Polija no Vācijas sagaida ikgadējas kompensācijas nacistu upuriem

Polija informējusi Vācijas valdību, ka 10 000 zlotu (2300 eiro) liels ikgadējs maksājums būtu "pieņemama kompensācija" vēl dzīvajiem nacistiskās Vācijas upuriem, atsaucoties uz avotiem, svētdien ziņoja vācu laikraksts "Süddeutsche Zeitung".

Poļu politiķi pēdējo gadu laikā vairākkārt uzstājuši, ka Vācijai jāmaksā Polijai reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā.

Taču šī gada pavasarī Varšava nosaukusi konkrētu summu, ko ik gadu no Vācijas būtu jāsaņem vēl dzīvajiem nacistu upuriem, vēsta "Süddeutsche Zeitung".

Pēc Polijas aplēsēm tas attiecas uz apmēram 50 000 cilvēku, no kuriem ik mēnesi aptuveni 1000 nomirst.

"Süddeutsche Zeitung" raksta, ka pirms diviem mēnešiem notikusi reparāciju jautājumam veltīta sanāksme, kurā piedalījies Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls, iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints un finanšu ministrs Larss Klingbeils.

Kā stāsta avoti, sanāksmes dalībnieki pauduši bažas, ka kompensāciju izmaksas radīšot juridisku precedentu, kas mudinās arī citas no nacistiem cietušās valstis iesniegt līdzīgas prasības.

Apspriesta arī sarežģītā Vācijas budžeta situācija.

Saskaņā ar laikraksta aprēķiniem, ja Vācija piekristu Polijas prasībai, pirmajā gadā kompensācijām būtu nepieciešami aptuveni 100 miljoni eiro, bet kopumā tam būtu nepieciešami apmēram 300 miljoni.

Vācija iepriekš atkārtoti noraidījusi Polijas prasības maksāt reparācijas, apgalvojot, ka Varšava no kompensācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem esot atteikusies jau 1953. gadā un ka šis jautājums esot izsmelts.

Savukārt Polija norāda, ka 1953. gada lēmums par atteikšanos no reparācijām, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.

Varšava noraida arī Berlīnes apgalvojumus, ka jautājums it kā esot galīgi izbeigts līdz ar 1990. gada Vienošanos par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, kas kļuva par starptautisko pamatu Vācijas apvienošanai. Šo Vienošanos tolaik slēdza Austrumvācija un Rietumvācija, kā arī četras bijušās okupācijas varas – ASV, Francija, Lielbritānija un Padomju Savienība.

Saskaņā ar aplēsēm, kas tika izdarītas iepriekšējās valdības laikā, ko veidoja šobrīd opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), Polijai reparācijās pienākas 6,2 triljoni zlotu (1,5 triljoni eiro).

Kad PiS valdību nomainīja Donalda Tuska veidotais kabinets, ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis 2024. gada februārī paziņoja, ka Polija neuzturēs reparāciju prasību pret Vāciju.

Savukārt toreizējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Berlīne būtu gatava izdarīt humanitāru žestu un atvēlēt 200 miljonus eiro kompensācijām vēl dzīvajiem nacistu upuriem. Tomēr Tusks šo summu uzskatīja par nepietiekamu, vēsta "Süddeutsche Zeitung".

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!