INTERVIJA ⟩ "Liepāja 2027" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča: "Eiropas kultūras galvaspilsētas gads iesāks jaunu iespēju laiku"

Pēc Rīgas 2014. gadā Liepāja būs otrā Latvijas pilsēta, kas 2027. gadā iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Pirms četriem gadiem notikušajā konkursā "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" fināla kārtā sacensība noritēja starp Daugavpili, Liepāju un Valmieru, un tieši Vēju pilsētu kā nākošā gada Eiropas kultūras centru izvēlējās starptautiska žūrija, kurai pievienojās vietējie eksperti, Eiropas Komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvji.

"Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" projektā kopīgi piedalās Liepājas valstspilsēta, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novads. Kurzeme ir viena no latviešu senajām zemēm un, apvienojot gan pašu rīcībā esošus, gan no ārvalstīm pieaicinātus radošus spēkus, šim vēsturiskajam reģionam tiks iezīmēts jaunas ēras sākums.

Lai to visu izrunātu plašāk, uz sarunu podkāsta formātā TVNET aicināja nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes locekli mākslinieciskajos jautājumos Baibu Bartkeviču.

"Liepājas 2027" komandā strādā 31 cilvēks, un darbošanās norit pēc pašu uzstādītas pārliecības: "Eiropas kultūras galvaspilsēta ir īsta svētība kaimiņu saikņu stiprināšanai, identitātes saglabāšanai un kopējo Eiropas vērtību iekļaušanai trešdaļā Latvijas. Kopā mēs stiprinām ne tikai sevi, bet ļoti nozīmīgu un spēcīgu Latvijas daļu – Kurzemes reģionu un valsti kopumā."

Baiba Bartkeviča nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes locekles amatu mākslinieciskajos jautājumos ieņem kopš 2023. gada. Liepājas valstspilsētas domes deputāti viņu šajā amatā apstiprināja pēc atklāta konkursa noslēgšanās 2023. gada 23. marta domes sēdē – neilgi pēc paša nodibinājuma izveides tā paša gada janvārī.

Pirms tam Baibu ar Liepāju saistīja koncertzāle "Lielais dzintars" – tajā viņa bija pirmā mākslinieciskā vadītāja līdz ar koncertzāles atklāšanu 2015. gadā (šobrīd šajā amatā darbojas muzikologs un Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs Orests Silabriedis).

Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu sadalīs piecas programmas tematiskās līnijas: "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta". Katrs no šiem segmentiem atklās stāstus, kas cieši saistīti ar Liepāju un tās saitēm ar Eiropu.

Ko Eiropas kultūras galvaspilsētas jēdziens nozīmē Baibai Bartkevičai personīgi? "Man visupirms tas nozīmē piederību Eiropai, tās vērtībām un to sargāšanai. Es šeit redzu brīva vārda iespējošanu, radošo brīvību un visas pārējās brīnišķīgās vērtības, ko mēs, esot Eiropas daļa, caur kultūru un mākslu šajā gadā vēl jo vairāk varam stiprināt, izgaismot un ieskandināt," podkāstā skan viņas atbilde.

"Liepājas 2027" gada programmas stūrakmens ir koncepts "Nemiers", kas drosmīgi izgaismo Liepājas dvēseli – tās vēsturisko, industriālajā vērienā nostiprināto spītu un pašapzinīgo radošo dzinuli, kas neļauj nedz iesūnot, nedz nogulties nomiedzī uz agrāk nopelnītiem lauriem.

Programmas "Liepāja 2027" īstenošanas kopējais budžeta apjoms sešu gadu periodam (no 2022. līdz 2028. gadam) ir 21 004 068 eiro. Finansējuma modelis ir sadalīts starp valsts budžetu, Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā iesaistītajām pašvaldībām un starptautiskajiem fondiem.

Raidierakstā izskan vasarīga analoģija ar Liepāju kā smaržīgu un nogatavojušos augli, kurā pati valstspilsēta ir tā kauliņš, bet Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadi – sulīgais mīkstums. Un, kā nu ne, ja reiz 40% Kultūras galvaspilsētas programmas notiks ārpus Liepājas, audzējot reģiona radošos muskuļus, kurus jāturpina trenēt arī pēc 2027. gada. Daži no reģionu programmas iegaismojumiem:

Programmas pamatā ir demokrātiski, visiem pieejami pasākumi (piemēram, kantāte "Svinēt Eiropu" ar 3000–5000 dziedātāju dalību), bet virsotnē – ekskluzīvāki, starptautiski "magnēti". Visspilgtāk pilsētas pārveide izpaudīsies industriālajās zonās. "Nost ar melno metalurģiju, lai dzīvo jaunā Bauhaus domāšana!" – ar šādu moto bijusī "Liepājas Metalurga" teritorija 2027. gada jūlija sākumā (2.-4. jūlijā) pārvērtīsies par pop-up mākslas, laikmetīgās dejas un elektroniskās mūzikas epicentru. Pāris no "Liepāja 2027" programmas "zelta maliņas" notikumiem:

Podkāstā aizvadītajā sarunā būtisks uzsvars tika likts uz "mazo šūniņu" jeb notikumu ar 20-50 dalībniekiem nozīmi – tieši intīmā atmosfēra ļauj cilvēkiem atvērties vairāk nekā lielpilsētas burzmā. Kopienu aktivizēšanas programmas divi galvenie novirzieni:

Kultūras galvaspilsētas programmas stiprākais balsts ir brīvprātīgie – gan mūsu pašu tautieši, gan arī interesenti no citām valstīm, kuri pieteikušies brīvprātīgo programmai "Misija (ne)miers". Tās kopienu šī gada februārī papildināja jauns dalībnieku pieplūdums un šobrīd komandu veido 172 brīvprātīgie. Papildus informācija par brīvprātīgo programmu pieejama pievienotajā saitē .

