Latvijas mītiskākie kukaiņi – jāņtārpiņi. Kādi tie ir un kāpēc spīd?

Pļavās, mežmalās un ceļmalu zālē var iemirdzēties mazi, zaļgani punktiņi – kā dzīvi lukturīši, kas uz mirkli iedegas un atkal pazūd tumsā. Tie ir jāņtārpiņi, par kuriem visi dzirdējuši, bet ne katram izdevies tos ieraudzīt. Pamanīt spīdošu jāņtārpiņu – tas esot piedzīvojums un notikums, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atklāja entomologs Uģis Piterāns.

Jāņtārpiņi patiesībā ir vaboles un ir vieni no Latvijas mītiskākajiem kukaiņiem. Daudzi par tiem ir dzirdējuši, bet ne visi tos ir redzējuši. Tie ir aktīvi vēlu naktīs, kad lielākā daļa cilvēku jau guļ, un to raksturīgākā pazīme ir spīdēšana jeb bioluminiscence. "Ieraudzīt spīdošu jāņtārpiņu ir savā ziņā piedzīvojums un notikums. Tieši vasaras vidus, Jāņu laiks, ir brīdis, kad varam aicināt cilvēkus doties dabā un mēģināt tos ieraudzīt," bilda Piterāns.

Ne velti šim kukainim ir nosaukums "jāņtārpiņš", jo tieši Jāņu laikā ir tas brīdis, kad Latvijā cilvēki visbiežāk ir nomodā pēc pusnakts, kad arī šos jāņtārpiņus var paspēt ieraudzīt.

Spīdētājas ir mātītes – tām nav spārnu, un tās atgādina kukaiņu kāpurus. Savukārt tēviņš ir parasta vabole ar pilnībā attīstītiem spārniem. Tas lido, bet mātītes spīd, lai pievilinātu tēviņus.

Latvijā sastopamas divas jāņtārpiņu sugas – parastais jāņtārpiņš un mazais jāņtārpiņš. Tie sāk parādīties jau maija beigās vai jūnija sākumā, siltākos gados pat agrāk, un to aktivitāte turpinās līdz jūlija beigām vai augusta sākumam.

Jāņtārpiņi visbiežāk apdzīvo mitrus zālājus, pļavas un mežmalas. Tiem patīk dažādas malas – ceļmalas un mežmalas –, taču tos var sastapt arī pļavās. Tiem piemērotāka ir nedaudz zemāka zāle, kurā spīdošos kukaiņus ir vieglāk pamanīt. "Ir dzirdēts, ka daudzi saka: agrāk, manā jaunībā, jāņtārpiņu bija daudz vairāk, tagad viņu vairs nav. Taču mums nav datu, kas apstiprinātu šādu likumsakarību.Iespējams, cilvēki vienkārši mazāk laika pavada dabā," skaidroja Piterāns.

Jāņtārpiņiem piemīt spēja tumsā iemirdzēties ar zaļganu gaismu. Ja spīdošu mātīti uzmanīgi paņem plaukstā, tā turpina spīdēt – tā nevar uzreiz ieslēgt vai izslēgt savu gaismu.

Stāsta, ka, salasot vairākus jāņtārpiņus, tumsā pat varot lasīt grāmatu.

Pieaugušie jāņtārpiņi savas dzīves laikā nebarojas, tādēļ viņu mūžs ir samērā īss – apmēram vienu līdz divas nedēļas. Savukārt kāpuri barojas ar gliemežiem un citiem līdzīgiem organismiem. To ķermeņa forma ir pielāgota, lai tie varētu ielīst gliemeža čaulā un sasniegt tur paslēpto barību.