Kā karš pārvērtis ieroču ražotājus par biržas zvaigznēm. Vai ir iespēja nopelnīt tagad?

Tūkstotis eiro, kas pirms pieciem gadiem tiktu ieguldīti Vācijas uzņēmuma "Rheinmetall" vai Zviedrijas uzņēmuma "SAAB" akcijās – proti, ieroču ražošanā –, līdz 30. jūnijam būtu pārvērties attiecīgi par 11 un 9 tūkstošiem eiro. Un tas vēl nav rekords. Vai 2026.gadā ir vērts likt likmi uz ieročiem, un kāda saistība ar to ir "SAF Tehnika", pētīja LSM.

Šo jautājumu gada sākumā uzdeva igauņu investori specializētā forumā. Toreiz vērtspapīru cena īsā laikā pieauga par trešdaļu — no 6 līdz vairāk nekā 8 eiro (pašlaik to cena jau ir 11 eiro).

Galvenā versija, ko toreiz apsvēra igauņi, bija cerība uz aizsardzības pasūtījumiem, kurus SAF varētu saņemt. 14. janvārī [uzņēmumu apmeklēja](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.01.2026-latvijas-uznemums-saf-tehnika-izstrada-iekartu-cinai-ar-pretinieka-droniem.a629959) toreizējais Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), lai apskatītu SAF inženieru izstrādāto radioelektroniskās karadarbības iekārtas prototipu, kas paredzēts ienaidnieka dronu "notriekšanai". Vēlāk, pavasarī, "SAF Tehnika" spēra vēl vienu soli militārā virzienā – [iegādājās kontrolpaketi](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.03.2026-saf-tehnika-iegadajusies-505-dronu-razotaja-aerovictory-baltic-kapitaldalu.a640101/) latviešu-ukraiņu jaunuzņēmumā, kas plāno ražot dronus Latvijā.

AS "SAF Tehnika" izstrādātās radio signālu traucēšanas iekārtas prototipa demonstrācija

Vai "miera" uzņēmums būs ieguvējs no valsts investīcijām aizsardzības jomā – pagaidām nav zināms. "Garantiju nav. Bet mēs tik ļoti noticējām šim [virzienam], ka nolēmām pamēģināt. Ja izdosies kaut kas komerciāls – tad [biržas] pārskatos, es nešaubos, tu to redzēsi," LSM saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

To, ka biržas dalībnieki ir ļoti jutīgi pret jebkādām ziņām, kurās ir perspektīva saņemt militārus pasūtījumus, ir viegli izskaidrot. Daudzu Eiropas militāro uzņēmumu akcijas Krievijas un Ukrainas kara gados ir kļuvušas par "zelta raktuvi" – ārkārtīgi ienesīgu. Bet arī riskantu.

Uzņēmums ir kotēts Frankfurtes biržā, un agrākajos – miera – gados šīs akcijas investorus īpaši neinteresēja. Kara industrija tradicionāli antimilitāri noskaņotajā Vācijā tika uzskatīta par ne visai ētisku, un Vācijas mediji uzņēmumu "Rheinmetall" dēvēja par "Schmuddelkind" – "netīro bērnu", "atstumto". Viena akcija pirms lielā kara sākuma maksāja aptuveni 80 eiro.

2022.gada februārī, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, akcijas cena pieauga līdz 160 eiro. Uz jautājumiem, vai ir vērts to pirkt, eksperti tolaik atbildēja piesardzīgi: militārais bizness augot un munīcija izrādījās nepieciešama, taču tas viss jau ir iekļauts cenā. Pēc trīs ar pusi gadiem, 2025.gadā, "Rheinmetall" akcijas to augstākajā punktā maksāja nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem eiro – tas ir 25 reizes vairāk nekā pirms kara.

Arhīva foto. Pievienots 14.03.2025. REUTERS, Fabian Bimmer

Salīdzinājumam: pats bizness no 2021. līdz 2025.gadam nav izaudzis 25 reizes. Apgrozījuma ziņā – gandrīz divas reizes (no 5,7 līdz 9,9 miljardiem eiro). Pēc EBITDA jeb peļņas pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas – 2,5 reizes (līdz 2 miljardiem). Bet tirgus novērtē nevis pašreizējos rādītājus, bet gan nākotni. Pasūtījumu portfelis šobrīd ir nodrošināts uz vairākiem gadiem (63,8 miljardi), turklāt par ļoti labām cenām – pašlaik noteikumus diktē pārdevējs. Nākotnē vadība plāno palielināt ikgadējo apgrozījumu līdz 40 – 50 miljardiem eiro.

Līdzīgas tendences piedzīvoja arī daudzi citi ieroču ražotāji – Zviedrijas uzņēmuma "Saab", Itālijas uzņēmuma "Leonardo" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg Gruppen" akcijas. Un ne tikai Eiropā. Dienvidkorejas ražotājs "Hanwha Aerospace", kas aktīvi slēdz līgumus ar Eiropu, kādā brīdī kļuva gandrīz 30 reizes dārgāks.

