Krievija uzbrukusi privātam uzņēmumam Dnipro; nogalināti seši cilvēki un 29 ievainoti
Ukrainas glābšanas dienesti palīdz ievainotajam vīrietim pēc Krievijas uzbrukuma Dņipro
Krievijas uzbrukumā Dnipro pirmdienas rītā nogalināti seši cilvēki un vēl 29 ievainoti, pavēstīja Ukrainas Dņipropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Oleksands Hanža.
"Ienaidnieks uzbruka Dnipro. Sagrauts privāts uzņēmums," paziņoja Hanža, norādot, ka vairāku ievainoto cilvēku stāvoklis ir smags.
"Pieci cilvēki atrodas smagā stāvoklī –tie ir vīrieši 22, 33, 54, 58 un 59 gadu vecumā," norādīja apgabala administrācijas vadītājs.
Cietušie guvuši galvas smadzeņu traumas, šķembu radītus ievainojumus, kaulu lūzumus un ausu traumas. Notikuma vietā strādā visi avārijas dienesti.
Tikmēr Zaporižjā Krievijas drons pirmdien trāpīja mikroautobusam, nogalinot trīs cilvēkus un sešus, tostarp vienu bērnu, ievainojot, pavēstīja Zaporižjas administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
Krievija uzbrukusi Zaporižjai arī svētdien, 28. jūnijā, nogalinot divus un ievainojot 14 cilvēkus, tostarp divus bērnus, astoņas sievietes un četrus vīriešus.
Uzbrukumu piedzīvojusi arī Harkiva Ukrainas austrumos, kur vadāmās aviobumbas triecienā tika nogalināta 23 gadus veca sieviete, un ievainoti vēl 12 cilvēki.
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās[2022. gada 24. februārī](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/). Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot[Harkivas apgabalu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sala-zeme-harkivas-atbrivosana--ltv-zinu-dienesta-filma-par-krievijas-kara-plosito-ukrainu.a477237/)un daļu[Hersonas apgabala](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-mes-esam-atguvusi-hersonu.a482245/), vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.Jau vairākus gadus frontē turpinās[pozīciju karš](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/)ar nogurdinošām kaujām.
Lai gan pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.
