Eksperti prognozē iespējamu nekustamā īpašuma cenu pieaugumu Latvijā; tirgotāji – skeptiski

Nekustamais īpašums Pierīgā. Attēls ilustratīvs

Tuvāko gadu laikā Latvijā saglabāsies nekustamo īpašumu cenu pieauguma potenciāls, liecina ekspertu prognozes. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī mājokļi Latvijā sadārdzinājās par apmēram 11 % salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Savukārt nekustamā īpašuma tirgotāji skeptiski vērtē cenu pieauguma iespējas tuvākajā nākotnē.

Eksperti prognozē iespējamu nekustamā īpašuma cenu pieaugumu Latvijā; tirgotāji – skeptiski

Cenu pieaugums nekustamo īpašumu segmentā tuvākajos gados ir iespējams, taču tas būs atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenie no tiem ir kopējā ekonomiskā vide un iedzīvotāju pārliecība par savu nākotni, uzskata bankas "Citadele" mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa. Šobrīd Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka mājokļu cenas Latvijā augušas gandrīz par 11 % salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, un pašreizējie apstākļi ļauj domāt, ka augošā tendence varētu saglabāties arī tuvākajos gados.

"Vienīgais, kas varētu būt un traucēt šobrīd, ir procentu likmju kāpums, jo, kā zināms, jūnijā jau tika paaugstināta starpbanku procentu likme par 0,25 procentpunktiem. Tas būs cieši saistīts gan ar ekonomisko situāciju, gan arī ar šīm procentu likmēm, vai tās tiks palielinātas vēlreiz, ja tiks - par cik, un tās varētu būt tirgu nedaudz bremzējošais aspekts. Un, protams, samazinoties pieprasījumam, tas cenu kāpums arī varētu būt mazāks," sacīja Zeiļa.

Pēdējā gada laikā pieprasījums un cilvēku vēlme iegādāties jaunus, lielākus un kvalitatīvākus mājokļus ir augusi, stāsta Zeiļa, atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem.

"To arī labi parāda hipotekārā kreditēšana, jo šogad pirmajos četros mēnešos [kredītos] ir izsniegti par 20 miljoniem vairāk nekā pagājušā gada pirmajos četros mēnešos, procentuāli tas ir aptuveni 7 % pieaugums. Hipotekārie kredīti un nekustamo īpašumu darījumi praktiski vienmēr iet kopā, un tad augošu tendenci redzam gan kreditēšanā, gan arī cenās mājokļu darījumos," teica Zeiļa.

Viņš uzsver, ka kopumā jauno projektu segmentā cenas pēdējā gada laikā ir mēreni pieaugušas aptuveni par 4 % līdz 5 %. Attiecīgi, ja saglabāsies pieprasījums un ekonomiskā vide uzrādīs pozitīvus signālus, tuvāko divu gadu laikā jauno projektu cenu pieaugums varētu arī pārsniegt 10 % robežu, vērtē eksperts.

Savukārt Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un "Arco Real Estate"valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits skeptiski vērtē iespējamo straujo nekustamo īpašumu cenu kāpumu. Viņš uzsver, ka šādam kāpumam ir jākorelē, piemēram, ar valsts ekonomikas pieaugumu.

"Vienmēr jāatceras, ka nekustamais īpašums – tā nav tāda plaša patēriņa prece, ko nu, atvainojos, "ai, es šodien nopirkšu dzīvokli". Ilgtermiņā jābūt atbildīgam lēmumam par to, ka, kā saka, tu uzņēmies saistības uz 20-30 gadiem. Un, ja mēs paskatāmies, Latvijas ekonomika pieauga par aptuveni 1-2 % gadā, tad īsti pie krītoša iedzīvotāju skaita nav tāda loģiska pamatojuma, (...) lai šīs te cenas dikti kaut kur šausmīgi pieaugtu," sacīja Šmits.

Vienlaikus Šmits atzīst, ka ir novērojama cilvēku interese par jauno mājokļu iegādi.Viņš skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka pasaule pēdējos gados piedzīvo lielu nenoteiktību,ieskaitot gan Covid pandēmiju, gan Krievijas agresiju Ukrainā, gan citus notikumus.

Un cilvēki, kuri ilgu laiku bija atlikuši lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi,tagad saprata, ka gaidīt vēl ilgāk varētu būt vēl neizdevīgāk. Tāpat šobrīd ir diezgan labas iespējas saņemt finansējumu bankās, norāda Šmits.

Nekustamā īpašuma sadārdzināšana ir laba ekonomikas izaugsmei kopumā, taču uz jautājumu, vai tā nes tiešos labumus iedzīvotājiem, viennozīmīgi atbildēt ir grūti, saka Šmits.

"Parasti jau cilvēki nav tā, ka viņi pērk - "nu es pirkšu šodien trīs īpašumus", vai ne? Un tad diviem es tā kā gaidīšu vērtības pieaugumu un tad es būšu labi nopelnījis un trešajā tad es dzīvošu pats, nu tā nenotiek, vai ne? Lielākajai daļai iedzīvotāju tomēr ir hipotekārais kredīts uz to mājokli, kas ir viņu dzīvošanai. Tai brīdī, kad tā vērtība, arī kredīta maksāšanas izmaksas termiņā pieaug, tev īsti nav iespējas tagad pa to dārgāko cenu pārdot un atkal pa lēto nopirkt," sacīja Šmits.

Rīgā mājokļu cenas joprojām ir aptuveni līdz 40 % zemākas nekā Viļņā un līdz 80 % zemākas nekā Tallinā. Šo atšķirību lielā mērā nosaka iedzīvotāju pirktspēja, demogrāfiskie faktori un ienākumu līmenis, kā arī tas, ka Rīgā joprojām ir saglabājies plašs padomju laika dzīvojamais fonds, kas kalpo kā alternatīva jaunajiem projektiem.