Tiesībsardze: Valsts nav nodrošinājusi līdzsvaru starp ātru uzņēmumu reģistrēšanu un īpašuma tiesību aizsardzību
Tiesībsardze Karina Palkova vērsusies valdībā, aicinot līdz šī gada beigām rast risinājumu situācijai, kurā negodprātīgu uzņēmēju dēļ var nonākt jebkurš nekustamā īpašuma īpašnieks. Lai arī esošā uzņēmumu reģistrēšanas sistēma ir ērta un draudzīga godprātīgiem uzņēmējiem, tajā ir būtiska problēma – nav pasargāti cilvēki, kuru īpašumā nesankcionēti jebkurš svešinieks var reģistrēt uzņēmumu, informēja Tiesībsarga birojā.
Pašreizējā kārtība, kas ļauj komersantam reģistrēt juridisko adresi bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas, ir radīta ar mērķi mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai.
Godprātīgiem uzņēmējiem šāds risinājums patiešām ir ērts un vienkāršs. Taču valsts nav pietiekami izvērtējusi, kādas sekas šāda pieeja rada cilvēkiem, kuru īpašumi tiek izmantoti bez viņu ziņas un gribas, secinājusi Palkova.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska Latvijas Radio skaidroja, ka gada sākumā publiskajā telpā parādījās problemātika par to, ka cilvēku adresē ir piereģistrēti sveši uzņēmumi, un "administratīvā procedūra, lai šos uzņēmumus no adreses izreģistrētu iedzīvotājiem, ir salīdzinoši smagnēja un dažos atsevišķos gadījumos – teju, teju neiespējam."
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska
"Proti, šobrīd cilvēkam nav nekādas aizsardzības pret to, ka viņa adresē var kāds reģistrēt svešus uzņēmumus, un savukārt sekas attiecīgi, pēc Tiesībsardzes vērtējuma, var nozīmīgi skart gan cilvēka tiesības uz privāto dzīvi, gan tiesības uz īpašumu, tai skaitā uz komercdarbību," sacīja Rezevska.
Ja uzņēmums juridisko adresi reģistrē svešā īpašumā, tieši īpašniekam jāuzņemas iniciatīva, lai pierādītu, ka viņam ar konkrēto uzņēmumu nav nekādas saistības. Tas nozīmē laika patēriņu, administratīvu slogu un nereti arī ilgstošu saziņu ar valsts iestādēm.
Tiesībsardze norādīja, ka vēl satraucošāks ir fakts, ka atsevišķās situācijās negodprātīga uzņēmēja rīcība var radīt būtiskas sekas arī pašam īpašniekam. Viņa adrese var tikt saistīta ar uzņēmumiem, kas iesaistīti aizdomīgos darījumos vai izvairās no saistību izpildes, kā rezultātā īpašnieks var nonākt valsts iestāžu uzmanības lokā vai tikt uzskatīts par paaugstināta riska personu.
Lai gan īpašnieks nav pārkāpis likumu un nav devis piekrišanu sava īpašuma izmantošanai, tieši viņš ir spiests novērst citas personas radītās sekas.
Tiesībsardze Karina Palkova uzsvēra:"Birokrātijas mazināšana pati par sevi ir atbalstāms mērķis, taču tā nedrīkst notikt uz citu cilvēku pamattiesību rēķina. Valstij, vienkāršojot administratīvās procedūras, vienlaikus ir pienākums nodrošināt efektīvu personas tiesību aizsardzību. Šobrīd šis līdzsvars nav panākts."
Tiesībsardze uzskata, ka nepieciešami sistēmiski risinājumi, nevis tikai iespēja īpašniekam pēc fakta cīnīties par savu tiesību aizsardzību. Viens no iespējamiem risinājumiem ir ieviest digitālu īpašnieka piekrišanas modeli, izmantojot jau praksē pārbaudītus risinājumus, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumos izmantoto elektroniskās saskaņošanas principu.
Šāda pieeja ļautu īpašniekam elektroniski apstiprināt juridiskās adreses izmantošanu, vienlaikus saglabājot uzņēmuma reģistrācijas procesu ātru un vienkāršu.
Vienlaikus būtu izvērtējami arī citi tehnoloģiski un administratīvi risinājumi, kas nodrošinātu īpašnieka informēšanu vai piekrišanu pirms juridiskās adreses reģistrācijas, nevis tikai pēc tam, kad sekas jau ir iestājušās.
Tiesībsardze līdz 2027.gada 1.janvārim lūgusi Ministru kabinetu pārskatīt esošo regulējumu un ieviest tādus risinājumus, kas vienlaikus veicina uzņēmējdarbību un efektīvi aizsargā privātpersonu tiesības.
Valstij nav pieļaujams uzturēt sistēmu, kurā administratīvā sloga mazināšana uzņēmējiem tiek panākta uz citu personu tiesiskās drošības rēķina, pauda Tiesībsarga birojā.
