Ēna pār Dublinas pārņemto prezidentūru ES Padomē – alumīnija ražotāja Īrijā eksports uz Krieviju

No 1. jūlija Īrija uz pusgadu pārņem Eiropas Savienības (ES)Padomes prezidentūru. Latvijai šis uzdevums stāv priekšā tieši pēc diviem gadiem – 2028. gada otrajā pusē.Tomēr skandāls ap alumīnija oksīdu, kuru ražo Īrijā esošais Krievijas uzņēmums un kurš masveidā nonāk Krievijā, ir aizēnojis Īrijas prezidentūras atklāšanu.

Īrijas prezidentūra ES Padomē sākas īpaši sarežģītā laikā. ES vienlaikus ir jālemj gan par nākamo daudzgadu budžetu, gan Ukrainas pievienošanās blokam sarunu virzību, gan drošības stiprināšanu, gan konkurētspēju un klimata politiku.

Bet tieši atbalsts Ukrainai kļuva par prezidentūras sākuma galveno vēstījumu. Svinīgajā ceremonijā Dublinas Pilī negaidīti ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš aicināja ES vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju, tostarp vēršoties pret tā dēvēto "ēnu floti" un arī uzņēmumiem Eiropā, kas joprojām palīdz Krievijas ekonomikai.

"Diemžēl Eiropā joprojām ir uzņēmumi, kas pieder Krievijai un tās sankcionētajiem oligarhiem vai kurus tie faktiski kontrolē. Tie turpina piegādāt agresoram svarīgākos materiālus, arī tagad," sacīja Zelenskis.

Kamēr Dublina sola virzīt jau 21. un gatavot 22. sankciju paketi pret Krieviju, tā pati ir nonākusi neveiklā situācijā.

Īrijā joprojām darbojas Krievijas uzņēmumam "Rusal" piederošā alumīnija oksīda "Aughinish Alumina" rūpnīca Limerikas grāfistē. Tās eksports uz Krieviju kopš 2022. gada pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Alumīnija oksīds ir alumīnija izejviela un tas pagaidām nav pakļauts ES sankcijām. Tas tiek izmantots ieroču ražošanai.

Īrijas valdība sākusi izmeklēšanu un sola rīkoties kopā ar Eiropas Komisiju, ja tiks pierādīts, ka šī produkcija nonāk Krievijas militārajā rūpniecībā.Tikmēr publiski jau izskan pieļāvumi, ka rūpnīcu varētu nacionalizēt.

"Esmu izskaidrojis Volodimiram [Zelenskim], ka mēs tuvojamies izmeklēšanas noslēgumam, kas ļaus mums iegūt visus faktus, kas ir saistīti ar šo jautājumu. Pēc tam mēs to risināsim šo ar Eiropas Komisiju.

Mēs nevēlamies, lai izejvielas no rūpnīcas Īrijā palīdzētu Krievijas kara mašinērijai. Mēs esam apsprieduši dažādus ar to saistītus jautājumus un drīzumā pabeigsim izmeklēšanu," sacīja Īrijas premjers Mihāls Martins.

Prezidentūra nenozīmē, ka Dublina tagad vadīs visu ES, taču tieši Īrija turpmāk organizēs dalībvalstu ministru sanāksmes, vadīs sarunas par ES likumiem un centīsies panākt kompromisus starp 27 dalībvalstīm. Par šādu lomu būs jāmaksā dārgi. Īrijas valdība lēš, ka prezidentūras izmaksas sasniegs gandrīz 300 miljonus eiro – aptuveni trīs reizes vairāk nekā iepriekšējām prezidentvalstīm Dānijai un Kiprai. Gandrīz puse no šīs summas paredzēta drošībai, jo sešu mēnešu laikā Īrijā notiks vairāk nekā 250 Eiropas līmeņa sanāksmju un valstu līderu tikšanos.