Faktu pārbaude: vai līdz ar jauniem noteikumiem ES pārpludinās ģenētiski modificēta pārtika?

Eiropas Parlaments nupat apstiprinājis jaunus noteikumus , kas saskaņā ar pamatojumu atvieglos piekļuvi jauniem augiem, kuri ir izturīgāki pret laikapstākļiem un kaitēkļiem, dod lielāku ražu vai prasa mazāk pesticīdu. Vienlaikus dažādas organizācijas ir skaļi kritizējušas šīs izmaiņas un paudušas bažas, ka līdz ar to pārtikas drošums samazināsies un patērētāji ir zaudējuši tiesības izvēlēties pārtiku, ko viņi vēlas audzēt, pirkt un ēst, jo jaunie ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) produktu marķējumos no viņiem tiks slēpti. DELFI skaidro, vai tiešām ES piešķīrusi pārtikas ražotājiem neierobežotas tiesības audzēt un tirgot jaunus ĢMO bez jebkādas uzraudzības.

Eiropas Parlaments (EP) 17. jūnijā apstiprināja noteikumus, kas, kā norāda pats EP, ļaus vieglāk iegūt augus, kuri ir izturīgi pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem un kaitēkļiem, nodrošina lielāku ražu un kuriem vajag mazāk pesticīdu.

Tiek skaidrots, ka šie noteikumi reglamentē jaunus gēnu rediģēšanas paņēmienus augiem – tā dēvētos jaunos genomikas paņēmienus (JGP). Augus ar rediģētiem gēniem iedalīs divās kategorijās atkarībā no tā, kā un cik lielā mērā tie rediģēti. Augus ar nelielām ģenētiskām izmaiņām, kuras varētu būt radušās, izmantojot tradicionālās selekcijas metodes, uzskatīs par tradicionāliem augiem, savukārt attiecībā uz pārējiem augiem būs jāievēro tādi paši stingri noteikumi, ko piemēro ĢMO.

Tomēr šie noteikumi ir saskārušies ar plašu pretestību no vides un patērētāju organizācijām. Piemēram, organizācija "Friends of Earth" EP lēmuma pieņemšanu nosaukusi par "skumju dienu" un uzskata, ka Eiropas Parlaments savā galīgajā balsojumā par jauniem ĢMO nespējis aizsargāt lauksaimniekus, patērētājus un selekcionārus. "Vairākums deputātu nolēma izslēgt jaunās paaudzes ĢMO (tā sauktās jaunās genomikas metodes) no visa veida drošības pārbaudēm, izsekojamības mehānismiem un marķēšanas, pat atsakoties atjaunot patentu aizsardzību. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki, patērētāji vai pārtikas pārstrādātāji ir zaudējuši tiesības izvēlēties pārtiku, ko viņi vēlas audzēt, pirkt un ēst, jo jaunie ĢMO no viņiem tiks slēpti. Parlaments arī nostājās Eiropas Komisijas un Padomes pusē, piešķirot biotehnoloģiju nozarei neierobežotas tiesības audzēt un tirgot jaunus ĢMO bez jebkādas uzraudzības. Ja tie nodara kaitējumu cilvēkiem, lauksaimniecības dzīvniekiem vai dabai, nevienu nevarēs saukt pie atbildības," uzskata "Friends of Earth".

Šīs organizācijas ieskatā bez patentu aizsardzības tādi korporatīvie giganti kā "Bayer", "Corteva" un BASF varēs pretendēt uz īpašumtiesībām pat uz dabīgām sēklām un produktiem, kas iegūti klasiskās selekcijas ceļā, patentējot pazīmes, kas var rasties arī dabiski vai ar klasiskām selekcijas metodēm. "Tas ne tikai liedz maziem un vidējiem selekcionāriem piekļūt šiem svarīgajiem resursiem, bet arī ļaus šiem uzņēmumiem vēl vairāk paplašināt savu tirgus kontroli," skaidro "Friends of Earth"

DELFI vērsās pie Zemkopības ministrijas un biedrības "Zemnieku saeima", lai noskaidrotu, vai tiešām ES patērētājiem ir zudušas tiesības izvēlēties pārtiku, jo jaunie ĢMO tiks slēpti, un vai pēc diviem gadiem ES tirgū masveidā varētu parādīties produkti ar ĢMO bez attiecīgām norādēm marķējumos?

Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamentā DELFI norādīja, ka kopš pašreizējo ES tiesību aktu par ĢMO pieņemšanas 2001. gadā ir panākts būtisks progress jauno genomikas metožu (JGM) attīstībā. "Šīs metodes ļauj veikt mērķtiecīgākas, precīzākas un ātrākas izmaiņas augu ģenētiskajās īpašībās nekā tradicionālās selekcijas metodes. Ņemot vērā šo attīstību, bija nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu. Tādēļ dalībvalstis un iesaistītās ES institūcijas panāca vienošanos par regulas priekšlikumu, kas ļaus ES lauksaimniecības un pārtikas nozarei sniegt ieguldījumu Eiropas zaļā kursa, stratēģijas "No lauka līdz galdam" un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanā, veicinot inovācijas un ilgtspējību, vienlaikus uzlabojot nozares konkurētspēju un saglabājot augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni," skaidroja ministrijā.

Vienlaikus ZM vērsa uzmanību, ka 2. kategorijas JGM augiem tiek saglabātas stingras izsekojamības un marķēšanas prasības, līdzīgi kā klasiskajiem ĢMO. Piemēram, JGM augus būs aizliegts izmantot bioloģiskajā ražošanā arī turpmāk. Tāpat, pirms jebkura 1. kategorijas JGM augu šķirne nonāks tirgū, tai būs jāiziet verifikācijas procedūra un verificētā šķirne tiks iekļautas publiski pieejamā tiešsaistes datubāzē. 1. kategorijas JGM augu sēklu un pavairošanas materiāla marķēšana būs obligāta!

Tāpat ZM norādīja, ka uzņēmēji gan ES, gan ārpus tās ir atbildīgi par to, lai ES tirgū laistie produkti – neatkarīgi no tā, vai tie ražoti ES vai importēti – atbilstu ES tiesību aktiem. Dalībvalstis savukārt ir atbildīgas par kontroles pasākumu nodrošināšanu saskaņā ar Regulu Nr. 2017/625 par oficiālajām kontrolēm.

"Tādēļ nav paredzams, ka ES tirgū masveidā varētu parādīties ĢMO bez attiecīgām norādēm un atbilstošas kontroles," uzsvēra ZM.

Savukārt attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, ministrija aicināja ņemt vērā, ka bez tiesiskās aizsardzības ES zinātnieki un uzņēmumi neieguldītu finansējumu pētniecībā: "Lai gan pilnīgs patentēšanas aizliegums netika pieņemts, priekšlikums ievieš pārredzamības prasību nodrošināšanu, uzņēmumiem būs obligāti jāreģistrē visi esošie vai plānotie patenti publiskā ES datubāzē. Tāpat ES tiks izveidota ekspertu grupa, kas uzraudzīs, kā patentēšana ietekmē tirgu, un ir paredzēts līdz 2026. gada beigām nākt klajā ar papildu ziņojumu par intelektuālo īpašumu."

Tāpat ministrijā atzīmējā, ka katra ES dalībvalsts, tostarp Latvija, varēs lemt par 2. kategorijas JGM augu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā. Eiropas Komisija arī esot paredzējusi īstenot vairākus pētniecības projektus un izstrādāt gan papildus tiesisko regulējumu, gan vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm piemērot priekšlikuma prasības.

"Priekšlikums nodrošinās tiesisko regulējumu zinātnes progresam, kā arī to, ka ES tirgū laistie JGM augi ir tikpat droši kā tradicionāli selekcionētās šķirnes, vienlaikus saglabājot nemainītus spēkā esošos ĢMO tiesību aktus," rezumēja ministrijā.