Eiropas militāro uzņēmumu pirmais izaugsmes vilnis notika saistībā ar karu Eiropā, bet otrais – ne mazāk spēcīgs – notika jau 2025.gadā, pēc tektoniskas plaisas ASV un Eiropas NATO sabiedroto attiecībās. Tad ES vadība nonāca pie secinājuma, ka ir vairāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem – un uz vietējo bruņojumu.

Ciniski, bet fakts – tāpat kā Eiropas aizsardzības nozare par savu izaugsmi ir pateicīga Krievijas un Ukrainas karam, galvenais risks šīm vērtspapīriem ir situācijas deeskalācija.

Piemēram, akciju cenas kritās katru reizi, kad ASV prezidents Donalds Tramps, sākot no 2025.gada, paziņoja par gaidāmo miera līgumu. Pagaidu Lieldienu pamiers? Akcijas vienā [dienā krīt par 5–6%.](https://finance.yahoo.com/markets/stocks/articles/europe-defense-stocks-slide-russia-182944735.html?utm_source=chatgpt.com&guccounter=1)

2026.gadā daudzi investori fiksēja pārmērīgus ienākumus, un acīmredzami spekulatīvais burbulis pakāpeniski izplēnēja. "Rheinmetall" akcijas – vēl nesen vienas no visvairāk "pārkarsušajām" – zaudēja vērtību straujāk nekā citas, kopš gada sākuma nokrītoties līdz 900 eiro jeb vairāk nekā par pusi no vēsturiskā maksimuma.

Arī Andris Lariņš no "Swedbank" neiegādājās šīs akcijas. Viņš saka, ka ne visas perspektīvās lietas ir jāķer. "Es vairāk interesējos par tehnoloģiju uzņēmumiem, tie cilvēkiem vienmēr būs vajadzīgi. Bet kari… Visi kari beidzas," viņš spriež.

Tiem, kas ilgtermiņā investē aizsardzības nozarē, Lariņš iesaka pievērst uzmanību niansēm.

"Tas, ka Eiropa ir apsolījusi [daudz] tērēt aizsardzībai, ir racionāli un nepieciešami," tā nākotni vērtē "Swedbank" eksperts. "Bet jautājums ir, cik daudz šīs naudas būs realitātē. Eiropas valstis dzīvo uz parāda, un šī parādu situācija arī saasinās. Daudzas valstis vairs nevar palielināt parādu vēl vairāk. Šeit visas cerības ir vērstas uz Vāciju, kurai ir salīdzinoši laba budžeta situācija, bet nezinu, cik tas ir racionāli."

Arī vietējā akciju tirgus veterāns Salvis Lapiņš iesaka piesardzīgi vērtēt perspektīvas. "Ja četru gadu laikā mums bija vairāk nekā tūkstoš procentu pieaugums, ir skaidrs, ka kaut kur ir robeža," uzskata viņš. "Pašlaik visi ir nedaudz panikā – "ejam, pērkam, un vairāk – gan ukraiņiem, gan sev, gan visiem pēc kārtas". Bet, kad karš beigsies, domāju, ka valdības vairs tik ļoti neuztrauksies. Tas nenozīmē, ka ar minētajiem uzņēmumiem notiks kaut kas slikts. Bet dinamika vairs nebūs tāda pati."

Taču kara pirmajos gados, vēl pirms spekulatīvā burbuļa – paradoksāli! – šīs akcija bija grūtāk iegādāties.

Retrospektīvi šīs psiholoģiskās grūtības var redzēt Latvijas portālā "Investoru Klubs", kur autori – amatieru investori – 2022.gada aprīlī, divus mēnešus pēc lielā kara sākuma (ko toreiz vēl nesauca par lielu), apsprieda (kā toreiz šķita) vācu uzņēmuma "Rheinmetall" akciju augsto cenu šādi: uzņēmums, protams, ir labs, bet kopš kara sākuma tā akcijas, balstoties uz emocijām, jau bija sadārdzinājušās divkārt, līdz gandrīz 200 eiro, – un, iespējams, šāds pieaugums ir pārāk liels.

Kāpēc desmitkārtīgu un divdesmitkārtīgu pieaugumu nebija reālistiski paredzēt – par to ir viegli spriest pēc notikuma. Taču 2022.gadā bija grūti iedomāties jaunu pasauli, kurā karš ieilgs uz gadiem, pacifistiskā Vācija sāks aktīvi pārapbruņoties, Eiropas drošības vēsturiskais garants — Amerikas Savienotās Valstis — pieprasīs sev Grenlandi, bet Tramps — dēvēs Eiropas sabiedrotos par bezjēdzīgiem.

"Rheinmetall" un daudzu citu uzņēmumu ārkārtīgi augstā ienesīguma pamatā bija neticama notikumu ķēde. Kad šī nākotne jau visiem ir acīmredzama, nopelnīt uz militāro akciju rēķina kļūst daudz grūtāk.