Ar īpašu programmu Naukšēnu kultūras namā _Sinfonietta Rīga_ svinēs 20 gados paveikto

Pēc piektdaļgadsimta uzdrošināšanās, muzikāla azarta, robežu izvaicāšanas, rūpīgas senlaiku mūzikas izzināšanas un mūsdienu partitūru jaunatklāšanas Sinfonietta Rīga ir noslēgusi grandiozu vēstures posmu skaņu vizionāra Normunda Šnē vadībā. Taču skumjas atvadas šoreiz izpaliek. Naukšēnos, kur pirms 20 gadiem notika pats pirmais Sinfonietta Rīga koncerts, klausītājus sagaida īpaša programma, kas veltīta orķestra Goda diriģentam Normundam Šnē. Programmu izraudzījušies paši Sinfonietta Rīga mūziķi, pārlapojot orķestra dzīvē nozīmīgākās partitūras, un arī daži no viņiem – Sinfonietta Rīga pirmā oboja Pēteris Endzelis, otrā oboja Māris Kuģis un altu grupas koncertmeistars Artūrs Gailis – iejutīsies diriģentu un atskaņojuma vadītāju ampluā.

Programmas senākie opusi pārstāvēs baroka un klasicisma mūzikas daiļskanīgo tradīciju. Johana Sebastiāna Baha Koncerts obojai un vijolei reminorā ļaus parādīt īstenu baroka spožāko instrumentu divsarunu un ar tā itāliskajiem ornamentiem sveicinās vienu no Baha lielākajiem daiļrades avotiem, Antonio Vivaldi mūziku. Baha Koncertā obojai un vijolei solistu godā iejutīsies Sinfonietta Rīga otro vijoļu grupas koncertmeistare Agnese Kanniņa un pirmā oboja Pēteris Endzelis, kurš būs arī skaņdarba atskaņojuma vadītājs. Sinfonietta Rīga 20 gadu darbības laikā allaž liela nozīme bijusi arī Vīnes klasicisma mantojumam. Šoreiz klasiķu meistarība izgaismosies opusos, kuros dzirkstīs šķelmīgs humors un apburoša elegance – Jozefa Haidna gandrīz divus gadsimtus aizmirstajā Pirmajā koncertā čellam un orķestrim, kur solista partiju pārraudzīs čelliste Guna Šnē, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta uvertīrā viņa 1786. gadā komponētajai komiskajai operai Figaro kāzas , kuras jauneklīgie nošuraksti pasaka vairāk nekā vārdi.

Tāpat Sinfonietta Rīga programmās īpašu vietu raduši 20. gadsimta mūzikas atklājumi. Gandrīz visos ungāru komponista Zoltāna Kodāja skaņdarbos galveno nozīmi ieņēmusi folklora. Šī raksturība atspoguļosies arī viņa Galāntas ciema dejās, kas savā būtībā ir komponista bērnības mūzika – tautas melodijas, kas ievītas greznā koncertzāles ietērpā.

Līdzās ārzemju opusiem programmā Naukšēnos tiks apliecinātas arī pašmāju radošās domubiedrības. Ilggadējā Sinfonietta Rīga drauga, iznīcinošā skaistuma slavinātāja Platona Buravicka skaņdarbs Demontāžas estētika tika pirmatskaņots 2017. gadā, festivāla Sansusī laikā Aknīstes graudu kaltē, taču šoreiz pieredzēs jauna atskaņojuma dienasgaismu Naukšēnos, turpinot izpētīt procesus, kas ved no sarežģītā uz vienkāršo. Bet cita ilggadēja sadarbība žanru saplūsmes aizraujošajā gaismā Sinfonietta Rīga saista ar grupu Lupa , kurā apvienojušies četri no spilgtākajiem Latvijas džeza un laikmetīgās mūzikas māksliniekiem: saksofonists Dāvis Jurka, taustiņinstrumentālists Ritvars Garoza, basģitārists Valters Sprūdžs un bundzinieks Andris Buiķis. Koncertā izskanēs četri Andra Buiķa skaņdarbi no grupas Lupa un Sinfonietta Rīga skaņu ierakstu albuma 1982 , kas turpina bruģēt ceļu Latvijas simfodžeza tradīcijai: Viegli, Oktobris, Laime un miers un Mājās.

Viena ēra ir noslēgusies, aplis ir noslēdzies, taču Sinfonietta Rīga negrasās skumt, lai ar lepnumu atskatītos uz paveikto un apņēmīgi lūkotos nākamībā. Kā nekā Zoltāna Kodāja Galāntas ciema deju enerģiskie nošuraksti atgādina, ka dzīve ir jāsvin, jo tā galu galā ir bezgalīga jautrība.

Biļetes iepriekšpārdošanā no 15. jūnija Naukšēnu apvienības klientu apkalpošanas centrā. Koncerta dienā – koncerta norises vietā Naukšēnu kultūras namā. Ieejas maksa 10 EUR, bērniem līdz 7 g.v. ieeja brīva.