Krievijas uzbrukumā Kijivai sagrauta Ukrainas Sarkanā Krusta humānās palīdzības noliktava

Krievijas triecienā Kijivai sagrautā Ukrainas Sarkanā Krusta humānās palīdzības noliktava

Krievijas triecienā Kijivai trešdienas naktī sagrauta Ukrainas Sarkanā Krusta humānās palīdzības noliktava.

Saskaņā ar Ukrainas Sarkanā Krusta datiem zaudēts 320 000 vienību humānās palīdzības un aprīkojuma, kuru kopējā vērtība pārsniedza 79 miljonus hrivnu (1,54 miljonus eiro).

Brīdī, kad notika Krievijas uzbrukums galvaspilsētai, nomātajā noliktavā atradās humānās palīdzības kravas, kas nepieciešamas ārkārtas situācijās, lai nodrošinātu medicīnas iestāžu darbību un sniegtu palīdzību simtiem tūkstošu cilvēku, paziņoja organizācija.

Iznīcināts kritiski svarīgs aprīkojums, tostarp ģeneratori, siltumsūkņi, medicīniskās nestuves, defibrilatori, ultraskaņas diagnostikas aparāti, monitori un citas iekārtas.

Ievērojama daļa no šīm kravām tika nogādāta Ukrainā, izmantojot Eiropas civilās aizsardzības mehānismu, lai uzlabotu valsts gatavību ārkārtējām situācijām," teikts Sarkanā Krusta paziņojumā sociālajā tīklā "Facebook".

"Starp iznīcinātajām krājumiem bija arī stratēģiskā humānās palīdzības rezerve, kas izveidota, lai ārkārtas gadījumos reaģētu uz apšaudes, ugunsgrēku, evakuāciju un citu krīzes situāciju sekām. Tajā ietilpa segas, gultasveļas komplekti, higiēnas piederumu komplekti, brezenti, plēve bojātu logu aizsegšanai un citas pirmās nepieciešamības preces, kuras tiek izmantotas, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem pirmajās stundās pēc ārkārtas notikumiem," paziņoja Sarkanais Krusts.

Iznīcinātā noliktava bija viens no Ukrainas Sarkanā Krusta galvenajiem loģistikas centriem.

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās[2022. gada 24. februārī](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/). Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot[Harkivas apgabalu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sala-zeme-harkivas-atbrivosana--ltv-zinu-dienesta-filma-par-krievijas-kara-plosito-ukrainu.a477237/)un daļu[Hersonas apgabala](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-mes-esam-atguvusi-hersonu.a482245/), vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.Jau vairākus gadus frontē turpinās[pozīciju karš](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/)ar nogurdinošām kaujām.

Lai gan pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.