"Liepāja 2027" starts nebūs vienreizējs pasākums, bet gan trīs diennakšu maratons 2027. gada janvārī , lai iekārdinātu viesus atgriezties gan pilsētā, gan tai piegulošajos novados visu turpmāko gadu:

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar notikumu programmu Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgas novadā, kas kalpo kā "Liepājas 2027" ievadošo un kopienas mobilizējošo pasākumu kopa, uz kuru aicināts doties ikviens interesents.

No 2. augusta līdz 16. augustam Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieki dosies ceļojumā pa Dienvidkurzemes novadu, lai dažādos koncertos ar mūzikas skaņām piepildītu kultūras namus, baznīcas, seno muižu ēkas un citas vietas. Šovasar festivāla "Rimbenieks" koncerti skanēs Kazdangā, Grobiņā, Ziemupē, Bārtā, Aizputē, Gaviezē, Medzē un Nīcā. Programmā iekļauti baroka meistaru, latviešu komponistu un mūsdienu autoru darbi, savukārt festivālu noslēgs Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts Kazdangā.

7. augustā Aizputē, Tebras upes krastmalā, notiks starptautisks Čuguna mākslas simpozijs, kurā mākslinieki radīs čuguna skulptūras, demonstrējot čuguna kausēšanas un liešanas tehnoloģiskās iespējas radošajā darbā.

9. augustā Alsungā notiks seno koka logu atjaunošanas darbnīca.

15. augustā Karostas parkā Liepājā notiks Lāčplēša dārza svētki. Programmā paredzētas spēles, performances, radošās darbnīcas, koncerti, teātra izrādes, ekskursijas.

No 20. augusta līdz 23. augustam Liepājā notiks Liepājas teātra starptautiskais festivāls "Teātris tuvplānā", piedāvājot skatītājiem izrādes no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Programmu papildinās sarunas par teātra mākslu, izrāžu ideju prezentācijas, dramaturgu rezidencēs tapušo lugu lasījumi un citas aktivitātes, tostarp bezmaksas pasākumi.

21. augustā Liepājas teātrī notiks repa pasākums "Betona bīti" , kurā dalībniekiem būs jādemonstrē gan iepriekš sagatavoti teksti, gan improvizācijas prasmes.

23. augustā Liepājas lietuviešu kultūras biedrības "Rūta" pagalmā izskanēs mazākumtautību kopienu koncerts.

No 1. augusta līdz 31. augustam piecās Kuldīgas novada vietās – Alsungā, Padurē, Skrundā, Nīkrācē un Rudbāržos – rezidēs pieci mākslinieki, radošajā procesā pievēršoties vietējo kopienu stāstiem, vēstures notikumiem un leģendām.

Domājot par nākošā gada bagātīgo kultūras notikumu klāstu, uz vienu no tiem jau šobrīd ir iespējams iegādāties biļetes . No 2027. gada 8. līdz 11. aprīlim Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" kā daļa no "Liepāja 2027" programmas pirmoreiz Latvijā tiks izrādīta starptautiski godalgotā opera-performance "Sun & Sea" ( Saulė ir jūra ), kas ieguvusi Zelta lauvas balvu Venēcijas mākslas biennālē.

Slavenās lietuviešu mūsdienu operas autores ir režisore Rugile Barzdžukaite ( Rugilė Barzdžiukaitė ), dramaturģe Vaiva Grainīte ( Vaiva Grainytė ) un komponiste Lina Lapelīte ( Lina Lapelytė ).

Iepazīstinot ar Liepājā gaidāmajām viesizrādēm, operas autore Vaiva Grainīte akcentē: "Liepājas tuvums Baltijas jūrai atgriež šo darbu tā dzimtajā krastā. Operas izrāde "Sun & Sea" tapusi, balstoties gan uz mūsu bērnības atmiņām, gan uz mūsdienu pieredzi, kas gūta, uzturoties Baltijas jūras krastā un esot saskarsmē ar piekrastes iedzīvotājiem. Militārā mantojuma atstātās pēdas piešķir izrādei papildu dimensiju, vēl vairāk pastiprinot darbā izdziedāto trausluma izjūtu. Izrādes veidotāju vārdā esam gandarīti, ka šis darbs tiks izrādīts Latvijas skatītājiem."

No 2027. gada 8. līdz 11. aprīlim opera-performance būs skatāma katru dienu vairākos seansos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA. #SIF_MAF2026