Ukrainas triecieni padziļina degvielas krīzi Krievijā; pieaug iedzīvotāju neapmierinātība
Krievijā daudzviet veidojas arvien garākas automašīnu rindas pie degvielas uzpildes stacijām
Ukrainas bruņotie spēki veikuši sekmīgu triecienu vienai no lielākajām agresorvalsts naftas pārstrādes rūpnīcām. Tikmēr Krievijā daudzviet veidojas arvien garākas automašīnu rindas pie degvielas uzpildes stacijām, bet iedzīvotāji sociālajos tīklos izsaka neapmierinātību ar degvielas deficītu. Lai to mazinātu, Krievijas valdība ir nolēmusi importēt degvielu no citām valstīm.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ceturtdienas rītā apstiprināja, ka aizvadītajā naktī ir noticis dronu uzbrukums uzņēmuma "Lukoil" naftas pārstrādes rūpnīcai Kstovas pilsētā Ņižņijnovgorodas apgabalā. Pēc uzbrukuma rūpnīcā, kas atrodas aptuveni 800 kilometrus no Ukrainas robežas, izcēlās ugunsgrēks.
Šis uzņēmums pēc pārstrādātā jēlnaftas apjoma ir ceturtā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Krievijā. Tās galvenais noieta tirgus ir Maskavas reģions, kam tā nodrošina aptuveni trešo daļu no nepieciešamās degvielas.
Šī nebija pirmā reize, kad Ukrainas spēki uzbruka Kstovas naftas pārstrādes rūpnīcai. Iepriekšējie triecieni notika aprīlī, maijā un arī jūnijā.
Pēdējos mēnešos Ukraina ir pastiprinājusi dronu un raķešu triecienus pa naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas produktu glabātuvēm dziļi Krievijas teritorijā. Uzbrukumu dēļ pilnībā vai daļēji no ierindas ir izsisti uzņēmumi, kas iepriekš nodrošināja aptuveni 25 % no Krievijas naftas pārstrādes jaudām.
Šī iemesla dēļ lielākajā daļā valsts ir novērojams benzīna un dīzeļdegvielas trūkums, bet atsevišķās degvielas uzpildes stacijās benzīna cena šonedēļ pārsniedza 100 rubļus par litru (1,12 eiro), kas ir ļoti augsta cena Krievijā.
Enerģētikas eksperti norāda, ka Krievijas iedzīvotāji un uzņēmumi degvielas deficītu vissmagāk izjūt tieši šobrīd, jo ir vasara, kad parasti valstī ir augstāks pieprasījums pēc degvielas.
Pie daudzām degvielas uzpildes stacijām veidojas garas automašīnu rindas un cilvēkiem var nākties gaidīt pat vairākas stundas, lai uzpildītu tvertni. Daudzos reģionos ir noteikti ierobežojumi, cik daudz litru degvielas var iegādāties viena transportlīdzekļa īpašnieks.
Tas ir izraisījis iedzīvotāju neapmierinātību, jo degvielas trūkums būtiski ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Tas palielina arī spriedzi sabiedrībā. Sociālajos medijos ir publicēti video, kuros ir redzami kautiņi starp cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties degvielu.
Sociālantropoloģe Aleksandra Arhipova norādīja uz to, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Kremlis darīja visu, lai Krievijas iedzīvotāji neizjustu karu, taču degvielas deficīts ir vistiešākās kara sekas. Tāpēc tagad daudzi Krievijas iedzīvotāji izjūtot spēcīgu kognitīvo disonansi.
"No vienas puses, tiek apgalvots, ka tas nemaz nav karš, bet gan "speciālā militārā operācija", ka Ukraina ir vāja un ka tur valda nacisti. Taču, no otras puses, mūs bombardē, tiek sagrauta kaimiņu māja, kādu nogalina, nav benzīna, cenas strauji aug. Šīs pretrunas izjauc iepriekš veidoto priekšstatu par notiekošo.
Tāpēc cilvēkiem, kuri ir lojāli režīmam vai apzināti cenšas norobežoties no notiekošā, un, būsim godīgi, tāds ir sabiedrības vairākums, rodas kognitīvā disonanse, jo realitāte ir pretrunā tam, ko viņiem stāsta un kam viņi paši vēlētos ticēt, lai varētu dzīvot mierīgi.
Un ir grūti pārmest cilvēkiem vēlmi dzīvot mierīgi," Arhipova sacīja "Deutsche Welle".
Lai mīkstinātu degvielas deficītu, Krievijas valdība ir vienojusies par degvielas iegādi no Indijas, Kazahstānas un Baltkrievijas. Ziņu aģentūra "Reuters" raksta, ka ik mēnesi Krievija importēs 400 tūkstošus tonnu degvielas.
Taču tā būs neliela daļa no Krievijai nepieciešamās degvielas, jo vasarā ik dienu valstī patērē vismaz 110 tūkstošus tonnu dažādas degvielas.
Ukraina kopš 2025. gada augusta cīņā pret Krieviju sākusi izmantot jaunu[stratēģiju](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-lsm-skaidro-ka-un-kadiem-merkiem-krievija-uzbruk-ukrainas-droni.a640489/)– triecienus pa agresorvalsts naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem, kas saistīti ar agresora uzsākto karu Ukrainā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un[raķešu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-ukraina-turpina-zmiegt-agresoru-droni-trapa-militarai-rupnicai-un-svarigam-naftas-objektam.a645731/)triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu objektu agresora okupētajās teritorijās valsts dienvidos, kā arī lielā mērā bloķējuši piegādes Krimai.
Droni bieži[apšaudījuši](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/)un bojājuši arī naftas termināļus, pāstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Ukrainas dronu un raķešu spējas līdz šim pārsteigušas kā sabiedrotos, tā arī Kremli. Bažās par iespējamiem ukraiņu uzbrukumiem 2026. gada 9. maijā Maskavā tika ieviesti īpaši drošības pasākumi un tradicionālajā parādē nepiedalījās militārā tehnika.
Vairākās vietās Krievijā pēc Ukrainas dronu triecieniem novērots degvielas[deficīts](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2026-ukrainas-triecienu-fona-krievija-ievies-vairak-ierobezojumu-degvielas-tirdznieciba.a651397/).