Biedrības " Zemnieku saeima " ārpolitikas eksperts Valters Zelčs DELFI uzsvēra, ka "Zemnieku saeima" viennozīmīgi atbalsta jauno genoma tehnoloģiju apstiprināšanu Eiropas Savienībā, un aicina visus neuzķerties uz dažādu aktīvistu mēģinājumiem maldināt par to, ka šīs tehnoloģijas ir klasiskais, pasaulē pazīstamais ĢMO.

"Gadu simtiem cilvēki ir mainījuši augu un dzīvnieku īpašības, lai tos padarītu ražīgākus, izturīgākus, uzturvielām bagātākus un garšīgākus. Arī šodien Eiropā aktīvi notiek selekcijas darbs – selekcionāri, piemēram, krustojot divas dažādas kviešu šķirnes, iegūst jaunu šķirni, piemēram, tādu, kura dod labāku ražu un augstāku graudu kvalitāti. Šobrīd, lai radītu jaunu kviešu šķirni, selekcionāriem vismaz 8-10 gadu garumā jāapputeksnē kvieši, jāsēj un jāatlasa katru gadu potenciālie pēcnācēji, līdz tiek panāktas vēlamās izmaiņas to genomā," skaidroja Zelčs. Pēc viņa teiktā, jaunās genoma tehnoloģijas atļaus starp vienas sugas augiem īpašības pārnest daudz straujāk – izmantojot tā saukto CRISPR tehnoloģiju, tādejādi saīsinot ilgo procesu uz lauka

"Zaļie aktīvisti apzināti cilvēkus maldina, uzstājot, ka šis regulējums paver vārtus ĢMO Eiropā. Šī tehnoloģija nepieļauj transģenēzi, kā tas ir Amerikā, Kanādā vai citviet pasaulē. Vienkāršoti – selekcionāriem vajadzīgās īpašības varēs pārnest tikai starp vienas sugas augiem – starp diviem tomātiem, vai starp diviem gurķiem, bet joprojām nedrīkstēs tomātā ievietot gēnus, no, piemēram, baktērijām, kā tas ir klasiskā ĢMO gadījumā," norādīja "Zemnieku saeimas" pārstāvis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nekas būtiski nemainās arī patērētāju drošībā vai selekcionāru aizsardzībā: "Pārtika būs tikpat droša kā šobrīd, iespējams ātrāk tiksim pie uzturvielām bagātākiem produktiem. Jā, jaunās augu šķirnes netiks īpaši marķētas, bet tam nav pamata, jo ar jaunajām tehnoloģijām izveidotās šķirnes pilnīgi ar neko neatšķirsies no '’klasiskajā metodē’’ veidotajām šķirnēm, tādēļ atsevišķa marķēšana būtu pilnīgi lieka birokrātiska prasība."

Tāpat Zelčs atzīmēja, ka saistībā ar sēklu patenta aizsardzību lauksaimnieki neparedz, ka tas radīs milzīgus negatīvus riskus lauksaimniekiem, jo Eiropas selekcionāru tirgus ir plašs, ar sīvu konkurenci. "ES regulējums lauksaimniekus pietiekami aizsargā no situācijām, kur lauksaimnieki varētu nokļūst starptautisko sēklu ražotāju kompāniju gūstā," uzsvēra biedrības pārstāvies.

Tiesa, viņš atzina, ka par to, ka nepieciešamas izmaiņas jaunu šķirņu veidošanās procesā, "Zemnieku saeima" brīdināja jau pirms vairākiem gadiem, "kad aktīvi tika lobētas zaļā kursa idejas par būtisku augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma samazināšanu, kas neizbēgami novestu pie pārtikas ražošanas samazināšanās." Jaunas šķirnes ar būtiski augstāku slimību, kaitēkļu, kā arī stresa noturību palīdzētu saglabāt kultūraugu audzēšanu daudz maz esošajā līmenī, taču ar esošajām selekcijas metodēm tas prasītu gaudu desmitus, piebilda Zelčs.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!