jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 9,08 centi par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 10 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un vairāk nekā divreiz pārsniedz 2025. gada jūnija rādītāju – 4,30 centus par kilovatstundu, liecina energokompānijas " Enefit " apkopotā informācija.

Cenu pieaugumu galvenokārt noteica elektroenerģijas ražošanas tendences reģionā un Baltijas valstu iespējas importēt elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm.

Starpsavienojumu ierobežojumi joprojām ietekmē cenas reģionā

Lai gan Latvijas saules elektrostacijas jūnijā sasniedza visu laiku augstāko ražošanas apjomu, karstuma vilnis Eiropā ietekmēja arī Baltijas reģionu, veicinot elektroenerģijas cenu kāpumu. Starpsavienojuma jauda starp Igauniju un Latviju joprojām saglabājās ierobežota, bloķējot lētās Ziemeļvalstu enerģijas plūsmu caur Somiju uz Latvijas un Lietuvas tirgiem.

Tādējādi vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā saglabājās virs 9 centiem par kilovatstundu, par gandrīz 38 % pārsniedzot vidējo elektroenerģijas cenu Igaunijā. Latvijai nācās vairāk paļauties uz dārgāku vietējo ražošanu un potenciāli dārgāku importu caur Lietuvu gan no Polijas, gan no Zviedrijas, kur cenas pēdējā laikā saglabājušās tādā pašā līmenī kā Latvijā, vai arī nav bijis iespējams nodrošināt pietiekamu izstrādes apjomu cenu pazemināšanai.

Būtisks samazinājums vēja un hidroenerģijas izstrādē

Salīdzinot šā gada jūniju ar 2025. gada jūniju, vērojamas būtiskas atšķirības elektroenerģijas ražošanā Baltijas mērogā. Vēja elektrostaciju saražotais apjoms Baltijā – 320 GWh – bija par 37 % mazāks nekā pirms gada un par 42 % mazāks nekā šī gada maijā.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju aptuveni divreiz samazinājās arī Latvijas hidroelektrostaciju izstrādes apjoms. "Enefit" Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka zemās robežizmaksas gan ļāva hidroenerģijai joprojām palīdzēt mazināt cenas vakara stundās: "Kopā ar vēja ražošanu un lēto importu hidroenerģija aizstāja dārgākas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Tomēr kopumā elektroenerģijas cenas bija augstas, jo pietrūka vēja ražošanas laikā, kad tā bija visvairāk nepieciešama, savukārt importētā elektroenerģija nebija pietiekami lēta, lai samazinātu cenas visā reģionā."

Vienlaikus jūnijā Baltijas valstīs tika sasniegts visu laiku augstākais saules elektroenerģijas ražošanas apjoms. Latvija, kas pievienoja elektrotīklam gandrīz 30 % no visas Baltijā saražotās saules elektroenerģijas, bija izteikta līdere pēc izaugsmes tempa: vietējās saules enerģijas ražošanas jaudas pieaugušas aptuveni 2,7 reizes, līdz ar hidroenerģiju būtiski papildinot atjaunojamās elektroenerģijas avotu portfeli.

Paredzams, ka arī nākamajā mēnesī elektroenerģijas cenu dinamiku galvenokārt noteiks importa pieejamība un vietējā vēja un saules enerģijas ražošana.

"Lielāka vēja enerģijas izstrāde Baltijā nozīmē lētāku elektroenerģijas piedāvājumu, it īpaši vakara stundās, savukārt intensīva saules elektroenerģijas ražošana dienas laikā palīdz uzturēt zemākas cenas visā reģionā. Turklāt pašreizējās nākotnes līgumu cenas kaimiņvalstīs ir zemākas nekā jūnijā, tādēļ, saglabājoties pašreizējiem tirgus apstākļiem, jūlijā elektroenerģijas cenas varētu nedaudz pazemināties," skaidro Tjurins.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!